Zelta medaļas saņēmušie čempioni ar žurnālistiem tikās tikai pēc apbalvošanas ceremonijas, un Miezis atzina, ka sajūtas joprojām esot kā kosmosā. Viņš pateicās visiem līdzjutējiem par atbalstu, lai arī neslēpa, ka komanda izjuta būtisku spiedienu tai piedēvētās turnīra favorītu lomas dēļ.
"Visa Latvija to [olimpisko zeltu] ir pelnījusi, paldies par lielo atbalstu visā turnīrā no sākuma līdz beigām," teica Miezis. "Mēs braucām tikai pēc zelta. Tas ir piecu gadu darbs, bet sajūta ir, ka visi 25 [gadi ieguldīti]," teica Miezis.
Finālspēlē situāciju laukumā krasi mainīja Edgara Krūmiņa trauma – ieplīsuša kājas kaula dēļ viņš komandai pēdējās minūtēs praktiski palīdzēt nespēja, jo sāpes bija pārāk lielas, lai spēlētu. Mazliet tas komandu izsitis no līdzsvara, bet Krūmiņš būtu bijis gatavs pat ar lauztu kāju doties laukumā, lai dotu iespēju citiem mazliet atvilkt elpu. Tajā pašā laikā Miezis atzina, ka Krūmiņa trauma skaidri parādīja, ka ar maksimālu enerģiju jāizdara viss iespējamais, jo vairs nav citu variantu.
"Mums nebija vairs ko zaudēt, mēs gājām uz maksimumu," teica Miezis. "Uz pilnu banku," piebilda Krūmiņš.
Krūmiņš pastāstīja, ka gūto savainojumu vēl izvērtēs mediķi, bet viņam šķiet, ka vainojams ir kāda kaula plīsums.
Finālmača sākumā Krievijas spēlētāji ar tālmetieniem panāca prāvu pārsvaru, turklāt latvieši ļoti ātri gribēja atspēlēties, bet tas tik strauji neizdevās, pastāstīja Krūmiņš. Tomēr Latvijas izlase atspēlējās, pirms Krūmiņa traumas mača galotne kļuva par īstu sporta drāmu. Komandas kapteinis Agnis Čavars paskaidroja, ka pēc Krūmiņa traumas uzreiz ieslēdzās cita spēles domāšana, lai pastieptu laiku. Uzvaru Latvijai ar precīzu tālmetienu nodrošināja Kārlis Lasmanis.
"Beigās kaut kā izturējām to visu, cepuri nost," teica Čavars.
Redzēt savu komandas biedru nopietni savainotu bija ļoti sāpīgi, atzina Čavars. Vienā epizodē Edgars pamēģināja iziet laukumā, bet sāpju dēļ saļima. Par izšķirošā groza guvumu Čavars uzteica Lasmani, kurš tālmetienu paveicis gluži vai Maikla Džordana stilā, sagādājot saviem komandas biedriem neaprakstāmas sajūtas brīdī, kad bumba izkrita cauri groza stīpai.
Piezemētāk savu uzvaras vērto metienu novērtēja Lasmanis.
"Aizej un iemet, tur nekas nav jādomā," savus nopelnus pieticīgi novērtēja Lasmanis. "Trīstūkstoš reižu es treniņos esmu izmetis tādus metienus, un vairāk nekā trīstūkstoš reižu esmu bijis tādās situācijās."
Olimpiskajā ciklā Latvijas komandai jau iepriekš bija nozīmīgas uzvaras, tādēļ panākums Tokijā pavisam noteikti nav nejaušs, uzsvēra Čavars. Pirms fināla Latvijas izlase bija izpētījusi Krievijas olimpiskās komandas spēles stilu un izmantoja to, ka pretinieku garajam spēlētājam, kad viņš ar muguru ir pret savu pretspēlētāju, var izsist bumbu. Pretinieku vājo vietu izdevās izmantot vairākas reizes, un tas izmainījis spēles ritējumu. Latvijas izlase pārņēma spēles grožus un galotnē ar gribasspēku izcīnīja uzvaru, pastāstīja Čavars.
Latvieši rēķinājās, ka viņus un serbus pirms olimpiskā turnīra starta uzskata par galvenajiem favorītiem, un tas radījis komandai arī spiedienu, jo fani pieprasīja medaļas.
Komanda pa īstam ieskrējās tikai pēc grupas turnīra un sevi parādīja izslēgšanas spēlēs, sacīja Miezis.
Olimpiskie čempioni sagaida, ka 3x3 basketbols pēc Tokijas turnīra turpinās attīstīties un 2024. gadā olimpiskajās spēlēs Parīzē būs vēl spēcīgāks. "Parīzē tiekamies," olimpisko čempionu nākotnes virzienu iezīmēja Lasmanis.