Lielajā ģildē skanēs Brāmsa, Perta un Penderecka kamermūzika

Ceturtdien, 1. decembrī, pulksten 19.00 Lielajā ģildē Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) koncertprogrammā "LNSO kamermūzika. Brāmss, Perts un Pendereckis" piedāvās klausītājiem iegrimt Johannesa Brāmsa, Arvo Perta un Kšištofa Penderecka daiļradē. Šajā vakarā uz skatuves varēs redzēt LNSO mākslinieku ansambli – klarnetisti Annu Gāgani, vijolniekus Sandi Šteinbergu un Induli Cintiņu, altistu Pēteri Trasunu, kā arī čellisti Daci Zālīti-Zilberti, informēja orķestra pārstāvji.

Vācu komponists un pianists Johanness Brāmss ir lielākais 19. gadsimta otrās puses skaņradis, kurš dzīvoja vienlaikus ar Vāgneru un Listu. Ap 1890. gadu tolaik 57 gadus vecais Brāmss bija nolēmis kompozīcijai likt punktu un "ļaut arodu pārņemt jaunajiem talantiem", tomēr, dzirdot Meiningenes galma orķestra klarnetista Riharda Mīlfelda spēli, komponists guva iedvesmu radīt vairākus izcilus opusus klarnetei, kuru skaitā ir arī Kvintets klarnetei un stīgu kvartetam siminorā, ko varēs dzirdēt 1. decembra koncertā.

Tāpat koncertā izskanēs pasaulslavenā igauņu komponista Arvo Perta "Summa" stīgu kvartetam, kas veidota viņa izveidotajā tintinnabuli kompozīcijas tehnikā (tās pamatā ir gan matemātiskās formulas, gan precīzi izstrādāta polifonija, gan, virspusēji skatoties, ļoti vienkārša harmoniskā valoda, kas balstīta diatonikā; no lat. tintinnabulum – liturģiskais zvaniņš). Skaņdarbs sākotnēji tika radīts kā kora darbs un vēlāk – 1991. gadā – ieguvis instrumentālu veidolu. Perts 1994. gadā ir teicis: "Darbā "Summa" esmu visstriktāk pieturējies savai kompozīcijas sistēmai, bet vienlaikus šis ir arī vismīklainākais manas daiļrades auglis."

Kšištofs Pendereckis bija apdāvināts, ietekmīgs, daudziem apbalvojumiem bagāts poļu komponists un aktīvs diriģents. Viņš saņēmis četras "Grammy" balvas, tai skaitā par kora mūziku. Pendereckis arī radījis mūziku vairākām Viljama Frīdkina, Stenlija Kubrika un Deivida Linča filmām. Komponējot Kvartetu klarnetei, vijolei, altam un čellam, Pendereckis iedvesmojies no Šūberta, Bēthovena, Šēnberga un Berga mūzikas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti