Izstādi „No kara uz mieru” šovakar atklāj Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (DMDM). Tā būs skatāma līdz 29. septembrim.
Skaistā mode vienmēr ir bijusi civilizācijas atribūts un vēstures spogulis. Visi politiskās, ekonomiskās, kultūras dzīves notikumi, sociālie satricinājumi un kari atstāj savu ietekmi uz attiecīgā laikmeta modi. Viens no dramatiskākajiem periodiem 20. gadsimta cilvēces vēsturē ir Otrais pasaules karš, kas noveda pie lielām sagrāvēm, kodolieroču izraisītām kataklizmām un pārmaiņām politiskajā kartē. Tam sekoja nosacīta miera periods un baby boom, ko pavadīja pēckara ekonomikas plauksme Rietumeiropā un Amerikā.
Kara laika bēdas piespieda sievietes pieņemt jaunu vizuālo tēlu un pāriet pie praktiskāka un savā ziņā vīrišķīgāka apģērba. Militārais stils, kas modes dāmu garderobē stipri ieviesās sākot ar 1939. gadu, izpaudās žakešu un mēteļu, kleitu un kostīmu polsteros. Vīriešu apģērbu elementi – uzpleči, lielas pogas un siksnas, kā arī blīvs audums – kļuva par skarbo dzīves noteikumu atspoguļotājiem. Jaunais siluets ar īsākiem nekā iepriekšējās desmitgadēs svārkiem, apavi uz platformas, augstas un ļoti ekstravagantas cepures, koša lūpu krāsa un matu tīkliņš veidoja to pieticīgo, bet darbojošos līdzekļu arsenālu, ko sievietes pielietoja ikdienas cīņām lielpilsētu ielās.
Modes galvaspilsētu Parīzi bija okupējuši nacisti, daudzi modes nami tika slēgti. Izstādē eksponēti to modes namu darinājumi, kam izdevās izdzīvot okupācijas laikā – „Lanvin”, „Nina Ricci”, „Balenciaga” „Schiaparelli”, kā arī nezināmu, bet talantīgu šuvēju radītie darbi no 1940. gadu populārāko aktrišu garderobēm.
Pēc Otrā pasaules kara beigām, 1947. gadā, Parīzē tika atvērts jauns modes nams „Christian Dior”, kas piedāvāja sievietēm laikmetīgu un izaicinošu siluetu – „New Look”. Šajā seksapīlajā tēlā bija daudz sievišķības un grācijas. Platie un garie saules piegriezuma kļoša svārki saskaņojās ar jostas vietai pieguļošām korsetēm un žaketēm, kā arī nolaideniem pleciem un pievilcīgu dekoltē. Līdzās „Christian Dior” nama augstās modes modeļiem izstādē iekļauti izcili viņa sāncenšu un konkurentu – „Pierre Balmain”, „Jacques Fath”, „Jacques Griffe”, „Huber de Givenchy”, „Madame Gres” un citu modes namu piedāvājumi haute couture. Visi minētie talantīgie dizaineri palīdzēja noformēt sievietes – zieda, rozes ar izplaukušām ziedlapiņām, kuras rotā spīguļu un pērļu rasa, tēlu.
Jaunā pēckara mode mākslinieciski modelēja sievietes figūru ar kuplām krūtīm, šauru jostas vietu un pazemiem gurniem, kas savukārt ļoti patika vīriešiem un likumsakarīgi veicināja baby boom. Lielais oriģinālu aksesuāru skaits – sākot ar ziediem rotātām mazām cepurītēm „bibi” un saulesbrillēm „kaķa acs” līdz no plastmasas dizainētām somiņām un kurpēm uz ļoti augstiem un tieviem papēžiem – spēs aizraut izstādes apmeklētājus tai nesenajā viņu vai viņu vecāku bērnības un jaunības atmosfērā. 1940.–1950. gadu modes izlases pērles nevarēs atstāt vienaldzīgu arī jaunāko paaudzi, kas nepazīst tā nemierīgā laikmeta kaprīzes.
Lieliskās 20. gadsimta vidus kinozvaigžņu – Merilinas Monro (Marilyn Monroe), Līzas Teilores (Elizabeth Taylor), Džinas Lolobridžidas (Gina Lollobrigida) un Sofijas Lorēnas (Sophia Loren) fotogrāfijas parāda modernā un glamūrā grima un frizūru paraugus, kur nebūt ne pēdējo lomu spēlē ilgviļņi sešu mēnešu garumā. Ķīmiskās rūpniecības panākumi ļāva ieviest modē jaunus materiālus – kapronu, neilonu, lureksu, kas kļuva par ikdienas materiāliem un izraisīja lielu revolūciju apģērbu apkopes un mazgāšanas jomā.
Aleksandrs Vasiļjevs (1958) dzimis Maskavā pazīstamu teātra mākslinieku ģimenē, 1982. gadā pārcēlās uz Parīzi. 25 pasaules valstīs Vasiļjevs radījis vairāk nekā 100 dekorācijas vadošo teātru baletiem un operām, kā arī daudziem pazīstamiem teātru uzvedumiem un filmām. Ar viņu ir sadarbojušies Théâtre du Rond-Point, teātri "Le Lucernaire" un "Cartoucherie", Bastīlijas operas studija Parīzē, Avinjonas festivāls, Ballet du Nord, Jaunais Francijas balets, Versaļas Karaliskā opera, Nacionālais teātris Londonā, Skotijas balets Glāzgovā, Flandrijas Karaliskais balets, Oija Masako balets Osakā, Asami Maki balets Tokijā, Nevadas balets, Santjago Operas un baleta teātris, kā arī daudzi citi.
Aleksandrs Vasiļjevs kā vieslektors lasa lekcijas par modes vēstures un skatuves dizaina tēmām 4 valodās daudzās pasaules koledžās un universitātēs, vada meistarklases un kursus Krievijas universitātēs un koledžās.
Aleksandrs Vasiļjevs ir daudzu grāmatu autors, strādājis kā žurnālu „Vogue” un „Harper’s Bazzar”” krievu valodas izdevumu speciālais korespondents Parīzē. Kopš 2000. gada Vasiļjeva vadībā Samārā notiek modes festivāls „Aleksandra Vasiļjeva Volgas sezonas”. No 2002. gada viņš piedalās televīzijas raidījumu veidošanā, ir to autors un vadītājs. 2003. gada oktobrī Maskavā tika atklāta dizaina studija „Aleksandra Vasiļjeva interjeri”.
Par krievu mākslas propagandu Aleksandrs Vasiļjevs apbalvots ar S. P. Djagiļeva medaļu, V. Ņižinska medaļu, ordeni „Mecenāts” un Krievijas Mākslas akadēmijas Zelta medaļu. Viņš ir divkārtējs Turcijas „Tobav” prēmijas laureāts. 2010. gadā "The World Fashion Awards" ir prēmējis Vasiļjevu kā „2010. gada modes leģendu” par nopelniem modes vēstures jomā.
