Latvijas Arhitektu savienība Nacionālās akustiskās koncertzāles iespējamo vietu Rīgā izvērtēšanas noslēguma posmā analizēs sešas konkurētspējīgākās vietas – AB dambi, ar ekspolitiķi Andri Šķēli saistītu zemesgabalu Andrejsalā, Uzvaras parka teritoriju, Kongresu namu, rūpniecības preču tirgus teritoriju starp Gaiziņa ielu, Prāgas ielu un Turgeņeva ielu un Pasaules tirdzniecības centru Elizabetes ielā, kuru nojaukt iecerējusi Kultūras ministrija un par kuru nupat publiskots pusgadu vecs inventarizācijas atzinums, kurā norādīts, ka ēka ir vērtīga un saglabājama.
Nesen sarakstā parādījās Kongresu nams. Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone (“Jaunā Vienotība”) izsakās, ka pagaidām ir pāragri spriest, kāda apjoma darbus vajadzētu veikt, lai koncertzāli uzbūvētu Kongresu nama teritorijā. Dome vēlas, lai savu redzējumu paziņo eksperti. Taču Latvijas Arhitektu savienības prezidents Juris Poga norāda, ka vēl ir diezgan daudz pretrunu.
“Bez šaubām, Kongresu namam ir daudz prioritāšu. Tā ir izcila vieta, labi sasniedzama, tur pat ir pazemes autostāvvieta. Bet, no otras puses, tā ir parka teritorija.
Pirms ķeras un kaut ko jauc, jābūt stingrai pārliecībai,” uzsver Poga.
Latvijas Ainavu arhitektu asociācijas vadītāja Helēna Gūtmane pauž, ka Kongresu nams, Elizabetes iela 2 un Uzvaras parka teritorija kā iespējamās koncertzāles atrašanās vietas ir problemātiskas: “Tās vietas nes sevī vairākus riskus Rīgas zaļās struktūras un dabas teritoriju reģenerācijai un atjaunošanai. Jebkura iejaukšanās Rīgas zaļajā struktūrā vai dabas teritorijās ir augstākā mērā nevēlama.”
Pagaidām gan vēl nav zināms, vai tiktu skarta tagadējā parka teritorija, ja koncertzāli nolemtu būvēt Kongresu namā.
Galvaspilsētas domes pārstāve Inese Andersone norāda, ka jebkurā citā no izvēlētajām vietām, celtni būvējot, cietīs vai nu daba, vai nu arhitektūra.
Piemēram, Elizabetes ielā 2 plānots nojaukt Pasaules tirdzniecības centru, kas ir bijusī Centrālkomitejas ēka.
Kongresu nams jau iepriekš vairākas reizes tika izskatīts kā iespējamais variants, kur varētu būvēt koncertzāli, bet neatbilstošas platības dēļ no saraksta allaž tika izņemts. Taču, pateicoties Rīgas domes aicinājumam, tagad Kongresu nams atkal ir koncertzāles potenciālo vietu sarakstā. Arhitekts Poga atzinīgi vērtē domes iesaisti: “Manuprāt, tas ir ļoti svarīgi procesā kopumā. Tas ir konsolidējoši. Līdz ar to procesa rezultātā mēs varēsim balstīties arī uz pilsētas viedokli.”
“Es gribu, lai Rīgai būtu koncertzāle, un es redzu, ka apkārt Kongresu namam ir infrastruktūra, sabiedriskais transports, pazemē ir autonovietne. No apjoma, man liekas, tā ir reāla iespēja, gan finansiāli reāla,” tā izsakās domes pārstāve Inese Andersone, piebilstot, ka koncertzāle Kongresu namā varētu izmaksāt lētāk nekā citviet. Iepriekš pašvaldība projektā par koncertzāles iespējamo atrašanās vietu neiesaistījās. Andersone skaidro – kad jaunā dome nāca pie varas, valdība jau bija atbalstījusi koncertzāles būvniecību Elizabetes ielā, tāpēc procesā dome aktīvi nepiedalījās. Bet kad Latvijas Arhitektu savienība sāka izvērtēt citas vietas, 11 iespējamo novietņu sarakstā Kongresu nama nebija. Tāpēc dome aicināja to sarakstā iekļaut.
“Ļoti svarīgi, ka pilsēta iesaistās šajā procesā, jo tieši šī partnerība starp pilsētu un valsti savstarpējā, saprotošā sadarbība var dot labu pamatu rezultātam,” uzskata kompānijas “Grupa 93” vadītājs Neils Balgalis. Uzņēmums iepriekš organizēja fokusgrupas, lai noskaidrotu, kādas intereses ir dažādām projektā ieinteresētajām pusēm. Balgalis min vairākus nozīmīgus faktorus: “Saskatot koncertzāli kā ērti sasniedzamu no daudziem transporta veidiem. Koncertzāle, kas ir sociāli atvērta pret dažādām sabiedrības grupām. Un koncertzāle kā pilsētas centra publiskās ārtelpas turpinājums laika pavadīšanai jauniešiem, ģimenei un senioriem.”
Helēna Gūtmane norāda, ka
Latvijas Ainavu arhitektu asociācija vienbalsīgi izteica atbalstu rūpniecības preču tirgus teritorijai,
jo tās tuvumā ir daudz pozitīvu aspektu: “Ja citos gadījumos min ūdens tuvumu vai zaļās infrastruktūras tuvumu, vai kādu sociālās infrastruktūras tuvumu, tad tas viss tur ir. Vajag pielikt roku, lai tā vieta kļūtu zaļāka un sāktu dzīvot.”
Par Nacionālās akustiskās koncertzāles atrašanās vietu lems vēl līdz jūnija sākumam.
KONTEKSTS:
Valdība 2020. gada 16. jūnijā atbalstīja Kultūras ministrijas (KM) rosinājumu attīstīt Rīgas akustiskās koncertzāles būvniecību Elizabetes ielā 2, Kronvalda parkā. Vairāki arhitekti ceļ trauksmi par koncertzāles būvniecībai izvēlēto vietu, norādot, ka ēka ir padomju laika modernisma arhitektūras mantojums un to nojaukt nevajadzētu.
Kultūras ministrs vērsies pie Latvijas Arhitektu savienības, aicinot arhitektu kopienu vienoties par kopīgu nostāju attiecībā uz nacionālo koncertzāli.
Latvijas Arhitektu savienība Nacionālās akustiskās koncertzāles iespējamo novietņu Rīgā izvērtēšanas noslēguma posmā padziļināti analizēs sešas konkurētspējīgākās vietas – AB dambi, Andrejostas ielu 17 Andrejsalā, Elizabetes ielu 2 (kopā ar Kronvalda bulvāri 6), Uzvaras parka teritoriju starp Raņķa dambi, Slokas ielu un Aleksandra Grīna bulvāri, Rīgas Kongresu namu un rūpniecības preču tirgus teritoriju starp Gaiziņa ielu, Prāgas ielu un Turgeņeva ielu.
