"Redziet, šeit arī viss ir balts… Skapis ir atvērts, te ir balta, pašu darināta tautastērpa blūze, Marijas darināti pusaizkariņi, lai Akurateram pie loga vieglāk strādāt, balta villaine. Nu, viss baltais," muzeja telpās redzamo izrāda muzeja eksperte Ruta Cimdiņa. Viņai arī pieder ideja gada sākumā muzejā iepludināt baltuma mistēriju, tādējādi piesaucot gaismu, cerību un spēku. Un baltuma Akurateru ģimenes kolekcijā ir ļoti daudz – tie ir smalki galdauti, sedziņas, dvieļi, palagi un spilvendrānas, rotātas ar balta tilla izšuvumiem, tamborētām mežģīnēm un spodršuvumā veidotām monogrammām.
Lielāko daļu no tiem darinājusi Jāņa Akuratera kundze Marija Anna, kurai skaistums visapkārt bijis ļoti svarīgs, tādēļ arī mājas interjeru allaž rotāja balti rokdarbi.
"Redziet, baltās salvetes! Marijas Akurateres māte uz lielajiem baltajiem galdautiem esot vēl šādas mazas baltas salvetītes klājusi. Tas visiem bijis brīnums. Viņa ienākusi ar šo baltumu. Redziet, kādi ir palagi! Ar caurajām vīlēm izšūti, nevis vienkārši. Spilvendrānas ar smalkiem spodrizšuvumiem. Sedziņa – tamborēta, ar rožu motīvu un bārkstiņām. Bet, piemēram, šeit, atvērtajā skapī, ir redzami vairāki vasaras tērpi. Ērts, vasarā valkājams krekls un lina kleitiņa ar jostiņu, pat šodien to varētu vilkt un būtu moderni," izrāda Cimdiņa.
Izstāde ir reta iespēja vienkopus aplūkot tik plašu Akuratera ģimenes rokdarbu oriģinālu kolekciju, jo šie darbi ir ļoti saudzējami un ikdienā rūpīgi tiek glabāti muzeja krātuvē.
Ar baltajiem rokdarbiem cieši sasaucas otra izstāde "Baltie darbi", kas skatāma muzeja gaišajā salonā un kuras autori ir Pārdaugavas Lutera draudzes mākslinieku grupa. Tieši šo svētdien, 29. janvārī, tā svinēs savas dibināšanas 25. jubileju. Grupas pirmsākumus atceras māksliniece Gunta Ploka: "1997. gadā mūs uzrunāja Juris Rubenis uz kopīgu sanākšanu, lai mēs viens otru iepazītu, un tad radās šī ideja, ka mums jāapvienojas un jāsāk kopīgi darboties. Tā mēs arī 25 gadus turamies. Protams, sastāvs ir ļoti mainījies, bet pamatkodols mēs joprojām esam kopā."
Izstādē aplūkojami 14 autoru 26 darbi – dažādās tehnikās veidoti, kuru vadmotīvs galvenokārt ir gaismas uzvara dabā un pasaulē, labā un skaistā nozīmīgums ikviena cilvēka dzīvē.
Darbu idejas savā ziņā jau raksturo nosaukumi "Ziemas gaisma", "Baltie ritmi", "Sniegputenis", "Baltās krizantēmas", "Ābele", "Torņakalns. Svētdiena". Daļa darbu ir mākslinieku mīlestības apliecinājums Pārdaugavas īpašajam šarmam, arī Guntas Plokas pastelis: "Tā kā es esmu Pārdaugavas, Torņakalna cilvēks, tad man Torņakalna jumtu ritmi – sevišķi ziemā, kad tie ir balti un apkārt nav zaļuma, kas tos aizsedz, liekas ļoti uzrunājoši."
Dins Kopštāls izstādē piedalās ar darbu "Caurvējš", kas ir savdabīga spēle ar baltā un melnā attiecībām, simboliem, faktūrām un tekstiem, kas visdrīzāk katrā skatītājā raisīs savas asociācijas. Par iedvesmas avotu stāsta autors: "Sākuma vadmotīvs bija Andreja Tarkovska, režisora, lielā simbolista, lielā dzejnieka, izteikums – to nevar redzēt, bet to var sajust. Lai arī tas ir teikts par kino, es to interpretēju tādā simboliskā nozīmē."
Izstādes "Baltie darbi" Akuratera muzejā būs skatāmas līdz februāra nogalei.