Autora otrais dzejoļu krājums “Melnā saule” (1967), tāpat kā pēc vairākiem gadiem iznākušais krājums “Satikšanās” apbalvots ar Pasaules Brīvo latviešu apvienības Kultūras fonda balvu. Krājumam ir fenomenāls grafiskais noformējums, kas, šķiet, liecina par to, cik kosmiski tālu viena no otras atradās poligrāfijas māksla padomju republikās un ārvalstīs.
Lai arī krājumam raksturīgs motīvs, kuru varētu dēvēt par “daba ienāk pilsētā”, šī urbānā vide tomēr nav mirusi – Saliņš apzaļumo Ņujorku kopā ar tās iedzīvotājiem.
"Cienījamie lasītāji. Etīdes par literatūru" svētku izlase
Latvijas Radio raidījuma "Cienījamie lasītāji. Etīdes par literatūru" autori – dzejnieks Toms Treibergs un rakstnieks Svens Kuzmins - gada tumšākajā laikā kopā ar raidījuma producenti Santu Laugu ir radījuši svētku izlasi no "Cienījamo lasītāju” grāmatu plauktuves – lai vienlaikus atgādinātu LSM.lv lasītājiem par varbūt piemirstām vai nelasītām grāmatām, kas bagātinās un intelektuāli piepildīs ziemas vakarus.
Kā vēstīts portālā “literatura.lv”, 1944. gadā beidzis Jelgavas Skolotāju institūtu. Pirmās literārās publikācijas 1938. gadā. 1944. gada atvasarā devies bēgļu gaitās uz Vāciju, kur strādājis latviešu skolā, rakstījis un publicējis dzeju latviešu bēgļu laika periodikā. 1950. gadā izceļoja uz ASV, dzīvoja Ņudžersijā. Studējis psiholoģiju un socioloģiju. Beidzis Upsalas koledžu (1952) un Sociālās pētniecības jauno skolu Ņujorkā (1955). Strādājis par psiholoģijas un socioloģijas profesoru Unionas koledžā Ņūdžersijā.
Regulāri piedalījies literāros sarīkojumos, rakstījis apceres un recenzijas. Dzejoļu krājumu "Miglas krogs un citi dzejoļi" (1957), "Melnā saule" (1967), "Satikšanās" (1979) autors. Latvijā izdotas izlases "Satiksimies Miglas krogā pie Melnās saules" (1993), grāmata "Gunara Saliņa iedvesma no Naudītes līdz Elles ķēķim un 33 dzejoļi – itin neseni" (1997).
Gunara Saliņa dzeja plašā intonatīvā amplitūdā – no azartiskas erotikas un sarkastiskas ironijas, groteskas līdz romantiskam maigumam, eksistenciālai smeldzei un nostalģiskām dzimtenes ainām – rāda trimdinieku, kas izjūt savu piederību visai pasaulei, poētiski atsvabinoties no laika un telpas dimensijām, taču emocionāli visciešāk saistīts ar dzimteni un tās likteni. Dzejas forma mainās no klasiskās četrrindes līdz asociatīvam verlibram, no lakoniska noskaņas dzejoļa līdz dinamiskam liroepiskam vēstījumam – pamfletam.
Dzejas galvenā īpatnība – vizuāli spilgts, simboliski ietilpīgs dzejas tēls un emocionāli spriega, kustīga vēstījuma intonācija ar negaidītām, vizuāli žilbinošām asociācijām. Kārļa Vērdiņa sakārtojumā izdots "Rakstu" (2006) 1. sējums. Latviešu valodā atdzejojis R. M. Rilkes, T. S. Eliota, R. Frosta, D. Tomasa dzeju.