Londona gatavojas un to jūt ik uz soļa. Reizēm te ir kā skudru pūznī, un tas neattiecas tikai uz centru vai arī olimpisko parku, kas Stratfordas stacijas rajonā.
Visi kaut kur steidz, brauc, cenšas vēl ko pabeigt, uzcelt un satīrīt, nokopt. Laika atskaite ir sākusies jau krietni sen, bet pa īstam to jūt tikai tagad – pēdējās dienās, stundās un vēlāk pat sekundēs.
Trešdienas vakarā olimpiskajā stadionā atklāšanas ceremonijas ģenerālmēģinājums. Pirmais pasākums, kurā tiek ielaisti arī daži žurnālisti, vismaz tie, kas komentēs atklāšanas ceremoniju. Līdz ar to arī mēs dodamies uz stadionu. Saprotams, ka ne jau viss šādā mēģinājumā tiks atklāts līdz galam, pasākuma režisors, kinopasaulei labi zināmais Denijs Boils (filmas ”Graustu miljonārs”veidotājs) šo to grib paturēt noslēpumā. Nekad līdz pat pēdējam brīdim netiek ziņots – kurš tad iedegs olimpisko uguni stadionā. Netiek vēstīts arī - kā tas notiks un mūsdienās iespējas ir visdažādākās - Pekinā kāds vingrotājs veica tādu kā goda apli ar speciālu aprīkojumu visapkārt stadiona augšmalai pie jumta. Sidnejā olimpisko uguni iededza it kā caur ūdeni, jo lāpa izgāja cauri tādai varenai kaskādei. Barselonā 1992.gadā šāva ar loku ( bet patiesībā aizšāva garām)...
Piemēru ir daudz, bet te daudzkārt dzirdēti tādi minējumi, it kā uguni varētu iedegt no gaisa – no liela attāluma. Vai tas būtu no Londonas acs, observatorijas , vai no kāda lidaparāta, grūti spriest, bet tāda versija ir. Skaidrs, ka mūsdienu tehnoloģiju laikmetā visi grib pārsteigt un diezin vai šī būs izņēmuma reize. Tagad jau vienmēr kaut ko jaunu izdomā. No otras puses, nemaz nevajag ko ekstraordināru, lai visi atcerētos šo mirkli. 1996.gadas Atlantā ir tam spilgtākais pierādījums – Muhameds Ali jau toreiz bija smagi slims, bet uguns iedegšana bija tiešām aizkustinoša.
Ģenerālmēģinājumā , protams, nerāda arī visus priekšnesumus un tas ir arī laika ziņā īsāks notikums nekā pati atklāšana. Patiesībā, visiem trešdienas vakarā klātesošajiem aizliegts izpaust kādas sīkākas detaļas un izplatīt tās publiskajā telpā. Tikai to, ko ziņojis pats Denijs Boils. Viņš prot pārsteigt, bet pamatā daudzu noslēpumu vairs nav atlicis – stadions būs kā britu lauku idille ar visu tur piederošo – govīm, aitām, slaucējām, piknikotājiem, suņiem, kriketu, mākoņiem.. Šoreiz varbūt pat mākslīgi izveidotiem mākoņiem, jo šajās dienās ir Londonai netipiski skaidras debesis un arī karsts. Tas viss ir zināms, pārējos jaunumus skatīsim piektdienas atklāšanā, kas sāksies 23.00 pēc Latvijas laika, tiešraide LTV 7 jau no 22.50. Var gan droši teikt, ka mūsdienu tehnoloģiju laikmetā kāds jau nebūs nocieties un nofilmējis kaut vai telefona aparātā, lai pēcāk ievietotu kādā sociālajā tīklā. Anonīmi, jo par šādu rīcību mēģinājumā esošajiem daudz ar akreditācijas atņemšanu un tad vari droši doties mājās. Bez akreditācijas iekļūt notikumu epicentrā , tikties ar sportistiem neiespējami.
Mākslinieku vārdi atkāšanā arī jau zināmi, slavenākais no tiem Pols Makartnijs. Paši briti vispār ar dalītām jūtām uztver olimpiādi viņu pilsētā – līdz ar to milzīgi satiksmes ierobežojumi un reizēm sastrēgumi, neziņa par to, kā vēlāk apsaimniekos visus šos olimpiskos objektus. Skaidrs, ka paveikts liels darbs, bet ņemot vērā milzīgos izdevumus, it īpaši drošības jomā, reti kura olimpiāde pēdējā laikā var atpelnīt iegūto. Viegli tas nenākas pat Pekinai, nemaz nerunājot par Atēnām, kur olimpiādes sarīkošana pēcāk ieveda valsti vēl dziļākā ekonomiskā dūksnājā. Tiesa, ir arī pozitīvi aspekti – palika labie ceļi, uzlabotā infrastruktūra, arī jauns dzīvojamais fonds, atjaunota lidosta. Toties palika pāri ikdienā nevajadzīgās milzīgās sporta būves, ar olimpisko stadionu sākot. Viss par lielu pašiem grieķiem.
Starp citu, britiem ar viņu homoru joprojām viss kārtībā. Ieslēdzu BBC un arī te neizvairās no jautrības, kaut šī kompānija ir lielākā olimpisko spēļu atspoguļotāja un šim nolūkam darbu veic aptuveni 750 cilvēku. Kādā satīriskā raidījumā divi komiķi (it kā mājsaimnieki) spriedelēja, kāpēc jārīko tiks liels salūts un jāizšauj gaisā tik daudz trotila un arī naudas. Kā teica viens, pat Hermans Gērings vācu uzlidojumos nav sarīkojis Londonai tādu feierverku.
Sākums vienmēr ir interesants un daudz nezināmā. Ja viss aiziet raiti, tad spēles ir izdevušās un uz to jācer. Ir arī dažas neparastas lietas. Piemēram, Vācijas karogu atklāšanas parādē nesīs Nataša Kellere. Domāju, ka Latvijā pavisam maz cilvēkiem ir nojēga par to, kas ir Nataša.... Lauka hokejiste, viena no izlases līderēm un šis sporta veids nu nebūt nav nepopulārs olimpiskajās spēles. Latvijā gan to sen vairs nepiekopj, bet kopumā pasaulē spēlē vairāk valstīs un reģionos nekā ledus hokeju. Vienalga, mums diezgan nepierasti ja šāda vāciešu izvēle, vai tad viņiem netrūkst pasaules līmeņa zvaigžņu? Pekinas spēlēs Vācijas karogu nesa Dirks Novickis... Kaut arī, par gaumi nestrīdas un ne jau vienmēr karoga nešana ir tas svarīgākais. Māris Štrombergs vēl trenējas Latvijā un atklāšanā nepiedalīsies, bet ja tā notiktu, saprotams, ka viņam uzticētu šo godu.
Tiesa, ir arī tā, ka sportisti paši ne vienmēr piekrīt. Rodžers Federers jau divas reizes nesis Šveices karogu atklāšanā un nu no šī goda atteicās par godu kādam citam, kas izrādījās viņa dubultspēļu partneris čempionu duelī Pekinā Staņislas Vavrinka. Arī skaists žests un ar to Federers ieguva vēl vairāk simpātiju pasaulē. Ja runājam par simpātijām, tad ar tagadējo sievu Miroslavu Vavriņecu Federers iepazinās tieši olimpiskajās spēlēs, tas notika Sidnejā. Jādomā, ka ne viena vien jauna ģimene izveidosies arī pēc šīm spēlēm, vai tā būs arī Latvijas sportā, skatīsim... Ainārs un Sinta Kovali jau tagad veido ģimenes komandu šķēpa mešanā.
