Dzimtas vēstures lappuses - Agneses Rudzītes gleznās

Liepājas muzeja filiālē ''Liepāja okupāciju režīmos'' pašlaik skatāma mākslinieces Agneses Rudzītes izstāde – „Stiprā Made. Latvija”. Tas ir vizuāls stāsts par piedzīvoto padomju represiju laikā un izsūtījumu postu mākslinieces dzimtā. Agnese Rudzīte atklāj, ka uzaugusi ar atmiņu druskām un čukstiem par pieredzētajām šausmām. Izstāde ir veltījums mākslinieces ģimenei un Latvijai simtajā dzimšanas dienā.

Dzimtas vēstures lappuses - Agneses Rudzītes gleznāsInga Ozola

    Made ir mākslinieces vecvecmāmiņa, kas dzimusi 1890.gadā Cīravā un mirusi 1953. gada 18.oktobrī izsūtījumā Krasnojarskas novadā, Manas rajonā. Mades vīrs, Agneses vecvectēvs, bija lauksaimnieks Cīravas “Kalnāju” mājās, Cīravas Lauksaimniecības biedrības priekšnieks, pagasttiesas priekšsēdētājs un krājaizdevu sabiedrības vadītājs. Andreja brālis Jānis ir viens no ģimenes lepnumiem – virsleitnants, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, Ziemassvētku kauju un 1.pasaules kara dalībnieks.

    Es varu savas dzimtas vēsturē ierakstīt arī šo lapaspusi - tā savas pārdomas par darbu eksponēšanu tieši Liepājas muzeja filiālē „Liepāja okupāciju režīmos” pauž māksliniece Agnese Rudzīte:

    „Arī es savus radus esmu atradusi šī Liepājas muzeja ekspozīcijas sarakstos, esmu atradusi pašu Madi, viņas vīru un dēlu, kas tika izsūtīti. Arī ģimenes draugus. Šāda veida muzejs ir nepieciešams, lai lapaspuses neizbalētu, tāpēc esmu apmierināta, ka izstāde ir tieši šajā ēkā, kam liela nozīme bijusi arī Atmodas laikā.”

    Vizuālais stāsts „Stiprā Made. Latvija” radies no jautājumiem un sāpēm par dzimtas likteni. Šī ir izstāde, ar kuru cilvēks piedzimst.

    „Es jau no bērnības atceros stāstus par izsūtīšanu, par kara gadiem, par izlaupīšanām, salauztiem likteņiem. Es zinu, ka omes māsas visu mūžu modās naktīs augšā un viņām likās, ka nāks tūlīt savākt. Ome runāja pusčukstus par to un daudz ko noklusēja, it kā mūs saudzējot. Šī izstāde ir posma noslēgums – es skaļu pasaku, jā, mūsu dzimtā ir šis zīmogs, ir šī sāpe. No mūsu ģimenes ir deportēti cilvēki, abra ir pārplīsusi, [jādomā] kā esam dzīvojuši un kā dzīvosim,” stāsta māksliniece.

    Agneses Rudzītes ģimene – cilvēki, kuru dzīves stāsti atklājas mākslinieces veidotājā vizuālajā stāstā. Daži darbi izlikti uz siena zārdiem, turpat arī maizes abra, kur vecmāmiņa Made mīcījusi balto maizi svētku dienām un citas senlietas, kas saglabājušās līdz mūsdienām:

    „Abra ir saplaisājusi. Ir mēģināta lipināt un stiprināt kopā, bet - kas saplīsis, tas saplīsis. Ir vērpjamais ratiņš, ēvele, gaismekļi, no visiem šiem artefaktiem savu izskatu ir saglabājusi abra. Tā ir laime, ka atradu abru bēniņos. Visi pārējie priekšmeti ir nokrāsoti melnā krāsā, viņi vairs nepilda savu funkciju, viņi nenes šo informāciju. Abru es atstāju dabisku, jo tā simbolizē cerību. Pāri ir pārklāts omes izšūtais galdauts, tas atgādina mazu šūpulīti vai zārciņu. Katrs to ieraudzīs savādāk.

    Agneses Rudzītes vizuālais stāsts „Stiprā Made.Latvija” Liepājas muzeja filiālē „Liepāja okupāciju režīmos” būs apskatāma līdz 9. septembrim.

    0 komentāri
    Pievienot komentāru
    Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
    Māksla
    Kultūra
    Jaunākie
    Populārākie
    Interesanti