Edīte Tišheizere: Mākslai jāaudzina cilvēks, kurš taisītu citādu politiku

Teātra dienas noskaņās Liepājas teātrī pie lasītājiem nonākusi teātra zinātnieces un kritiķes Edītes Tišheizeres grāmata „Abpus rāmjiem. Sarunas par mākslu un dzīvi”.

Grāmatā lasāmas sarunas ar teātra režisoriem un aktieriem - Oļģertu Kroderu, Feliksu Deiču, Juri Bartkeviču, dzejnieci Māri Zālīti, kā arī citām Latvijas personībām, kurām nav saistības ar teātri, piemēram, Liepājas Universitātes profesoru Jāni Menci.

„Edīte ir sarūpējusi šodien jauku dāvanu, jauku un arī vērtīgu. Es saku to patiesi. Liekas, ka izdevusies vērtīga un gudra grāmata – ar profesionālām, gudrām un dziļām sarunām,”

tā saka Edgars Lāms - grāmatas izdevēja pārstāvis, Liepājas Universitātes Kurzemes Humanitārā institūta direktors, kurš  Liepājas teātra Šampanieša zālē, fonā skanot teātra dienas koncerta mēģinājumam, ziedu, grāmatu un sarunu ieskautā atmosfērā uzrunā viesus.

Ar klātesošajiem turpina sarunāties arī pati autore.

Tišheizere atklāj, ka grāmatai „Abpus rāmjiem. Sarunas par mākslu un dzīvi” nav bijis kāds īpašs mērķis, tā bijusi vēlme izcel saulītē brīnišķīgos sarunu biedrus, kurus dzīves laikā nācies sastapt, arī strādājot par žurnālisti Liepājā, laikrakstā „Kursas Laiks”. "Tu pēkšņi iespied to žurnālista podziņu un pēkšņi cilvēks uz desmit minūtēm vai pusstundu kļūst par tavu dzīves centru," piebilst autore.

Pašlaik Edīte Tišheizere ir arī atjaunotā „Teātra Vēstneša” redaktore. „Mēs tieši šajās dienās runājām, mums bija savs plāns šim gadam, bet mēs sapratām, ka otrais teātra numurs ir jāvelta kam citam, jo tas, kas notiek Ukrainā, Krievijā, Eiropā un pasaulē ir kaut kas tik svarīgs, ka mēs nevaram stāvēt malā, un mēs nolēmām, ka mūsu nākamais numurs būs par tēmu - teātris un politika. Nevis tādā nozīmē, ka teātris var būt politisks, runāt par politiskām tēmām.

Visas šīs sarunas ir par to, ko nozīmē kultūra. Kāpēc viņa mums šodien ir vajadzīga? Kāpēc grūtos brīžos un krīzes laikā teātra zāles ir pilnas. Teātris un māksla nevar būt politiska tiešā nozīmē, bet māksla var un tai vajadzētu audzināt citādu cilvēku, kurš taisītu citādu politiku. Ko var māksla, kas neko neražo un kurai nav tiešās materiālās vērtības,” sarunas laikā ar Latvijas Radio jautā Edīte Tišheizere: „Māksla ir tā, kas iemāca līdzi just, kas iemāca ielīst otra cilvēka ādā. Ja mēs biežāk ielīstu otra cilvēka ādā, varbūt mazāk šautu. Man liekas, ka par šīm sakarībām ir tās sarunas, apmēram tā.”

Savā grāmatā Edīte Tišheizere risinājusi ļoti atklātas sarunas ar teātra režisoriem Oļģertu Kroderu, Feliksu Deiču, Baņutu Rubesu, ar aktieriem Juri Bartkeviču un Rihardu Rudāku, ar Liepājas Universitātes profesoru Jāni Menci un citiem. Grāmatā iekļauts arī Vēsmas Lēvaldes sarunas fragments ar Kroderu 2011. gadā. Jaunā grāmata tapusi un izdota ar Valsts pētījumu programmas „Nacionālā identitāte” atbalstu.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Teātris un deja
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt