18.augustā Dānijas kultūras institūts atzīmē 25 gadu jubileju ar svētku programmu dienas garumā. Institūts nupat pārcelies uz jaunām telpām LNB ēkā, kur arī paredzēti muzikāli un interaktīvi priekšnesumi, kā arī svinīga centra atklāšana.
"Viens būs dāņu skaņu mākslinieka Kristiana Skjoda darbs par dāņu komponista Karla Nilsena tēmu, kurš šogad atzīmētu 150 gadadienu. Otrs, vizuāli muzikāls darbs, būs mūsu pašu latviešu skaņu mākslinieka Voldemāra Johansona darbs. Tā ir videoskaņu instalācija par vētru jūrā, savienojums starp filmēto materiālu un skaņu efektiem, kas ataino sajūtu atrodoties vētras epicentrā jūrā. Tāpat pie mums šajā dienā viesosies dāņu ģitārists Kristians Franks, kurš kopā ar mūsu saksofonistu Denisu Paškeviču muzicēs," stāsta stāsta institūta projektu koordinatore Ilva Sinkēviča.
Vēl svētkos mūzikas namā "Daile" vakarā koncertu sniegs viena no starptautiski atzītākajām dāņu indīroka grupām "Efterklang". Grupas daiļradē atrodamas dažādas mūzikas formas, ieskaitot elektroniku, eksperimentālo popmūziku, laikmetīgo kompozīciju un skaņu celiņus filmām.
"Atšķirībā, piemēram, no plaši pazīstamās islandiešu grupas "Sigur Ros", kam dziesmās ir masīvas melodiskās, instrumentālās daļas, "Efterklang" ir vairāk niansētas un tādas manierīgas, satrauktākas daļas. Viņu dziesmas ir ne tik daudz gleznieciskas ainavas, bet vairāk sajūtu ainavas. Līdz ar to šī mūzika apelē plašākai publikai. Tā ir emocionāla grupa, tajā mijas melanholija ar eiforiskām sajūtām," par grupu stāsta koncerta rīkotāju pārstāvis, nepieradinātās mūzikas biedrību "Skaņu mežs" vadītājs Viestarts Gailītis.
Šoreiz grupa "Efterklang" prezentēs savu jaunāko projektu "Liima", kurā grupas trijotnei pievienojies arī viesmākslinieks - somu perkusionists Tatu Renke
Dānijas kultūras institūta svētkos Latvijā viesosies arī visu triju Baltijas valstu kultūras ministri, kā arī institūta ģenerālsekretārs no Kopenhāgenas. Ieeja institūta jubilejas pasākumos Gaismas pilī ir bez maksas.
Dānijas kultūras institūts pirms 25 gadiem bija pirmā ārvalstu institūcijas pārstāvniecība kādā no Baltijas valstīm vēl esošajā Padomju Savienības teritorijā ārpus Maskavas. Institūts ātri kļuva par nozīmīgu kultūras un politikas apmaiņas centru, kurā sadarbojās Dānijas un Latvijas inteliģence, tā veicinot Latvijas neatkarības atgūšanu. Ilggadējais institūta vadītājs Rikke Helms kļuva par cienījamu autoritāti Latvijas sabiedrībā.
