Uģis Krišjānis klavierspēli sācis apgūt sešu gadu vecumā un atzīst, ka klavieru skaņa viņam vienmēr patikusi un savu izvēli kļūt par pianistu nekad nav nožēlojis. Tomēr tagad, mācot bērnus mūzikas skolā, ir sapratis, ka bieži vien tā vairāk ir vecāku, ne bērnu izvēle.
Reizēm tā ir vecāku gribēšana, nevis pašu bērnu izvēle spēlēt, un viņi to dara ar piespiešanos. Bērni klausa vecākus. Bet ir tikai 10-20%, kas patiešām grib to darīt. Un beigās arī tie daži procenti paliek mūzikā, jo viņi to ir darījuši no sirds,” atzīst mūziķis.
Mūziķim pašam vislabāk patīk muzicēt kompānijā un viņš atzīst, ka tas dod ne tikai lielāku pārliecību, bet arī spēku.
Man svarīgi sajust spēku, ko es dodu cilvēkiem un cerību un skaistumu. Bet reizēm, kad tu viens esi, tu esi diezgan pliks. Bet, kad tu esi sadarbībā ar kādu, tu vienmēr esi enerģiju mijiedarbībā ar citu un, līdz ar to tu vari atklāt vislabāko, kas tev pašam ir,” atzīst Krišjānis.
Latvijas Radio 3 - Klasika raidījums "Benefice".
Krišjānis ir pārliecināts, ka lai spēlētu kopā, vajag saprast, kas ir uzrakstīts, vajag saprast kādā kontekstā, kāpēc tieši šāds skaņdarbs ir tapis un, ko autors ir domājis. Viņš arī atzīst, ka mīl atskaņot mūziku, ko nespēlē citi – jauno, savu laikabiedru mūziku.
Mūziķim ir noteikti jāspēlē savu laikabiedru mūzika, jo kurš gan cits viņu spēlēs. Mūzikas ir tik daudz, bet labas mūzikas ir tik, cik tās ir, un labai mūzikai ir jāpalīdz parādīties, līdz ar to katrs skaņdarbs ir pelnījis vismaz vienu atskaņojumu,” uzskata Krišjānis.
Mūziķim arī ir izveidojušās labas attiecības ar jaunajiem māksliniekiem, un viņš ir pārliecināts, ka Latvijā aug ļoti spēcīga jauna mūziķu paaudze.
Es cenšos būt ar visiem draudzīgs, ja cilvēkam, topošajam profesionālim, studentam, ir muzikāli ko teikt, un viņiem ir ko teikt, jo jaunībā vienmēr ir jācenšas saprast ko varētu neteikt. Dažreiz ir pārāk daudz to ideju. Bet sadarbība veidojas ļoti labi,” atzīst mākslinieks.
Uģis Krišjānis atzīst, ka viņu pašu visvairāk mūzikā valdzina spēks un varenība.
Man patīk spēks, man patīk tā skaņa. Ne tikai tāda brutāla skaņa, bet tieši tas spēks un varenība, ko tu vari dot. Labprāt kādreiz uzspēlētu arī stadionā. Bet to spēku jau var panākt arī ar ļoti izjustu piano,” atklāj mūziķis.
