Vai zini?
Latvijas Radio 3 ciklā "Vai zini?" kultūrpētnieki, vēsturnieki un citi eksperti skaidro dažnedažādus terminus, vēsta par interesantiem artefaktiem un neparastām idejām.
Pirmās kartītes bija īpaši pasūtījuma darbi, kurus bagāti cilvēki lūdza zīmēt māksliniekiem, lai pēcāk tās nosūtītu saviem draugiem. Saskaņā ar Ziemassvētku tradīciju, svētkos ļaudis tikās ar saviem radiem un draugiem, bet jau 19. gadsimta šis draugu pulks bija samērā liels un visus nevarēja apciemot. Un tad radās doma, ka šis laba vēlējums varētu būt brīnišķīga Ziemassvētku atklātnīte.
Ļoti drīz Ziemassvētku kartītes sāka arī ražot un tiražēt, bet arī tās vēl bija tikai bagāto ļaužu privilēģija.
Tomēr jau 19. gadsimta beigās tiražēšana kļuva masveidīga un Ziemassvētku kartītes varēja iegādāties daudzi cilvēki, lai nosūtītu tās saviem mīļajiem. Tā kā 19. gadsimta beigās izveidojās arī pasta pakalpojumi, arī pasts uz svētkiem nāca pretī cilvēkiem, piedāvājot saviem pakalpojumiem īpašas cenas, lai šādu kartīti varētu saņemt daudzi cilvēki.
Pašas pirmās kartītes tematiski bija saistītas ar bagātīgu galdu, pie kura sēž visa ģimene – tas bija kā simbols Ziemassvētkiem. Kad kartītes jau sāka tiražēt, tika veidoti daudzi un dažādi sižeti un motīvi.
Mums vislabāk zināmais sižets – sarkankrūtītis – tika tiražēts 1850. gadā, un tā ir ļoti iemīļota Ziemassvētku kartīte, kura tiek tiražēta līdz pat mūsdienām.
Ļoti interesanti, ka uz daudzām kartītēm tika atveidoti zīmēti ziedi. Tā nebija nekāda pretruna, jo svētkos taču mēs cilvēkiem pasniedzam ziedus. Tā bija raksturīga 19. gadsimta otrās puses tradīcija, būtībā – Viktorijas laika tradīcija, kad arī egli varēja rotāt ar mākslīgajiem ziediem un pie egles atradās dabīgo ziedu grozi. Tieši tāpat uz kartītēm. Viss tika papildināts vēl ar skursteņslauķu figūrām, kas simbolizēja naudu un veiksmi. Ziemassvētku kartītes rotāja dažādi simboliski tēli.
Muzejā "Rīgas Jūgendstila centrs" ir liela Ziemassvētku kartīšu kolekcija, un katru gadu tiek veidotas kartītes, kuras paši varam sūtīt mūsu mīļajiem. Šeit redzam ļoti, ļoti lielu daudzveidību: ir eņģeļu figūras, ir Ziemassvētku vecīši, ir Santaklausi, jo arī šos tēlus sāka veidot uz Ziemassvētku kartītēm ap 20. gadsimta sākumu.
Populāri sižeti, protams, ir eglīte, pie kuras atrodas dāvaniņas. Vēl viens no sižetiem ir dažādas skaistas dabas ainavas.
20. gadsimta sākumā Ziemassvētku kartīšu noformējumā ienāk jauni tehnikas motīvi, jo tas ir laiks, kad ir pirmais automobilis, kad jau sāk domāt par lidošanu.
Mums ir Ziemassvētku kartītes, kurās redzam, kā Ziemassvētku vecītis skaisti brauc automašīnā kopā ar brīnišķīgu dāmu.
Ir Ziemassvētku kartītes, kurās lido rūķi un bērni. Daudzveidība ir milzīga!
Pēc Pirmā pasaules kara rodas daudz jautru kartīšu, uz kurām attēlotas dažādas sportiskas ainas – cilvēki brauc no kalna, slido un slēpo.
Reliģiska satura kartītes veidojās tikai 19. gadsimta beigās, pēc tam ieņemot paliekošu vietu līdz pat mūsdienām.
Ziemassvētku kartīte jūgendstila laikā bija arī telpas rotājums. Pašām pirmajām kartītēm klāt tika dota arī aukliņa, lai tās varētu piekārt interjerā. Vēl redzēts, ka kartītes kāra arī eglē.
Vēl īpaša lieta 19. gadsimta beigās bija smaržu kartītes. Proti, kartītei klāt tika pievienots mazs maisiņš ar smaržām, un rezultātā cilvēki saņēma arī mazu dāvaniņu kopā ar šo kartīti.
Vēlāk tas tika vienkāršots – vairs nebija maisiņu, bet bija papīrīši, kas piesūcināti ar dažādiem parfīmiem. Ja tāda kartīte atradās telpā, egles smarža kopā ar šo te parfīma smaržu radīja īpašu atmosfēru.