Sācies balvas «Kilograms kultūras 2019» fināla balsojums

Otrdien, 21. janvārī, paziņoti sabiedrisko mediju gada balvas kultūrā “Kilograms kultūras 2019” ziemas balsojuma uzvarētāji un atklāts fināla balsojums. Līdz 30. janvāra pulksten 23.59 iespējams balsot par kultūras notikumiem, faktiem un darbiem deviņās kategorijās.

Uzvarētāji tiks noskaidroti svinīgajā balvas “Kilograms kultūras” pasniegšanas ceremonijā 15. februārī, ko tiešraidē varēs vērot portālā LSM.lv un LTV1 un klausīties LR1 un LR3 ēterā.

Lai nokļūtu pie fināla balsojuma nominantiem, Latvijas Radio, Latvijas Televīzijas un LSM.lv žūrija izvirzīja savā redzējumā oriģinālākos un kvalitatīvākos aizvadītā gada Latvijas kultūras notikumus. Trīs balsojumos – pavasara, rudens un ziemas – skatītāji un klausītāji varēja izvēlēties spilgtākos un būtiskākos kultūras dzīves notikumus astoņās kategorijās.

Savukārt devītajā kategorijā – “Kultūrvieta” – visa aizvadītā gada garumā ikvienam bija iespēja izvirzīt savu iecienītāko kultūras baudīšanas vietu. Šogad no Rīgas pieteiktas septiņas, no Latgales – sešas, no Zemgales – četras, no Kurzemes – piecas, bet no Vidzemes – 17 kultūras baudīšanas vietas.

No visiem reģioniem uzvarēt var tikai viena kultūrvieta – tā, kas būs saņēmusi lielāko atbalstu fināla balsojumā.

LTV Kultūras raidījumu redakcijas vadītāja, žūrijas locekle Ieva Rozentāle atzīst, ka fināla notikumu saraksts ir skaists un iespaidīgs. “Katrs notikums būtiski raksturo mūsu kultūras telpas mērogu aizvadītajā gadā: vai tas būtu grupas “Instrumenti” koncerts vai leģendāras latviešu operas iestudējums, vai valsts simtgadē tapušās filmas vai citi izcili notikumi – katrs no tiem ir spēcīgi iespaidojis tā apmeklētājus un emocijās un prātos atstājis paliekošu nospiedumu,” uzsver Ieva un norāda, ka katrs finālists ir pelnījis atzinību.

Kategorijā “Gada notikums” finālā sacenšas divi kultūras notikumi, jo pavasara balsojumā žūrija šajā kategorijā nominantus neizvirzīja.

Balsot par saviem favorītiem iespējams vienu reizi dienā, autorizējoties ar savu sociālo mediju profilu.

”Kilograms kultūras 2019” fināla balsojums

Koncerts festivālā “Saxophonia”

Piedalās “Sinfonietta Rīga”, Aigars Raumanis, Rīgas saksofonu kvartets un Kristians Maurers.

Festivāla organizatori – valsts SIA “Latvijas koncerti” sadarbībā ar Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju (JVLMA) un Rīgas Saksofonu kvartetu.

Grupas ”Instrumenti” koncerts

Daugavas stadionā 2019. gada 31. augustā.

Imanta Kalniņa opera “Spēlēju, dancoju”

Režisore Laura Groza-Ķibere, muzikālais vadītājs un diriģents Mārtiņš Ozoliņš.

Latvijas Nacionālā opera.

Latvijas simtgades daudzsēriju filma “Sarkanais mežs”

Režisors Armands Zvirbulis un Normunds Pucis.

Studija “Red Dot Media” un Latvijas Televīzija.

Dokumentālā filma “Vija Artmane. Aktrise un laiks”

Režisore Agita Cāne - Ķīle, scenārija autore Daira Āboliņa.

Latvijas Televīzija.

Spēlfilma “Jelgava ‘94”

Režisors Jānis Ābele.

Jura Podnieka studija.

”Vēstures izpētes komisija”

Kaspars Znotiņš, Andris Keišs, Vilis Daudziņš, Guna Zariņa, Jevgeņijs Isajevs, Inga Tropa, Alvis Hermanis, Margarita Zieda.

Režisors Alvis Hermanis, Jaunais Rīgas teātris.

“Mārtins Īdens”

Džeks Londons, Justīne Kļava.

Režisors Klāvs Mellis, Valmieras drāmas teātris.

“Baltais helikopters”

Alvis Hermanis.

Jaunais Rīgas teātris, režisors Alvis Hermanis.

Dzejas krājums ”Tik grūti būt latvietim”

Contra. Atdzejojis Guntars Godiņš.

Apgāds ”Pētergailis”.

Romāns “Vilcene un atraitnis”

Leons Briedis.

Apgāds ”Dienas Grāmata”.

Dzejas krājums ”Es nemāku, komatus”

Ilmārs Šlāpins.

Izdevniecība “Neputns”.

Izstāde ”Stikla labirintā”

Ernests Vītiņš.

Rīgas Mākslas telpa.

“Gleznas”

Dace Lielā.

Galerija ”Daugava”.

“MAREUNROL’S. Paplašinātā realitāte”

”MAREUNROL’S” kolekciju retrospekcija.

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs, projekta vadītāja Inese Baranovska.

Grāmata “100 izcili Latvijas aktieri”

Autoru kolektīvs Silvijas Radzobes vadībā.

LU Akadēmiskais apgāds.

Grāmata ”Piecdesmit gadi Rīgas modē”

Asnate Smeltere.

Izdevniecība ”Neputns”.

Starpdisciplināra izstāde “Mērijas ceļojums. Grosvaldu ģimenes stāsts”

Izstādes kuratores Kristīne Želve un Ieva Kalnača.

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs.

Izlaušanās istaba “Ziedoņa klase”

Imanta Ziedoņa fonds “Viegli”.

Saullēkta koncerts Dzintaru pludmalē

Ērģelniece Iveta Apkalna.

22. jūlijā, Jūrmalas festivāls.

Pilnmetrāžas animācijas filma “Projām”

Režisors Gints Zilbalodis.

Studija “Bilibaba“.

Ceturtais Valmieras vasaras teātra festivāls

No 2. līdz 4. augustam Valmieras pilsētvidē

Vēsturiska spēlfilma “Dvēseļu putenis”

Režisors Dzintars Dreibergs.

Studija “Kultfilma“.

Amatieru teātris “Mēs W Каноє”

Rīga

“Mēs W Kаноє” – jauns teatrāls bērns, kurš 10. jūnijā spēris savus pirmos soļus šajā pasaulē. Galvenais teātra uzvedums ir apvienot vairākas valodas un kultūras vienuviet. Teātris strādā 6 valodās, tajā spēlē jaunieši vecumā no 12 līdz 24 gadiem. Neskatoties uz to, ka teātris tika atvērts nesen, tas jau paguvis iekļūt starptautiska teātra festivāla finālā. Un sākot ar Decembri dodas pārstāvēt Latviju uz Eiropas skatuvēm.

Hanzas perons

Rīga

Izcila arhitektūra, kas apvieno veco un jauno telpu. Kultūras notikumi ar augstu kvalitātes latiņu.

Latvijas Mākslas akadēmija

Rīga

Latvijas Mākslas akadēmija ir visas Latvijas vizuālās kultūras sirds.

Paviljons “Ziedoņdārzs”

Rīga

Kafejnīca divu gadu pastāvēšanas laikā vienā no skaistākajiem Rīgas dārziem iedvesusi jaunu elpu, lai parka apmeklētājiem un apkaimes iedzīvotājiem būtu vieta, kur satikties un līdztekus lielisku ēdienu baudīšanai apmeklēt kafejnīcas rīkotos kultūras pasākumus. Kafejnīcā darbojas grāmatu maiņas punkts, notiek mūziķu koncerti, tiek rīkotas izstādes un grāmatu atklāšanas svētki. Rīgas svētku laikā kafejnīca rīko savas jubilejas svinības, nodrošinot kultūras programmu, kas ikvienam pieejama bez maksas, parkā pulcinot ap diviem tūkstošiem apmeklētāju.

Rīgas Svētā Pētera baznīca

Rīga

Aktīvi izmanto telpas, lai iesaistītu kultūras dzīvē pēc iespējas vairāk cilvēku, rīko koncertus, bet sarīkotās izstādes ir tādas, kas interesē un piesaista gan jauniešus, gan večiņas, pie tam otrdienās pensionāriem bezmaksas ieeja. Ar sajūsmu apmeklēju izstādes baznīcā jau vairākus gadus.

Sporta ielas kvartāls

Rīga

Vispirms vēlējos pieteikt Ziedoņa klasi un Ziedoņa bibliotēku, bet tad sapratu, ka šeit ir vesels kvartāls, kur līdzās minētajām vietām atrodas arī laikmetīgās mākslas galerija kim?, mājo Skuteļa “Pusnakts šovs” un notiek dažādi koncerti un pasākumi. Vērā ņemama un pavisam jauna vieta Rīgā!

Tallinas ielas kvartāls

Rīga

Šobrīd aktuālākā jauniešu un ne tikai kultūras notikumu vieta, kas apvieno brīvības un neformalitātes garu ar labu mākslu. Lieliska vieta, kur pavadīt laiku.

Alūksnes muižas parks

Alūksne

Alūksnes muižas parks pieder pie nozīmīgākajiem vēstures un kultūras pieminekļiem Latvijā, un tas ir slavens ar mazajām arhitektūras formām – Putnu paviljonu, Mauzoleju un citām. Kopš 2018. gada parkā tiek veikti vērienīgi atjaunošanas darbi – parka sakopšana, arhitektūras pieminekļu restaurācija, kas ir ļāvusi parkam atdzimt jaunā kvalitātē. Tā ir iemīļota pastaigu un piknika vieta gan alūksniešiem, gan pilsētas viesiem, jo robežojas ar Alūksnes ezeru un paver brīnišķīgu ainavu uz Tempļa kalnu. Muižas parks ir ne tikai populārs tūrisma objekts, bet arī nozīmīga vieta iedzīvotājiem, kur atgūt spēkus no ikdienas steigas.

Brīvdabas mākslas izstāde ”Pārvēršanās”

Dabas takas Gaujas krastos pie Sarkanajām klintīm netālu no Cēsīm

Unikāla lielformāta glezniecības izstāde, kas eksponēsies brīvā dabā vairākus gadus. Katrā gadalaikā skatītājs to ieraudzīs citādi. Otrā unikalitāte – gleznas tapušas gleznotājiem lasot un pārdomājot Kārļa Skalbes pasakas. Tādejādi ar šo projektu biedrība ”Art Cēsis” un mākslinieki apliecina savu cieņu Latvijas valsts dibinātājam, Latvijas patriotam, dzejniekam un pasaku meistaram Skalbem viņa 140. jubilejā. Izstādē aplūkojami R. Ivanova un dēlu Rasmus un Krišjāņa, J. Blanka, J. Dukāta, A.Rozentāla, D.Ozola, R.Liepas, L. Bikšes, S. Vanadziņas un Z. Ziemeles darbi. Lieliska vieta dabas un mākslas baudīšanai, pastaigām nesteidzoties, esot pārdomās ar sevi un pasauli!

Bulduru Izstāžu nams

Bulduri, Jūrmala

Bulduru Izstāžu nams ir radošu un māksliniecisku procesu katalizators Jūrmalas pilsētas kultūrtelpā un zīmolveidības paraugs! Te notiek augstvērtīgas vietējo un ārvalstu profesionālo mākslinieku un to apvienību izstādes, instalācijas un meistarklases, īpašas tematiskas izstādes, piemēram, gadskārtējā konkursa izstāde ar naudas balvu fondu “JĀ/NEatkarība”. 2 stāvā top mākslinieka Valda Buša muzejs. Te notiek netradicionāli, izdomas bagāti, mākslinieciski profesionāli notikumi/happeningi. Te vide un brīvdabas teritorija ir aicinoša un draudzīga visa vecuma un interešu apmeklētājiem, gan mērķtiecīgiem nācējiem, gan nejaušiem garāmgājējiem.

Carnikavas Novadpētniecības centrs

Carnikava

Carnikavas novadpētniecības centrā var iepazīt Carnikavas novada veidošanās vēsturi, tradīcijas, vērtības un īpašo nēģu zvejas arodu cauri gadsimtiem. Pats nams ir vēsturiskās “Cēlāju” mājas kopija, tā telpas veidotas kā neliela laika kapsula – tajās var apskatīt zvejnieku rīkus, Carnikavas muižas prototipu, un istabu ar etnogrāfisko noskaņu. Par šo vietu ļoti labi var pastāstīt centra vadītājas, kuras labprāt uzņem apmeklētājus.

Dubultu Kultūras kvartāls

Dubulti, Jūrmala

Dubultu Kultūras kvartāls ir mūsdienīga un radoša kultūrtelpa, kur dzimt jaunām idejām, kur tikties domubiedriem, attīstīt talantus mākslā, mūzikā un baudīt kultūras piedāvājumu, ko sniedz katra no tur esošajām ēkām – Jūrmalas Mūzikas vidusskola ar divām izcilām koncertzālēm, Jūrmalas Centrālā bibliotēka un Jūrmalas Mākslas skola, kur notiek izstādes, tikšanās ar kultūras cilvēkiem, radošās darbnīcas un citas norises. Dubultu Kultūras kvartāla pagalmā vasarā atradās muzicēšanai pieejamas brīvdabas klavieres, noticis vērienīgs kvartāla atklāšanas pasākums, Dubultu karnevāls ar vizuālām, teatrālām performancēm un koncertu, kā arī citas norises plašākai publikai.

Dzintaru koncertzāle

Dzintari, Jūrmala

Dzintaru koncertzāle ir Jūrmalas kultūras dzīves centrs, vienīgā koncertzāle, kas iekļauta Latvijas kultūras kanonā. Daudzus gadu desmitus koncertzālē notiek intensīva koncertdzīve ar plašu kultūras programmu izcilu vietējo un viesmākslinieku izpildījumā – Maestro Raimonds Pauls, vijolnieks Gidons Krēmers un daudzi citi izcili izpildītājmākslinieki vasaras festivālu koncertos, kas norisinās Dzintaros – “Jūrmalas festivāls”, starptautiskais baleta festivāls “Baleta zvaigznes Jūrmalā”, “Summertime – aicina Inese Galante”, jaunais klasiskās mūzikas festivāls “Rīga – Jūrmala”, festivāls “Kremerata Baltica” – un citās augstvērtīgās mūzikas un mākslas norisēs Dzintaru koncertzālē.

Eduarda Veidenbauma memoriālais muzejs ”Kalāči”

Liepas pagasts, Priekuļu novads

Daudzus gadu desmitus muzejs kopj Veidenbauma dzimtas mājas, popularizē sabiedrībā dzejnieka vārdu un darbus. Laika ritumā muzejs ir pārcietis vairākas uguns nelaimes. Neskatoties uz to, Veidenbauma stiprais gars liek muzejam atdzimt un turpināt darbu, pulcinot plašu sabiedrību dažādos pasākumos un notikumos. Milzīgu apmeklētāju interesi un atzinību guva izstāde ”Eduards Veidenbaums – neiespējamais dzejnieks”.

Ērmaņu muiža

Alūksnes novads, Malienas pagasts

Izcilais latviešu komponists Uģis Prauliņš kopā ar dzīvesbiedri Ingu savas dzimtas īpašumu Alūksnes novada Malienas pagastā nu jau vairāku gadu garumā kopj, atjauno un veido to par brīnišķīgi izsmalcinātu kultūrvidi apkaimes iedzīvotājiem un arī viesiem no tālākam vietām, kas izslāpuši pēc augsti kvalitatīvas mūzikas. Biedrība “Ērmaņu muiža” dibināta 2010. gadā ar mērķi atjaunot Ērmaņu muižas kungu māju tās vēsturiskajā izskatā un izveidot klasicisma kultūras centru. Ērmaņu muižas kungu māja ir viens no izcilākajiem 19. gadsimta koka arhitektūras pieminekļiem Latvijā.

Koncertzāle ”Valmiera”

Valmiera

Koncertzāle ”Valmiera” ir vieta ar bagātīgu vēsturi, kuras pirmsākumi meklējami 1914. gadā. 1918. gada 18. novembrī, kad proklamēja Latvijas Republiku, šeit pirmo reizi Valmierā tika pacelts Latvijas nacionālais karogs un izskanēja valsts himna. No 1930. gada ēkā atdzima Valmieras kultūras dzīve, šī vieta tika dēvēta par valmieriešu un apkārtnes iedzīvotāju dzīves centru. Šeit norisinājās dažādi publiskie pasākumi, tajā skaitā teātri, balles, basketbola spēles. Ēka laika gaitā piedzīvojusi daudzas pārmaiņa (bijusi boulinga zāle, karavīru lazerete, arī degusi), bet kopš 2016. gada tā atkal pilda savu kultūrvēsturisko funkciju.

Lokāls “Siltumnīca”

Gulbene

Lokāls “Siltumnīca” ir jauna kultūrvieta Gulbenes pilsētā. Tā ir vieta, kur pulcēties un diskutēt. Šeit ikviens ir aicināts sēt savas idejas, lai kopīgi tās audzētu un īstenotu, radot sev un apkārtējiem patīkamāku vidi. Patīkamā atmosfērā, nesen atdzīvinātā ēkā, Lokālā “Siltumnīca” ir iespēja baudīt arī kultūru – mūziku, dzeju, fotogrāfiju un citas mākslas formas.

Mākslas stacija “Dubulti”

Dubulti, Jūrmala

Mākslas stacija “Dubulti” Jūrmalas dzelzceļa stacijā “Dubulti” ir Eiropā vienīgā laikmetīgās mākslas telpa, kas darbojas joprojām funkcionējošā dzelzceļa stacijā. Mākslas stacija ir izcils piemērs, kā apvienot transporta, kultūras un publiskās pārvaldes resursus, lai radītu unikālu un ikvienam pieejamu laikmetīgās mākslas platformu. Atklājot jaunu un jau zināmu mākslinieku vārdus Latvijas laikmetīgajā mākslā, šajā kultūrvietā īstenoti izcili projekti – ceļojošais mākslas projekts “Lielzemes muzejs”, mākslinieka Miķeļa Fišera personālizstāde, ikgadējs projekts “Studentu dienasgrāmatas”, fotogrāfa Jāņa Deinata personālizstāde un citi. Mākslas stacijā notiek ekskursijas izstādēs, tikšanās ar māksliniekiem un radošās darbnīcas.

Mākslas telpa “Mala”

Cēsis

Mākslas telpa ”Mala” Cēsīs ir viena no iecienītākajām pilsētas atpūtas vietām, kur vienuviet pulcēties kultūrmīļiem. Ideja par ”Malas” izveidi Cēsīs 2013. gadā radās māksliniecei Līvai Graudiņai. Toreiz teju sagruvušo ”Lāča kroga” māju Skolas ielā 4, viņa pārvērta par mājīgu kafejnīcu, Latvijas dizaina preču veikaliņu, izstāžu zālīti un kulūrvietu dažādiem koncertiem un citiem pasākumiem. 2016. gadā ”Mala” tika pie jauniem, enerģijas pilniem īpašniekiem – Kristīnes Auniņas un viņas vīra Alberto. Savukārt 2019. gadā mākslas telpa ”Mala” ieguvusi jaunas, plašākas telpas Cēsu vecajā Alus brūzī.

Mellužu estrāde

Melluži, Jūrmala

Mellužu brīvdabas estrāde ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis – viena no divām akustiskajām koka gliemežnīcas formas estrādēm visā Baltijas reģionā, kas saglabājusies kopš pagājušā gadsimta līdz mūsdienām. Līdz ar estrādes teritorijas labiekārtošanu un ēku rekonstrukciju, kas pabeigta 2019. gadā, šī vieta Jūrmalā atdzimst kultūras pasākumu rīkošanai un citām sabiedriskās dzīves norisēm. Mellužu parkā jau notikuši Līgo svētki ar teātra spēlēšanu, Jūras svētki ar sadziedāšanās koncertu, vairākas balles ar tautā iemīļotu mūzikas grupu uzstāšanos, Mellužu gadatirgus.

Siguldas kultūras centrs ”Siguldas devons”

Sigulda

2018. gada 14. septembrī pēc vērienīgas rekonstrukcijas tika atklāts kultūras centrs “Siguldas devons”. Ēka nosaukta par godu periodam, kas Gaujas smilšakmens slāņos uz laiku laikiem ierakstījis maģisku kodu no laika, kad Siguldas apkaimi klāja ūdeņi. Devons maina pasauli un urda mainīties. “Siguldas devons” ir vērtīgs ieguldījums Siguldas nemitīgi mainīgajā kultūras dzīvē. Devona perioda iezīmes devušas nosaukumus arī kultūras centra zālēm: “Radix”, “Silva” un “Digiti”.

Šmitiņu galdniecība

Cimza, Raunas novads

Netālu no Raunas atrodas apdzīvota vieta Cimza, kur vēsturiskās muižas kalpu dzīvojamo māju apsaimnieko galdnieku ģimene – vīrs ar sievu un bērniem. Pēc Šmitiņu zīmīgas frāzes un entuziastes Justīnes Buliņas iniciatīvas 2019. gada vasarā tur norisinājās Dzīvdabas vakarēšana – pie viena galda kopā ar Šmitiņiem garšu tūrisma piedzīvojums un maņu baudījums taustei, redzei un ožai ar Raunā dzīvojošo šefpavāru klātām vakariņām no Raunā ražotiem produktiem un dzīvo mūziku.

Valmieras teātra kafejnīca

Valmiera

Valmieras teātra ēkā 2019. gadā atvērta kafejnīca. Viss jaunais te dzimst dabiski. Tas sajūtams caur materiāliem – akmeni, koku, metālu, caur dabiskām toņkārtām, caur darbu, kas te ieguldīts (arhitekts Austris Mailītis). Laikmetīgais latviskums nav tikai introverts vien, tā odere ir spilgta. Tas ir atvērts, redzošs, ņemošs un dodošs, no pasaules kultūrām smeļošs, jaunu radošs. Tas briest te pie garā galda, kas veidots no Dziesmu svētku skatuves dēļiem, pie latviskuma saknēm, pie pāri plūstoša kultūras trauka, lai barotu domas un piepildītu dvēseles. Jau tagad šeit satiekas teātris, literatūra, kino, vizuālā māksla, mūzika, bet tas ir tikai sākums.

Viesu nams ”Ārpus laika”

Kairosa, Salaspils novads

Mākslinieciskā viesu nama “Ārpus laika” kupolmājā notiek mūzikas festivāls miera un kaislību noskaņās, kurā ar savām programmām uzstājas Raimonds Pauls, Rēzija Kalniņa, Vestards Šimkus, Kaspars Zemītis, Raimonds Ozols, Mārcis Auziņš, Matīss Čudars, Raimonds Macats, Jānis Ķirsis, Rūta Dūduma-Ķirse, grupa “Framest”, Daumants Kalniņš un citi mākslinieki. Koncertvieta ziemā – kupolmāja, bet āra terasē vai meža ielokā gada siltajos mēnešos ir iespēja klausītājiem paviesoties “Ārpus laika” dažādos gadalaikos, baudot gan klasisku, gan ļoti mūsdienīgu mūziku. Vietas nosaukums “Ārpus laika” iezīmē to emocionālo un muzikālo virzienu, kurp šī festivāla mākslinieki vēlas aizvest savu klausītāju.

Arendoles muiža

Rožkalnu pagasts, Vārkavas novads

19. gadsimta arhitektūra, interjers ar vēsturiskām Latgales muižu mēbelēm, ekskursijas ar gidu-vēsturnieku, koncerti, festivāli, teatralizēti uzvedumi. Tas viss vienā vietā – Arendoles muižā.

Gunāra Igauņa senlaiku mūzikas instrumentu muzejs un Šmakoukas muzejs

Gaigalava, Rēzeknes novads

Mūzikas instrumentu ekspozīcija un muzicēšana, jaunu mūzikas instrumentu gatavošana. Stāsts par mūzikas instrumentiem, kas spēlēti pēdējos 150 gadus Latvijas teritorijā. Šmakoukas muzejā var iepazīt šī dzēriena un Latgales kulinārā mantojuma, vēsturi un tradīcijas, kā arī apskatīt vairāk nekā 15 destilēšanas aparātus, kas savākti tuvākajā un tālākajā apkārtnē, redzēt destilēšanas procesa attīstības ceļu, dzirdēt stāstu par šmakoukas gatavošanas procesu un pagaršot vismaz trīs šmakoukas veidus.

Krāslavas Sv. Ludvika Romas katoļu baznīca

Krāslava

Krāslavas katoļu baznīca ir ne vien unikāls arhitektūras un vēstures piemineklis ar nozīmīgiem 18. gadsimta mākslas darbiem, bet arī vieta, kur gūt garīgo veldzējumu, piedaloties dievkalpojumos latviešu, poļu un krievu valodā. Tā ir vieta, kur apmeklēt ērģeļu un citas garīgās mūzikas koncertus ar pašmāju un vieskolektīvu piedalīšanos no Lietuvas un Polijas. Trīspadsmito reizi 2019. gadā baznīcā notika poļu Ziemassvētku garīgo dziesmu (kaļedu) dziedājumi, kas pulcina poļu diasporas kolektīvus ne tikai no Latvijas, bet arī bieži viesi te ir kolektīvi no Polijas. Tā ir vieta, kur tiek organizēti Eiropas kultūras mantojuma dienu pasākumi un dažādas izstādes.

Latgales mākslas un amatniecības centrs

Līvāni

Latgales mākslas un amatniecības centrs – tā ir oāze tiem cilvēkiem, kuri vēlas iepazīt Latgales amatniecības vēsturi un tās attīstību līdz mūsdienām, kur apskatīt unikālo, visās varavīksnes krāsās zaigojošo Līvānu stiklu, baudīt mūsdienu mākslas vērtības un gūt pozitīvu enerģiju harmoniski sakārtotā vidē. Šobrīd tā ir vieta, kur stikls atkal ir dzīvs un ikvienam ir iespēja redzēt, kā karstā stikla masa pārtop krāšņā stikla izstrādājumā.

Nemateriālās kultūras centrs ”Upīte”

Viļakas novads, Šķilbēnu pagasts

Upīte ir neliels, aptuveni 100 iedzīvotāju apdzīvots ciems Viļakas novada Šķilbēnu pagastā. Neraugoties uz nelielo mērogu, tajā notiek Latvijā un jo īpaši Latgalē vērā ņemami notikumi. 2019. gadā, piemēram, jau 18. reizi izskanējis ”Upītes Uobeļduorzs” kurš esot ”senākais latgaliešu mūzikas un mīlas aiļu festivāls pasaulē”. Festivāla tradīciju aizsācis dzejnieks Antons Slišāns, taču tagad ar neizsīkstošu degsmi to turpina darīt Andris Slišāns ar ģimeni. Upītē aktīvi darbojas folkloras kopa, kas šogad izdevusi jau 3. albumu ar nosaukumu ”Ryugts”. Regulāri Upīti apmeklē arī Latvijas Nacionālais teātris un citi mākslinieki.

Riebiņu novada kultūras centrs

Riebiņi

Riebiņu novada kultūras centrs ir dibināts 1953. gadā. Šeit tiek organizēti lielākie novada pasākumi. Aizvadītajos 6 gados kultūras centrs ar savu darbīgo komandu ir ieguvis popularitāti, iemantojis iedzīvotāju cieņu, atzinības. Viena no panākumu atslēgām ir lieliskā kultūras centra vadītāja Ilga Pokšāne, māksliniece Liene Ivanova, pasākumu organizatore Ilze Piskunova un pārējie. Katrs organizētais pasākums ir pārdomāts, cilvēkiem saistošs. Šo vietu apmeklētāji mēdz dēvēt par Latgales kultūras meku. Riebiņu kultūras centrs – tā ir maģiska un burvīga kultūrvieta, kur tiek piedāvāti daudzveidīgi pasākumi visām paaudzēm; vieta, kur katrs apmeklētājs vienmēr ir sirsnīgi gaidīts; Riebiņi – vieta, kur noteikti ir jāiegriežas!

Abgunstes muiža

Zaļenieku pagasts, Jelgavas novads

Šajā muižā satek visdažādākās kultūras jomas un tajā vienmēr kūsā dzīvība – simpoziji, izstādes, koncerti, meistarklases, plenēri, dejas un svētki. Muižas saimnieki ir veltījuši visus savus spēkus šādas nelielas kultūras oāzes izveidei Zemgales līdzenumā. Katrs garāmbraucējs vienmēr tiek sveikts un aicināts iepazīties ar muižu un tās iemītniekiem!

Brīvdabas koncertzāle ”Mītava”

Jelgava

Jelgavas vēsturiskais vārds ir Mītava, kas apzīmē mīšanas jeb maiņas vietu. Satikšanās vietu. Krāšņajā Latvijas mūzikas, kultūras un mākslas pasaulē nu ir jauna satikšanās vieta – Brīvdabas koncertzāle “Mītava”! Tā atrodas uz unikālas salas, kas apvīta ar divām upēm, tomēr joprojām pilsētas centrā. Arhitekts izteicies, ka šīs koncertzāles jumts ticis veidots kā Lielupes krastā izskalota gliemežnīca.

Jezupa Garā memoriālā piemiņas siena

Pūres pagasts, Tukuma novads

Tāda valstī ir tikai viena – varoņa nāvē kaujā kritušā nacionālo partizānu nodaļas komandiera Jezupa Garā jeb “Smilgas” memoriālā piemiņas siena.

Vecauces evaņģēliski luteriskā baznīca

Vecauce, Auces novads

Šī vieta ir kā koncertzāle apkārtnes iedzīvotājiem un citu novadu apmeklētājiem. Kolosāla aura, neparasta smarža saviļņo. Priecē baznīcas vadītājs Māris Druva – vienmēr rada ko jaunu, neparastu, tajā pašā laikā vēstī iedziļināties vēsturiskās ainās. Baznīcā skan dzeja, mūzika, skatāmi mākslas darbi, aucenieku darinājumi, esot otrā stāvā – viss apbur. Paldies Auces baznīcai par iespējām tur būt ar cilvēkiem, māksliniekiem un baudīt.

Kafejnīca ”Darbnīca”

Liepāja

“Darbnīca” nav tikai vieta, kur nobaudīt izcilu kafiju, un ēdienu, panašķēties ar kūkām, kruasāniem vai nomierinošā gaisotnē iemalkot “kraft” alu pēc garas darba dienas. Mākslas un foto izstādes šeit ir ikdienas sastāvdaļa, tāpat kā iespēja spēlēt galda spēles, uzkavēties bērnu stūrītī vai vienkārši satikties, lai baudītu sarunas un risinātu biznesa jautājumus. Apmeklētājus iedvesmo arī dzejas lasījumi. “Darbnīca” vienmēr atbalsta kultūras iniciatīvas, sponsorējot jauniešu rīkotus pasākumus. Iekārtojums apvieno “longbordistu” kultūru, patriotiskus laikrāžus un otrreizējo pārstrādi – lete un plaukti ir būvēti no “Darbnīcas” vecā jumta materiāliem.

Koncertzāle ”Latvija”

Ventspils

Unikāls projekts gan valstij, gan reģionam. Prieks, ka ir iespēja apvienot gan akustisku koncertzāli, gan mūzikas vidusskolu bērniem.

Kulturālo kartupeļu lauks

Kuldīga

Fonds “Viegli” iziet ārpus galvaspilsētas. Par iedvesmu ņemot Imanta Ziedoņa vilkmi uz latviešu zemnieka laika ritu, uz tiecību būt sazobē ar dabas spēkiem, cilvēka alkām pēc lauku vides, tajā visā paņemot konkrēti vienu gan kultūraugu, gan Ziedoņa daiļradē bieži izmantotu tēlu – kartupeli – fonds radījis ne vien vietu, bet veselu stāstu, ideju par cilvēkam paralēlās dabas pasaules garīgumu. Kulturālo kartupeļu laukā bez talkas un ravēšanas notiek koncerti, literatūras lasījumi, radošas darbnīcas. Šis pats lauks rosinājis rasties kulturālo kartupeļu lauka radio, kuru internetā klausās nu jau gandrīz 20 pasaules valstīs.

Nenovērtēto lietu muzejs

Grobiņas novads

Ir lietas, kuru mūžs nebeidzas brīdī, kad īpašnieks no tām atbrīvojas. Pie šādas atziņas turas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA “Liepājas RAS” darbinieki, kuri, redzot cik daudz interesanti un vēsturiski priekšmeti, ko varam uzlūkot kā spilgtas sava laikmeta liecības, nonāk atkritumos. Tās ir apskatāmas Liepājas reģionālajā atkritumu poligonā “Ķīvītes” Nenovērtēto lietu muzejā. Muzejs tiešā veidā raksturo mūsu kultūru, paradumus, cieņu pret vēsturi, ļauj atcerēties lietas, ar kurām esam uzauguši vairākās paaudzēs.

Rūmenes muižas kultūras un svinību telpa ”Kūts”

Kandava

Jauna, labskanīga koncertvieta, pievilcīgs nesagudrots interjers, piemērota vieta neparastām izstādēm, Latvijas kultūras kartē vēl viens labiekārtots, simpātisks augstvērtīgas un ikvienam saprotamas mākslas punkts.

Latvijas Radio mūzikas žurnālists Orests Silabriedis priecājas, ka apbalvojuma finālistu saraksts ir pierādījums tam, ka 2019. gads Latvijas kultūras dzīvē bijis spilgtiem notikumiem bagāts. Viņš arī atzīst, ka, neskatoties uz to, ka pats bijis apbalvojuma žūrijā, izšķirties, par ko atdot savu balsi fināla balsojumā, ir ļoti grūti: “Kā lai izšķiras, piemēram, starp Latvijas komponista operu, spilgtu laukuma notikumu un filharmonisku koncertu ar neakadēmisku piegaršu?! Dosim priekšroku asprātīgam citzemniekam – latvju vērotājam, ģeniālam dzejniekam, kas radījis neaizmirstamu prozas paraugu, vai filozofam, kurš nezina pareizrakstību? Tepat arī jauns piegājiens jēdzienam ‘izstāde’, smagā metāla grupas (ne)tapšana, čekas maisi, stikla plātņu brīnums, seriāls, portrets, tiāra, ērģeles pludmalē, teātris mazdārziņos un vēl, un vēl. Prieks to visu atcerēties un prātā pārcilāt. Lai nevienam no mums nebūtu slinkums arī nobalsot!”

Žūrijā, kā ierasts, darbojas LTV, LR un LSM kultūras jomas profesionāļi – LTV Kultūras raidījumu redakcijas vadītāja Ieva Rozentāle, žurnālistes Lilita Eglīte, Anete Lesīte, Daira Āboliņa un Henrieta Verhoustinska, kā arī LR3 – “Klasika” direktore Gunda Vaivode un žurnālisti Orests Silabriedis, Liene Jakovļeva, Justīne Savitska, Ilze Jansone un Toms Treibergs. Balvu atbalsta Rietumu bankas labdarības fonds.

Līdz 30. janvāra pulksten 23.59 par savu favorītu var balsot reizi dienā vietnē https://kgkulturas.lsm.lv.

Par balvu “Kilograms kultūras”

“Kilograms kultūras” ir sabiedrisko mediju apbalvojums kultūras jomā, kas apliecina sabiedrisko mediju aktīvu līdzdarbību Latvijas kultūras dzīves procesos. Balvu piešķir Latvijas Televīzija, Latvijas Radio un Latvijas sabiedrisko mediju portāls LSM.lv. Tradīcija aizsākta 2012. gadā, kad balvas tika pasniegtas par spilgtākajiem 2011. gada kultūras notikumiem.

Apbalvojuma “Kilograms kultūras 2019” pasniegšanas ceremonija notiks 15. februārī LTV Koncertstudijā. To pulksten 21.15 būs iespējams vērot tiešraidē LSM.lv, LTV1 un REPLAY.lv, kā arī klausīties tiešraidē Latvijas Radio (LR1 un LR3 – Klasika) ēterā.

Apbalvojumu “Kilograms kultūras” atbalsta Rietumu bankas Labdarības fonds, nodrošinot prēmiju katras kategorijas uzvarētājam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Kilograms kultūras
Kultūra
Jaunākie
Interesanti