Grāmatā aprakstīts "Marisa Jansona ceļš no maza Rīgas puikas, kas operā sēdējis tēva diriģēto baletu mēģinājumos, vēlāk tos izdejojot mājās un no saspraudēm un pogām izveidojot savu pirmo orķestri, līdz Herberta fon Karajana konkursa laureātam", norādīja izdevēji.
Jansons diriģējis Berlīnes, Vīnes, Londonas, Ņujorkas orķestrus, kā galvenais diriģents vadījis Oslo, Pitsburgas, Amsterdamas Karaliskā Concertgebouw un Bavārijas Radio orķestrus. Piedalījies Lucernas un Zalcburgas festivālos, sadarbojies ar Berlīnes un Vīnes filharmoniķiem.
Kā uzsver izdevniecībā, grāmatas neatsverama vērtība ir paša Jansona daudzie stāsti: "Izdevuma lappusēs rodams gan Jansons – azartisks autobraucējs, gan talantīgs basketbolists, gan sirsnīgs cilvēks, bet priekšplānā vienmēr ir viņa, vienīgā, kurai viņš atdevis sirdi – Mūzika, komponisti, interpretācijas."
Grāmatā apkopotas Andra Nelsona, Aleksandra Viļumaņa, Artura Maskata un citu mūziķu atmiņas, ko papildina fotomateriāls. Grāmatu ievada Ievas Rozentāles un Ingunas Ulas Cepītes ievadesejas.
Arturs Maskats par grāmatas nepieciešamību teica: “Šis ir izdevums, kura nozīme mūsu kultūrā ir pašsaprotama – tik izcila, pāri daudzu zemju robežām ejoša, dziļa un cilvēciska ir Marisa Jansona personība. Apbrīnojama ir Marisa Jansona spēja uztvert būtisko katra komponista mūzikā un aizvest to līdz klausītāju sirdīm, apbrīnojama ir viņa bijība Mūzikas un Skaistuma priekšā”.