Vai mūziķiem kāpt uz Krievijas skatuves? Eksperti: Naivi domāt, ka māksla ar politiku ir nesaistītas

Vai māksla no politikas ir nošķirta? Šādu jautājumu pēdējo dienu notikumu dēļ sociālajos tīklos uzdod ne viens vien. Zināms, ka pašmāju mūziķi atpazīstamību guvuši arī Krievijā, tāpēc sabiedrība gaida, vai Latvijas mūziķi solidarizēsies ar Ukrainu vai gluži pretēji – kāps uz Krievijas skatuves. Latvijas Radio aptaujātie eksperti saka: ir naivi sagaidīt, ka māksla ar politiku ir nesaistīta.

Vai mūziķiem kāpt uz Krievijas skatuves? Eksperti: Naivi domāt, ka māksla ar politiku ir nesaistītas
00:00 / 04:39
Lejuplādēt

Grupai "Prāta vētra" martā bija plānota jaunā albuma tūre Krievijā – vairāk nekā desmit pilsētās. Dienu pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā grupa savos sociālo tīklu kontos paziņoja, ka koncerti Krievijā šajos apstākļos nenotiks. Savukārt savā krievvalodīgajā "Instagram" kontā grupas ieraksts vēsta, ka tūre ir nevis atcelta, bet pārcelta.

"Prāta vētras" menedžere Aija Auškāpa uz jautājumu, vai šī koncertturneja ir pārcelta vai atcelta, atbildēja: "Koncertturneja nenotiks. Un tad, skatoties, kā risināsies situācija, jo šobrīd mēs nevaram [neko] prognozēt ne šodien, ne rītdien, ne aizparītdien, – es nevaru komentēt un dot kaut kādas norādes par to, ko mēs darīsim, jo neviens no mums nevar pateikt par to, kas notiks tuvākajās dienās. Līdz ar to no mums prasīt, ko mēs darīsim rudenī – tas nav nopietni."

"Vai mēs nošķiram mākslu no politikas? Šajā brīdī saistīts ir viss. Mēs esam saistīti gan ar mūsu kaimiņos esošajām teritorijām, mēs esam kļuvuši atkarīgi un esam tās situācijas ķīlnieki, kādā mūs ir nolikuši lielvaru savstarpējie konflikti un veids, kā viņi to risina," norādīja "Prāta vētras" menedžere.

Tas esot pareizs solis [atcelt koncertus], taču radās iespaids, ka tas nolemts arī sociālajos tīklos lasāmo komentāru, tai skaitā aizsardzības ministra Arta Pabrika ("Attīstībai/Par!") ieteikuma dēļ, vērtē mūzikas apskatnieks Uldis Rudaks. Piebildei par turnejas atcelšanu gan vajadzēja būt cilvēcīgākai.

"Tāpat netiek pausts nekāds viedoklis, tikai tas, ka "tagad ir tādi apstākļi, ka mēs nevaram koncertēt". Paziņojumā krievu valodā arī bija rakstīts, ka turneja nevis atcelta, bet pārcelta, bet ko tad nozīmē "pārcelta"?

Krievija var arī neapstāties," uzsvēra Rudaks.

Viņš arī piebilda, ka nevienam māksliniekam nevajadzētu atkārtot "Prāta vētras" praksi 2015. gadā, neilgi pēc Krievijas īstenotās Krimas aneksijas. Toreiz grupa uzstājās Krievijas armijas atbalstītos rokmūzikas svētkos festivālā "Našestvije" jeb "Iebrukums". Tolaik grupas dalībnieki skaidroja, ka spēlē mūziku cilvēkiem, nevis karogiem, un ka kultūrai, tāpat kā sportam, ir jāstāv pāri politikai. Vēlāk grupa atzina, ka uzstāšanās vietas vērtē uzmanīgāk.

"Tas izteikums, ka "mēs politikā nemaisāmies", tā ir tikai tāda atrunāšanās un vienkārši negribas atteikties no labas peļņas, tāpēc tas tiek darīts, neskatoties ne uz ko. Tas nav forši," norādīja Rudaks.

Reaģējot uz sociālajos tīklos izteiktajiem jautājumiem par koncertēšanu Krievijā, dziedātājs Intars Busulis savā "Instragram" kontā paziņoja: "Šādos apstākļos par klātienes koncertiem pat nerunāsim".

No morāles viedokļa nav atbalstāmi koncerti Krievijā, taču jāņem vērā, ka Krievijas sabiedrībā nav tikai Kremļa ideoloģijas atbalstītāji, sacīja Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Mārtiņš Kaprāns. Tas ir katra paša morāles un godaprāta jautājums: "Ir skaisti, protams, un ir svarīgi parādīt morālo stāju. Cepuri nost tiem māksliniekiem, kas to izdara, rēķinoties ar lielākiem vai mazākiem zaudējumiem, kas no tā izrietēs.

Mākslas un politikas nošķiršana ir tikpat naiva pārliecība, īpaši šajos kara apstākļos, kā doma, ka mēs, nosodot kādu, kurš tomēr izvēlas braukt, ka tādā veidā mēs paši paliekam kristāltīri."

Māksla no politikas nav nošķirama, teic sociālantropologs Klāvs Sedlenieks. Sevišķi mūzika – vienmēr ir un būs politikas sastāvdaļa, kā piemēru viņš min Dziesmoto revolūciju. Sabiedrība gaida, ka arī mūziķi paudīs nosodošu reakciju.

"Gan kaut kāda koncerta uzrīkošana, gan koncerta apturēšana vai koncerta neapturēšana ir daļa no politikas," uzsvēra Sedlenieks. "Tādā ziņā ir diezgan naivi runāt par to, ka mēs neiesaistīsimies politikā un to vispār ignorēsim, jo klusēšana ir komunicēšana."

"Pirmkārt, māksliniekam nav pienākuma kaut ko darīt vai nedarīt šajā sakarā. Māksliniekam uzlikt pienākumu bija ierasts totalitārās iekārtās, kad tika runāts par to, kas māksliniekam pirmkārt ir jādara," saka publicists, filozofs Ilmārs Šlāpins.

Māksliniekam ir pašam jāizdara izvēle, taču viņam ir dota tribīne jeb skatuve – viņu sadzird labāk nekā citus. Tas gan uzliek zināmu pienākumu, norāda Šlāpins.

Piektdien sešos vakarā laukumā pie Rīgas Kongresu nama notiks koncerts "Ukrainas brīvībai". Tajā mūziķi un Latvijas Dziesmu un deju svētku kustības dalībnieki veltīs savus priekšnesumus Ukrainas atbalstam. Koncertam tiešraidē varēs sekot līdzi portālā LSM.lv.

KONTEKSTS:

Krievijas prezidents Vladimirs Putins 21. februārī atzina Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību no Ukrainas. Putins arīdzan piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".

Ukraina un rietumvalstis gan uzsver, ka tieši Krievija ar Putinu priekšgalā ir tā, kas īsteno agresiju pret Ukrainu, savelkot līdz pat 150 000 karavīru pie Ukrainas robežas un draudot ar jaunu iebrukumu Ukrainas teritorijā.

Taču 24. februārī Putins paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". Tas no demokrātiskās pasaules izsauca vēl lielāku nosodījumu un nākamos sankciju soļus pret Krieviju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt