Plaša kino ekspertu komanda izstrādājusi īpašas tehnoloģijas, kas piešķir filmai telpiskumu, atainojot sižetu trīs dimensijās.
Filma pārstāv fantastikas žanru, un ir vīzija par Rīgu un tās cilvēkiem pēc 30 gadiem. Filmu veido vairāki stāsti, ko radījuši režisori no Latvijas, Igaunijas un Rumānijas.
Filmēšanas laukumā šovasar skanēja angļu, latviešu un arī igauņu valoda, jo pie tās strādāja triju valstu režisori. Visam procesam rūpīgi sekoja līdzi stereogrāfs Guntars Graiksts, jo 3D formāts pieprasīja no radošās grupas atšķirīgu pieeju nekā parasta filmēšana.
Guntars stāsta, ka stereogrāfs ir jauna profesija, ko viņš nedaudz apguvis Francijā, bet visvairāk viņš to izzina un pēta praktiski darbojoties.
„Stereogrāfa uzdevums ir palīdzēt režisoram un operatoram izveidot tādu mizanscēnu, lai tā ir pēc iespējas „garšīgāka” stereo 3D formātam. Jo tur starpība, tur ir dažādas lietas, kas ir jāievēro. Aparatūra ir tā pati, tikai reiz divi,” ar savu darbu iepazīstina Graiksts.
Filmējot 3D, atšķirīga pieeja ir arī dažādām detaļām, jābūt ļoti uzmanīgiem ar butaforiskām lietām, tai pat laikā var droši iekļaut kadrā priekšmetus, kas standartfilmā būtu traucējoši. „Standartkino filmējot, ļoti reti kāds atļausies nolikt starp diviem dialoga partneriem, piemēram puķu vāzi. Tā kā puse sejas ir aizsegta. 3D formātā to var darīt pilnīgi mierīgi. Tas ļoti labi izskatās, labi nolasās un ir akceptējams,” piemēru min Graiksts. „Ir arī, protams, visādas citas lietas. Ir, piemēram, jābūt ļoti uzmanīgiem ar dekorācijām, tērpiem, interjera priekšmetiem. Tiem jābūt īstiem, jo 3D var daudz labāk redzēt, ka tas ir kaut kāds kartona gabals nekā tas ir 2D,” viņš piebilst.
Taču filma „Rīga - 2041” nav tikai jauno tehnoloģiju demonstrējums, tās ir tikai līdzeklis, lai izstāstītu stāstus par Rīgu pēc aptuveni 30 gadiem. Filmu veido vairāki savstarpēji nesaistīti sižeti, kas ataino nākotnes cilvēku laimes meklējumus.
„Tā kopēja ideja ir tāda – cilvēki ari mūsdienās bieži vien jūtas nelaimīgi, un tā vietā, lai mēģinātu risināt savas problēmas paši, viņi izvēlas mākslīgus līdzekļus,” ieskicē projekta mākslinieciskā vadītāja Astra Zoldnere. „Un šajā gadījumā tās ir dažādas nākotnes tehnoloģijas. Un šajos nākotnes stāstos tad mēs redzēsim, kā viņiem šai ziņā iet,” saka Zoldnere.
Viens no stāstiem būs par sievieti, kura strādā „vintage” automašīnu remontdarbnīcā un, lai justos laimīga, ir pārveidojusi savu izskatu pēc visiem ideālākajiem standartiem, kas pēc 30 gadiem patiešām arī varētu būt realitāte.
Kāda cita stāsta varone savukārt būs dāma, kura par savu dzīves partneri izvēlas ideālo vīrieti, tikai viņš ir robotvīrietis. „Var, piemēram, izvēlēties perfektu vīrieti, tāpēc ka sadzīvē ar parastajiem vīriešiem ir daudz problēmu. Un tad nu sieviete vienā no mūsu stāstiem izvēlas virtuālo vīrieti, kuru viņa uztaisa perfektu. Viņš ir arī fizisks, taustāms un tā tālāk. Bet viņš ir perfekts, un interesanti paskatīties, vai tas ideāls tomēr ir tas, kas mums ir vajadzīgs,” norāda Zoldnere.
Kā jau nojaušams stāstos netrūks arī humora un jautru detaļu, līdzās latviešu režisoriem Didzim Eglītim un Kārlim Vītolam pie tās strādājusi arī igauņu režisore Trīna Rūmeta un rumāņu režisore Adina Istrate.
Pirmdien „Forum Cinemas” būs filmas pirmizrāde, bet plašākas publikas vērtējumam tā tiks nodota janvāra vidū.
