Kultūras ziņas

Mūžībā devies "Opus Pro" mūziķis Alex

Kultūras ziņas

"Sansusī" vizuālais gadumijas koncerts

Izdota monogrāfija par jaunāko laiku Latvijas kino

Atvērs monogrāfiju par neatkarīgās Latvijas kino

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Sadarbībā ar izdevniecību "Dienas grāmata" izdots Latvijas Kultūras akadēmijas pētnieku fundamentāls pētījums par neatkarīgās Latvijas kino "Latvijas kinomāksla. Jaunie laiki. 1990–2020". Monogrāfija tiks atklāta 28. decembrī pulksten 16.00 klātienē LKA Teātra mājā "Zirgu pasts" un tiešraidē Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) un valsts pētījumu programmas projekta "Kultūras kapitāls kā resurss Latvijas ilgtspējīgai attīstībai" "Facebook" lapās, informēja LKA pārstāvji.

"Latvijas kinomāksla. Jaunie laiki. 1990–2020" ir kolektīva zinātniskā monogrāfija, ko veidojusi LKA pētnieku grupa: LKA zinātniskā asistente un vieslektore Zane Balčus, filmu producente Inese Boka-Grūbe, LKA zinātniskā asistente un vieslektore Dārta Ceriņa, LKA profesore un vadošā pētniece Inga Pērkone, kinokritiķe un pētniece, portāla "Kino Raksti" līdzredaktore Elīna Reitere, LKA pētniece, Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma, LKA profesors, pētnieks, kinorežisors un scenārists Dāvis Sīmanis, animācijas kino pētniece un kritiķe Ieva Viese-Vigula, LKA doktorante un vieslektore Daniela Zacmane.

Grāmatu veido trīs nodaļas par svarīgākajām norisēm ražošanas un mākslinieciskās izteiksmes aspektā spēlfilmu, dokumentālo un animācijas filmu veidos. Tomēr autori uzsver arī to, ka 21. gadsimta filmām raksturīga robežu izzušana starp filmu veidiem – dokumentālas filmas arvien vairāk izmanto inscenējumu un animāciju, spēlfilmās tiek miksēts iestudēts un dokumentāls materiāls, pilnmetrāžas animācijas filmas auditorijas piesaistes ziņā konkurē ar spēlfilmām. Trīs desmitgadēs Latvijas kino ir piedzīvojis ne tikai sociālpolitiskas pārmaiņas, paaudžu nomaiņu un atgriešanos Eiropā, bet arī atgriezies Eiropas kino kontekstā un piedzīvojis arī pamatīgu tehnoloģisku revolūciju. Šīs nodaļas papildina mazāka apjoma pētījumi par atsevišķiem būtiskiem filmu žanriem, ražošanas sistēmas aktivitātēm, filmu mārketingu, dzimumu jautājumu Latvijas kino sistēmā.

No pētījuma par paaudzēm monogrāfijā atvasinātas arī atsevišķas biogrāfijas. "Labi apzinoties, ka ikviens no Latvijas kinomākslas profesionāļiem ir nozīmīgs kultūras procesa daudzveidībai un par katru varētu sagatavot atsevišķu pētījumu, šajā monogrāfijā kā Latvijas kinomākslas pārstāvjus autori ir izvēlējušies četrus kinematogrāfistus – režisoru un operatoru Ivaru Selecki, dokumentālo un spēlfilmu režisori un producenti Lailu Pakalniņu, režisoru un operatoru Ivaru Zviedri, kā arī animācijas kino režisori, mākslinieci un producenti Signi Baumani," norādīja izdevēji.

Monogrāfija ir tapusi valsts pētījumu programmas projekta "Kultūras kapitāls kā resurss Latvijas ilgtspējīgai attīstībai" / CARD (projekta Nr. VPP-KM-LKRVA-2020/1-0003) ietvaros, pētījumu finansē Latvijas Republikas Kultūras ministrija un Valsts Kultūrkapitāla fonds,  mērķprogrammas "Nākotnes kultūras piedāvājuma veidošana visās kultūras nozarēs" un "KultūrElpa".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti