Aktrise Lauma Balode jau septīto gadu ir pašnodarbinātā. Viņa spēlē lielākoties neatkarīgajos teātros, kuros nav pastāvīga aktieru štata.
- Tu kā pašnodarbinātā maksā nodokļus. Kādas sociālās garantijas saņem par šīm iemaksām?
Lauma Balode: - Ja godīgi, es ļoti maz zinu. Es savā profesijā nevaru atļauties ne slimot, ne iet atvaļinājumos, jo tad manis nav un par mani neviens nezina. Katru reiz, kad veicu tās sociālās iemaksas, man paliek žēl tās iemaksāt, jo es nezinu, kur tas aiziet un kā es to varu dabūt atpakaļ, jo man aizvien vairāk sāk nodarbināt jautājumi, kas būs, ja es pēc gadiem vēlēšos bērniņu? Kurš štats gribēs aktrisi, kura domā palikt stāvokli?
Maternitātes pabalsts gan ir viena no sociālajām garantijām, kas Laumai kā pašnodarbinātajai sociālo iemaksu veicējai tomēr pienākas. Taču viņa nav apdrošināta pret nelaimes gadījumiem darba vietā un arodslimībām, slimības lapa viņai tiktu apmaksātu tikai no desmitās dienas, kā arī, zaudējot darbu, nevar saņemt bezdarbnieka pabalstu.
"Pašnodarbinātais pats sevi nodarbina. Pats sev veido darba vidi - kaitīgākus apstākļus vai labvēlīgākus. Viņš pats par to ir atbildīgs. Viņš pats sev nodrošina darbu. Nav tā, ka darba devējs, kurš tevi var atlaist, tu paliec bez darba un vari saņemt bezdarbnieka pabalstu. Pašnodarbinātais pats ir atbildīgs par to, lai viņam šis darbs būtu, viņam pašam jārūpējas par to," norāda Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) vecākā eksperte Anita Jakseboga.
Jau šobrīd autori un citas radošas personas, kuras saņem autoratlīdzības, kas sasniedz un pārsniedz minimālo algu, ir reģistrējušies kā pašnodarbinātie un maksā ne vien ienākuma, bet arī sociālo nodokli no vismaz minimālās algas apjoma, kas paliek, atskaitot attaisnotos izdevumus.
Papildus tam no nākamā gada jebkurai darba vietai, kura izmaksā autoratlīdzības, būs pienākums novirzīt 5% no autoratlīdzības summas attiecīgā autora sociālajām iemaksām.
Būtībā šie pieci procenti ir kā biedru nauda pensiju klubiņā - lai uzskaititos darba stāžs pat gadījumā, ja autors saņem par minimālo algu mazākas autoratlīdzības.
"Sākotnējā doma bija, ka tas autoratlīdzību izmaksātājs tos piecus procentus no saviem līdzekļiem samaksā viņu pensijai, lai viņiem krājas stāžs un viņi var saņemt pensiju, bet sanāca tā, kā sanāca," atzīst Jakseboga. Šobrīd tā redakcija ir pieņemta un no 2018.gada stāsies spēkā, tad būs jāmaksā dubultā autoratlīdzības saņēmējiem."
Proti, pašnodarbinātais autors maksās gan ierasto sociālo nodokli, gan no viņa autoratlīdzības maksās šos papildu piecus procentus. Tam gan nepiekrīt Kultūras un Labklājības ministrijas, kas vienojušās par šiem grozījumiem.
"Es teiktu, ka izmaiņas nesagaida tik daudz autorus kā autoratlīdzību izmaksātājus, personas, kas maksā autoratlīdzību," uzsver Kultūras ministrijas valsts sekretārs Sandis Voldiņš.
"Ja jūs esat tikai pašnodarbināta persona, jums nekas nemainās attiecībā uz to, kā tas ir šobrīd regulējumā, atskaitot to, ka ir šie 5% autoratlīdzības izmaksātājam uz sava rēķina," norāda Labklājības ministrijas sekretārs Ingus Alliks. "Tas ir uz autoratlīdzības izmaksātāja rēķina!"
Īsti nav saprotams, kā, piemēram, valsts, kā arī citas honorārus maksājošas institūcijas segs šo autoratlīdzību sadārdzinājumu, jo nekādas kompensācijas netiek paredzētas.
"Mūsu sektors, kas paši ir autoratlīdzību maksātāji, teātri, operas utt. - vai viņiem būs kāda kompensācija par šiem pieciem procentiem? Nē, kompensācijas nebūs," atzīst Sandis Voldiņš.
"Mēs tā uz ātro sarēķinājām, ka tie mums ir papildu izdevumi gadā līdz 30 000 eiro, kas teātrim ir liela nauda. Ir trīs varianti - vai no pašiem jānopelna, vai prasīt papildus valsts budžetā, vai pateikt autoriem - draugs mīļais, tā kā tu pats nemaksāji un tev tas nerūpēja, tad no tava honorāra tu saņemsi mazāk," stāsta Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis, skaidrojot, ka "tūlīt ir oktobris, bet nekādu aprēķinu un sistēmas, kādā veidā to [aprēķināt nav]".
"Mēs ielidosim atkal par vieniem 30 000 eiro," atzīst Rubenis.
"Jāatceras, ka tur līdzsvarojošs mehānisms, jo autoratlīdzībām nāk virsū 5%, bet savukārt iedzīvotāju ienākumu nodoklis ir samazinājies par trīs procentiem," norāda Voldiņš.
Šobrīd likums ļauj autoratlīdzību izmaksātājam kompensēt viņam piespriestos sociālo iemaksu piecus procentus, kā vien vēlas - vai nu pievienot pašam, vai attiecīgi samazināt autoriem līgumā atrunāto summu.
- Bieži tā ir darba devēja izvēlē šādi optimizēt nodokli?
Voldiņš: "Jā, bet šai ziņā es varu tikai un vienīgi piekrist Arno Jundzem, kurš pirms mēneša bija publicējis kaismīgu uzsaukumu, bet, manuprāt, ļoti pamatoti, ka autoriem jābūt uzstājīgākiem attiecībās ar autoratlīdzību izmaksātajiem. Ļoti bieži, jāatzīst, autori neorientējas nodokļu jautājumos. To nevar nevienam ar karoti mutē ielikt. Man šķiet, ka katrai radošai personai kādā brīdī ir vērts gadā atrast vienu divas stundas satikties ar grāmatvedi un izrunāt, kā man ir vislabāk."
Neatkarīgā Ģertrūdes ielas teātra vadītāja Maija Pavlova uzskata, ka sociālo pakalpojumu grozs pašnodarbinātiem autoriem, salīdzinot ar parastiem darba ņēmējiem, ir nepietiekams un nemotivē maksāt sociālo nodokli.
"Tā administrēšana ir papildu lieta, kas to visu sarežģī. Ja tev nav to labumu un vēl papildus jāmaksā, kāda vispār motivācija ir to darīt?" jautā Pavlova. "Tas, ko iesaka - Radošo savienību padome ir lūgusi, un kas man šķiet saprātīgi, ka administratīvo veic VID. Tad viņi ļoti labi var redzēt, kādus ienākumus kurš ir saņēmis. Tad, lūdzu, izsūtīt tā vietā cilvēkiem vēstuli nevis par to, ka jūs esat parādā valstij tik un tik un jūs neesat reģistrējies, jums jāmaksā sods, bet gan par to, ka jums jāmaksā nodoklis tādā un tādā laikā."
Piecu procentu sociālās iemaksas no visām autoratlīdzībām nav vienīgais nodokļu pieaugums radošajām personām, kas tās sagaida.
Atviegloti nopūsties var pensionāri un autori - darba ņēmēji, kuri saņem vismaz minimālo algu, tos izmaiņas neskars. Taču ļaudis, kuru galvenais ienākums ir autoratlīdzības, sagaida sociālo iemaksu pieaugums vēl dažādos ienākumu posmos. Var gadīties, ka nodokļos jānomaksā puse ienākumu.
Šodien kļuva zināms, ka radošo personu pabalstiem caur Valsts kultūrkapitāla fondu nākamgad piešķirts pusmiljons eiro. Cik lielā mērā tas un topošais Radošo personu likums aizlāpīs caurumu radošo personu sociālajos maciņos, stāstīsim citos "Kultūršokos".
Atsaucoties uz Arno Jundzi, Sandis Voldiņš liek pie sirds radošajām personām kritiski izvērtēt savas spējas sevi nodrošināt ar radošo darbu.
