Spītējot lietum, Rīgā, Esplanādes laukumā Raiņa pieminekļa tiešā tuvumā Lasīšanas dienas zibakcijā pulcējās vairāki lasītāji, kuri bija iegrimuši visdažādākajos žanros un formātos.
Pāvils Raudonis, kurš ir gan lasītājs, gan rakstītājs, uz zibakciju līdzi bija paņēmis grāmatu "Patība": "Tā ir par personību ceļā uz laikmetīgo mākslu, 60.-80.gadi. Patlaban lasu stāstus par Miervaldi Poli."
Lasītāja Līva šoreiz izvēlējusies klasiku: "Es lasu "Džeinu Eiru". Tā ir viena no manām mīļākajām grāmatām. Nevarētu teikt, ka mīļākā, jo man tādas ir vairākas, bet viena no - pilnīgi noteikti."
Lasītājs un rakstītājs Uģis Niedre šoreiz bija izvēlējies Eduarda Virzas "Straumēnus", kuru pats sauc par "latviešu testamentu Latvijai". Savukārt lasītāja Ērika Lasīšanas dienas zibakcijā bija izvēlējusies Ojāra Vācieša dzeju: "Tikai Vācieti. Šodien tikai Vācieti. Pats galvenais, ka es piedzimu Vācieša ielā. Redzēju viņu staigājam pa Arkādija parku. Protams, es biju tikai bērns, bet viņa dzeja runā ar mani joprojām."
