Par Pasaules brīvo latviešu apvienības piedāvāto projektu pirmais nezināmais šobrīd ir – cik tad vispār būtu tādu latviešu, kuri to gribētu izmantot? Un vēl – ar ko īsti iecerētais jaunais rīks atšķirsies no tiem, kurus jau šobrīd internetā var atrast. Tiek skaidrots, ka atšķirībā no šobrīd internetā jau esošajām ap 500 valodas apguves iespējām – gan uzdevumiem, gan spēlēm, stāstiem un pasakām - jaunais projekts būšot visaptveroša mācību programma. Pasaules brīvo latviešu apvienība (PBLA) gatava dāvināt pilotprojektu un tam klāt vēl 12 tūkstošus ASV dolāru. Pārējais būtu jāpaveic Izglītības un zinātnes ministrijai. Taču progress bijis niecīgs. Ministru Robertu Ķīli nomainīja Ina Druviete, Druvieti – Mārīte Seile, Seili – Kārlis Šadurskis.
„ Man vienkārši... es esmu izmisumā, frustrācijā, ka viss notiek par lēnu. Mēs nākam un runājam, un strādājam, un nāk atkal, runā...” neizpratni pauž PBLA priekšsēdētājs Jānis Kukainis.
PBLA Izglītības padomes izpilddirektore Anta Spunde: „Ja tas būtu no mums atkarīgs, mēs to būtu gribējuši ieraudzīt jau pirms 3-4 gadiem.”
„Bet bieži vien mums atkal jāsāk ir no jauna, jāuzņem ātrums, atkal visiem jātiek uz sliedēm, atkal jāiepazīstas un viss. Tas tā, man liekas, aizkavē progresu,” piebilst Kukainis.
Šonedēļ izglītības ministrs bija saslimis, taču viņa vietā Pasaules brīvo latviešu apvienību uzklausīja ministra biroja vadītājs Andis Geižāns:
„ Jāizsaka viņiem liela pateicība par to, ka viņi aktīvi vēl joprojām neatslābstoši nes gan idejas, gan arī priekšlikumus, kā tomēr latviešu kopienu saturēt. Ideja ir laba. Pamatu pamatā kā vienmēr visam ir pietrūcis ne jau labās gribas - labās gribas vienmēr ir bijis daudz -, bet ir pietrūcis finansējuma.”
Taču – ne tikai nauda. Trūkst arī skaidrības par lietotājiem – tiem, kuri gribēs internetā latviski mācīties. Tiek saukti skaitļi starp 1700 un 20 000. Turklāt - Pasaules brīvo latviešu apvienība gribētu vienkāršāku mācību modeli. Kur lietotāji varētu e-pastā konsultēties ar valodas speciālistu, bet valodas aģentūra - piedāvāt skolotāju tiešsaistē. Nav vienotības arī par mācāmā saturu.
„Šo jautājumu ir ievērojami vairāk nekā atbilžu, bet tieši tāpēc arī šīs sarunas notiek. Un mēs gribētu tikt – es domāju, abas puses - gan Pasaules brīvo latviešu apvienība ar savu piedāvājumu, gan no aģentūras puses -, mēs gribētu tikt pie saturīgāka, jēgpilnāka risinājuma, lai tas patiešām dotu reālu labumu,” skaidro Latviešu valodas aģentūras direktors Jānis Valdmanis.
Ministrijā apstiprina, ka jaunā latviešu valodas tālmācības rīka ieviešanai nākamā gada budžetā esot jau pieprasīti 125 000 eiro.
Bet šogad ieplānots, ka ārzemēs dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo identitātes uzturēšanai un latviešu valodas apguvei kopumā ministrija no budžeta paredzējusi iztērēt vairāk nekā 400 000 eiro.
