Festivālu apritē augsti vērtētais darbs uzlūko austriešu izcelsmes dzejnieces Bahmanes (1926–1973) sarežģītās attiecības ar viņas pretmetu, mīļoto un radošo sāncensi Maksi Frišu. Šogad Berlinālē pasaules pirmizrādi piedzīvojušo filmu raksturo Riga IFF radošā direktore Sonora Broka: "Eļļas un ūdens mīlasstāsts. Dzirkstoša pasaules apceļotāja un spalgas greizsirdības māktais – viņu vēsture pasaulei ir zināma, tomēr tik valdzinoši ekranizēta."
Abi literāti piedzīvojuši lasošo un rakstošo pielūgsmi 20. gadsimta 50. un 60. gados, kļūstot par nozīmīgākajām vācvalodīgās literatūras telpas figūrām pēckara laikā. Bahmane mēģina rast abu ideālo attiecību modeli starp Cīrihi un Romu. Tieši Kairas tuksneša enerģija, kā dokumentējusi pati rakstniece, likusi pārvērtēt konvencionālo un monogāmo, kas viņu vienojis ar šveiciešu rakstnieku.
Bahmani, dēvetu par pagājušā gadsimta vienu no ietekmīgākajām rakstniecēm, atveido pērn ar Eiropas Kinoakadēmijas labākās aktrises balvu novērtētā luksemburgiešu aktrise Vikija Krīpsa. Vietējiem skatītājiem viņa ir pazīstama kā dumpinieciskā ķeizariene Elizabete jeb Sisija filmā "Korsete" (Corsage, 2022).
Šobrīd 81 gadu vecajai fon Trotai ir tiešas saites ar Latviju – viņas vecmāmiņa ir vācbaltiete, kas nāk no Trotu-Treidenu dzimtas. Režisore tiek uzskatīta par feminisma kino ikonu un vienu no būtiskākajām Eiropas kino autorēm līdzās Anjēzei Vardai, Liliānai Kavāni, Klērai Denī un daudzām citām. Karjeru 60. gados sākusi kā aktrise, vēlāk kļuvusi par vienu no ietekmīgākajām režijas figūrām Jaunā vācu kino kustībā kopā ar savu kādreizējo partneri un režisoru Folkeru Šlēndorfu, kā arī autoriem Harunu Farocki, Raineru Verneru Fasbinderu, Vimu Vendersu, Verneru Hercogu un citiem.
Festivāla rīkotāji atzīmē, ka fon Trotas filmām piemīt spēcīga klasiskā kino loģika, kura nereti piekāpjas neparastajām, gribā spēcīgajām un magnētiskajām sieviešu varonēm – to vidū ir filozofe Hanna Ārente, politiskā darbiniece Roza Luksemburga un citas. Sievieštēli allaž bijuši fon Trotas filmu emocionālais centrs, izceļot ideju drāmu "Marianna un Džuliāna" ("Marianne and Juliane", 1981), kas Venēcijas kinofestivālā ieguva galveno balvu, proti, "Zelta lauvu". Tobrīd, festivāla nepilnajā 50 gadu vēsturē, fon Trota bija tikai otrā režisore, kas saņēmusi šo prestižo balvu.
Riga IFF jau izziņojis pirmās festivāla filmas – to vidū ir laikmetīgā kino atradumi un spēcīgs autorkino no Sandensas, Roterdamas, Berlīnes, Kannu un citiem kinofestivāliem. Atzīmējot desmito sezonu, festivāls norisināsies no 12. līdz 22. oktobrim klātienē Rīgā un tiešsaistē visā Latvijas teritorijā.
Riga IFF galvenais partneris – mediju un tehnoloģiju uzņēmums "Tet". Festivāls top ar Valsts kultūrkapitāla fonda, ES programmas "Radošā Eiropa – MEDIA", Rīgas domes un Nacionālā kino centra atbalstu.
