Kultūras NVO ceļ trauksmi par naudas sadali Covid-19 krīzes seku mazināšanai

Kā vienu no nozīmīgajām plānoto atbalsta pasākumu kopām Covid-19 radītās krīzes novēršanai Kultūras ministrija izceļ 2,4 miljonu eiro mērķprogrammu ''Covid-19 ietekmēto kultūras institūciju ilgtspēja”. Taču pret šīs mērķprogrammas pašreizējo nolikumu iebilst Latvijas Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācija, uzsverot - ja naudas piešķiršanas noteikumi netiks mainīti, vairāki nevalstiskie teātri paliks bez finansiāla atbalsta krīzes seku likvidēšanai.

ĪSUMĀ:

  • Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācija iebilst pret nozares finansējuma Covid-19 seku mazināšanai nolikumu.
  • Liela daļa kultūras nevalstisko organizāciju neatbilst pašreizējiem kritērijiem.
  • Asociācija vērsusies pie valsts amatpersonām ar lūgumu pārskatīt nolikumu.
  • Bez nolikuma pārskatīšanas bez atbalsta var palikt neatkarīgie teātri.
  • VKKF: Ierobežojumi vienā programmā nenozīmē ierobežojumus iespējai pretendēt uz citu finansējumu.

Programmas “Covid-19 ietekmēto kultūras institūciju ilgtspēja” mērķis ir atbalstīt komersantus, biedrības un nodibinājumus, kuru darbība saistīta ar pastāvīgu publisku kultūras norišu nodrošināšanu un kas Latvijā bijusi ierobežota Covid-19 noteikto ierobežojumu dēļ. Tās nolikumu izstrādā Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) un Kultūras ministrijas (KM) eksperti ciešā sadarbībā ar kultūras un pasākumu nozares pārstāvjiem, tostarp Latvijas Pasākumu producentu asociācijas, Latvijas Pasākumu norišu vietu asociācijas un Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācijas pārstāvjiem.

Tomēr pret nolikuma šābrīža redakciju pamatoti iebilst Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācijas pārstāvji. Kā sarunā ar portālu LSM.lv norādīja Ģertrūdes ielas teātra līdzdibinātāja un producente Maija Pavlova, tika plānots, ka no Kultūras ministrijas saņemtajiem līdzekļiem tiks izveidota mērķprogramma VKKF, kas paredzēta Covid-19 ietekmētajām kultūras institūcijām, tostarp nevalstiskajām organizācijām, kuras ietekmējusi krīze. Pavlova uzsvēra, ka pašreizējā redakcijā nosacījumi nav atbilstoši veidam, kā strādā kultūras nevalstiskās organizācijas (piemēram, neatkarīgajos teātros daļu izdevumu veido nevis algas, bet autoratlīdzības vai pakalpojumu līgumi) un pēc pašreizējā nolikuma daudzas no tām varētu nekvalificēties atbalsta saņemšanai.

“Instruments it kā ir, bet reāli pēc nosacījumiem izmantot to nevaram,” 

teica Pavlova.

Līdzīgās domās ir arī ''Dirty Deal Teatro'' (DDT) producente un vadītāja Anna Sīle – viņa norādīja, ka pašlaik neatkarīgie teātri nav ieguvuši nekādu papildfinansējumu no valsts, tostarp arī ne no VKKF (attiecīgi, finansējumu ir saņēmuši valsts teātri, savukārt pašvaldību teātru atbalsts ir atstāts pašvaldību ziņā - tā, piemēram, par atbalsta trūkumu sūdzas arī Liepājas teātris, kas ir pašvaldības kultūras organizācija). Daļa no finanšu līdzekļiem, kas paredzēti ārkārtas situācijas seku novēršanai, tika paredzēti kultūras nozarei, taču kultūras nevalstiskajām organizācijām un komersantiem papildu finansējums ies caur VKKF mērķprogrammu, kuras nolikums vēl tiek veidots.

Latvijas Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācija varēja komentēt nolikumu, taču bija spiesti secināt, ka šābrīža redakcijā tas attiecināms galvenokārt uz komersantiem.

Kultūras ministram Naurim Puntulim un VKKF padomei adresētā vēstulē kultūras nevalstisko organizāciju asociācija uzsvēra trīs galvenos nolikuma trūkumus: pirmkārt, nolikuma projektā minēto nosacījumu, ka uz atbalstu var pretendēt tikai tādas organizācijas, kuru ieņēmumi no publisko kultūras norišu organizēšanas vai ieņēmumi no telpu nomas publiskām kultūras norisēm 2019. gadā nav bijuši mazāki kā 50% no kopējiem ieņēmumiem. Turpretī saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likumu, biedrību un nodibinājumu iespējas veikt saimniecisko darbību ir ierobežotas, savukārt sabiedriskā labuma organizācijām (kāda, piemēram, ir ''Dirty Deal Teatro''), kā arī sociālajiem uzņēmumiem ieņēmumi no saimnieciskās darbības nedrīkst pārsniegt 50% no kopējiem ieņēmumiem. Tādējādi šādas kultūras organizācijas, kuru darbība sabiedrības labā ir noteikta to statūtos un organizācijas mērķos, pilnībā tiek izslēgtas no iespējas pieteikties mērķprogrammas atbalstam.

Otrkārt, nolikuma pašreizējā redakcijā iekļauts punkts par mēneša apgrozījuma kritumu, kuru kultūras nevalstisko organizāciju asociācija neuzskata par pietiekamu kritēriju, lai novērtētu radušos faktiskos zaudējumus un nepieciešamo administratīvo atbalstu Covid-19 dēļ. Lielākai daļai kultūras nevalstisko organizāciju (NVO), kas ilgstoši darbojas kultūras nozarē, projektu finansējums veido pamata finanšu plūsmu – līdzīgi kā valsts institūcijām valsts dotācija, un komersantiem ieņēmumi no saimnieciskās darbības, tāpēc saimnieciskās darbības apgrozījuma kritums var arī neuzrādīties.

Treškārt, nolikuma pašreizējā redakcijā minētā atmaksa par izdevumiem par konkrētiem periodiem nav iespējama, jo vairumam kultūras NVO saimnieciskās darbības ieņēmumi nav tik lieli, lai tās varētu veikt neatceļamos un nepārceļamos maksājumus no pašfinansējuma.

Kā norādīja Sīle, ja nolikums paliks tā pašreizējā redakcijā, kultūras nevalstiskās organizācijas visdrīzāk nevarēs kvalificēties, lai pieteiktos. Savukārt Pavlova uzsvēra, ka Kultūras ministrijā gan esot ieteikts ar iesāktajiem, bet krīzes dēļ pārtrauktajiem projektiem pieteikties programmai “Jaunu produktu radīšana”, kas varētu sniegt atbalstu nevalstiskajām organizācijām, taču tās ir atvērtas visām kultūras organizācijām, tai skaitā valsts kapitālsabiedrībām, kam tika sniegts atbalsts, turklāt paredzētas jaunu darbu radīšanai, nevis krīzes raisīto seku atbalstam jau iesāktajos projektos.

Savukārt Valsts Kultūrkapitāla fonda pārstāve Jana Vērdiņa norādīja: “Nevalstiskās organizācijas pamatdarbības nodrošināšanai ir saņēmušas valsts atbalstu - programma “Profesionālu nevaldības kultūras organizāciju atbalsts” VKKF ir visās nozarēs, piešķirtais nevienam nav samazināts, uz atbalstu joprojām var pretendēt visos VKKF konkursos, kas nav atcelti, tieši otrādi, ir izveidotas īpašas programmas no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” Covid-19 seku pārvarēšanai, kurās var pieteikties arī NVO.  Ierobežojumi vienā programmā nenozīmē ierobežojumus iespējai pretendēt uz citu finansējumu.”

VKKF arī informēja, ka NVO pārstāvji var pretendēt uz finansējumu “Radošo personu nodarbinātības programmā” (uz atbalstu var pretendēt personas, kuru vidējie mēneša ienākumi no saimnieciskās darbības, izņemot ienākumus no autortiesību un blakustiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām (AKKA/LAA un LAIPA), pirms nodokļu nomaksas valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā no 2020. gada 13. marta līdz 2020. gada 31. maijam nav bijuši lielāki par 538 EUR mēnesī, tādējādi nodrošinot atbalsta saņemšanas iespējas ekonomiski aktīvajām radošajām personām, kuru ienākumi no saimnieciskās darbības ārkārtējās situācijas laikā ir būtiski samazinājušies, tostarp radošām personām, kas saņēma dīkstāves pabalstu, ņemot vērā, ka dīkstāves pabalsts nav uzskatāms kā ienākums no saimnieciskās darbības).

KONTEKSTS:

Covid-19 izraisītās krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atlabšanai investīcijām kultūrā tika lemts piešķirt 32 miljonus eiro: 10,6 miljonus eiro Covid-19 radīto seku mazināšanai valsts kultūras iestādēs un radošo personu atbalstam; 10,4 miljonus eiro modernizācijas pasākumiem kultūras nozarē – valsts pasūtījumiem jaunu kultūras vērtību radīšanā, kā arī 11 miljonus eiro kultūras infrastruktūrai.

Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociāciju 2007. gadā nodibināja vadošās laikmetīgās kultūras NVO Latvijā – Laikmetīgās mākslas centrs, Latvijas Jaunā teātra institūts, Jauno mediju kultūras centrs RIXC, starpnozaru mākslas grupa SERDE, kultūras projekts NOASS, kultūras un informācijas centrs [email protected] Šobrīd asociācijā darbojas jau 19 organizācijas un individuāli biedri.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti