Filmas no pēcpadomju Baltijas pirmo reizi Ziemeļvalstu kinofestivālos parādījās pagājušā gadsimta 90.gadu pirmajā pusē.
"Mēs redzējām trīs veidu filmas: vecā krievu stila jeb Tarkovska ietekmes filmas, nacionālo stilu, ko pārstāvēja Arvīds Krievs Latvijā, Sulevs Kēduss Igaunijā un īpaši Aļģimants Puipa un Šarūns Barts Lietuvā. Pakāpeniski mēs atklājām, ka ir arī kino jaunais vilnis," stāsta grāmatas "Stārķis, kas pārlido priežu mežu" redaktors Jans Ēriks Holsts no Norvēģijas.
"Tas ir tuvāks Ziemeļeiropas kino, holandiešu un īru filmām, arī britu. Skatoties "Modri", nemaz nevar pateikt, ka filma tapusi Latvijā. Ļoti svaigs, moderns stils, sižets varētu risināties arī Ziemeļvalstīs. Filmām tas ir labi, tām nevajadzētu būt tipiski krieviskām, tipiski latviskām vai franciskām," norāda Jans Ēriks Holsts.
Grāmata, kurā kā stārķa pārlidojumā atklājas Baltijas valstu kino, būs interesanta ne tikai kā pirmā sastapšanās ar Baltijas kino angliski lasošajiem.
"Cik man zināms, jūs paši Baltijas valstīs arī ne īpaši labi zināt kaimiņvalstu kinovēsturi. Tāpēc jūsu lasītāji uzzinās par igauņu un lietuviešu kino," teic Jans Ēriks Holsts.
