Bijušo Centrālkomitejas ēku sola nenojaukt pirms arhitektūras ideju konkursa

Bijušo Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas ēku, ko valdība lēmusi upurēt nacionālās koncertzāles vajadzībām, nenojauks pirms arhitektūras ideju konkursa – tā sola Kultūras ministrija, reaģējot uz asajiem protestiem par straujo un plašākā sabiedrībā neizrunāto lēmumu par koncertzāles būvniecību Elizabetes ielā 2. Tieši veids, kādā tika pieņemts lēmums, profesionāļu vidi saniknojis visvairāk.

Lēmums par labu nacionālajai koncertzālei Elizabetes iela nāca strauji – tikai 15. jūnijā par to vienojās sadarbības padome un uzzināja plašāka sabiedrība; jau dienu vēlāk to atbalstīja valdība.

Bijušo Centrālkomitejas ēku sola nenojaukt pirms arhitektūras ideju konkursaMāra Rozenberga

    Šie tempi pārsteidza daudzus, jo koncertzāles jautājums valstīts gadiem, pat gadu desmitiem, nonācis vairākos strupceļos, un vairuma politiķu entuziasms līdz šim aprobežojies ar koncertzāles ierakstīšanu valdības deklarācijā.

    Ministrs nolēma rīkoties

    Arī pērn no deviņām publiski apspriestajām koncertzāles atrašanās iespējām par labāko izraudzītais AB dambis ar Anda Sīļa 2006. gada projektu politiķu atzinību neguva. Koncertzāles būvēšanai Elizabetes ielā pagaidām nav ne projekta, ne oficiālu publisku diskusiju, tomēr ir kas noteicošāks – politiskā griba.

    “Es šo ideju izlasīju kaut kur medijos, un tā frāze bija tāda – ja nu valdība grib pieņemt kādu drosmīgu lēmumu, tad šis būtu drosmīgs lēmums,” tā idejas pirmsākumus atminas kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība).

    Šī frāze pieder bijušajam ekonomikas ministram Aigaram Štokenbergam intervijā ''Neatkarīgajā Rīta Avīzē'' pērn novembrī. Vēl nesen par Pasaules tirdzniecības centru sauktā ēka bija rezervēta Ekonomikas ministrijai, kas pašlaik izkaisīta dažādās adresēs, tomēr izrādījies, ka šā brīža ministrijas vadībai intereses par ēku nav. Tai nav arī arhitektūras pieminekļa statusa.

    Zinot pašreizējās valdības mērķi būvēt koncertzāli tikai uz publiskas zemes, kultūras ministrs nolēma rīkoties.

    “Protams, tā ir drosmīga ideja, bet es konsultējos ar “Valsts nekustamajiem īpašumiem” un arhitektūras padomi, un sapratu, ka zvaigznes ir sakritušas tā, ka tas ir jādara tieši tagad,” sacīja Puntulis.

    Nacionālā arhitektūras padome par ieceri nav īsti lēmusi

    Ministra pieminētā Nacionālā arhitektūras padome – konsultatīva organizācija Kultūras ministrijas paspārnē, kurā darbojas arhitekti, pilsētplānotāji, būvniecības un mantojuma eksperti – gan ar šo ideju tika iepazīstināti tikai dažas nedēļas pirms tā pieņemšanas valdībā.

    “Jā, 25. maijs. Paskatījos kalendārā, tā bija pirmdiena,” atcerējās padomes priekšsēdētājs, arhitekts Gatis Didrihsons.

    Viņš atminējās, ka padomes locekļu vidū nav bijis tūlītēji noraidošu viedokļu, tomēr vairums bijuši piesardzīgi, jo trūcis informācijas.

    “Mums bija pirmā sēde, un dažs no padomes locekļiem pat sākumā nesaprata, par kuru māju ir runa. Nu, tā nav kvalitatīva diskusija!

    Jā, nebija neviens pret. Bet bija viedokļi, ka jāvērtē esošais, ka vajadzīga sabiedrības iesaiste. Kad saka “konsultējoties ar padomi”, pirmā doma ir, ka padome atbalsta. Bet mums jau vispār nav lēmuma! Mēs tikai 1. jūlijā sanāksim pēc jaunās informācijas...” skaidroja Didrihsons.

    Didrihsons pats gan strikti neiebilst pret ēkas nojaukšanu. Vērtējumā par ēkas kā kultūras mantojuma vērtību viņš uzticoties Nacionālajai kultūras mantojuma padomei, kas savā atzinumā secina: “Komunistiskās partijas Centrālās komitejas ēkai piemīt sava laika kā modernisma perioda arhitektūras vērtība, bet tās tapšanas un izvietojuma dēļ tā nav tik nozīmīga, lai piešķirtu saglabājamas kultūrvēsturiskas vērtības statusu.”

    Tātad uz tās atjaunošanu neattiektos kultūras pieminekļa nosacījumi.

    “Kādreiz pārvalde teica, ka tā ir kultūrvēsturiski vērtīga ēka. Tagad to ir mainījuši uz “ēku ar nelielu kultūrvēsturisku vērtību”. Kāpēc viņi to mainīja? Tāpēc, ka ir pieprasījums par nojaukšanu. Iepriekš bija doma, ja kāds to gribētu remontēt, tad lai tā paliktu kā mantojums, lai tā neizskatās kā viesnīca “Latvija” vai daudzas citas padomju laika ēkas, jo tas ir reālākais šīs ēkas liktenis. Ko mēs beigās iegūsim? Vienu solīdu, modernu ēku centrā ar piekārtām fasādēm. Es to tā redzu. Vai tas ir labākais, ko varam izcelt? Jo es nedomāju, ka varēsim tagad šūnakmeni otrreiz uzlikt un visu citu, kas tur jādara... Redzu, kā ar vienu Dailes teātri mokāmies. Manuprāt, būtu vērts tos dažus piemērus uztaisīt izcili, bet par pārējiem tiešām piecreiz pārdomāt,” spriež Didrihsons.

    Viens no Kompartijas ēkas arhitektiem neatbalsta nojaukšanu par katru cenu

    1974. gadā celto Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas ēku projektēja arhitekti Jānis Vilciņš, Antons Staņislavskis, Gunārs Asaris un Alfons Ūdris. Starp dzīvajiem šodien ir tikai Asaris, kurš nesen nosvinēja 86. dzimšanas dienu un nama celšanas laikā bija pilsētas galvenais arhitekts.

    Latvijas Radio sazvanīts, Asaris teic, ka neuzskata to par labāko vietu koncertzālei un arī neatbalsta tās nojaukšanu par katru cenu.

    “Es domāju, ka ēka būtu jāsaglabā, ja nav tā, ka tehniskais stāvoklis ir tāds, ka viņa netur. Bet man liekas, ka to tehnisko stāvokli grib padarīt sliktu, lai vienkārši to ēku nojauktu,” pieļauj Asaris.

    Kā iepriekš norādījis ēkas saimnieks “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ), konstruktīvi ēka ir “tehniski apmierinošā stāvoklī”, taču no nākamā gada ēku vairs nevarētu ekspluatēt, pirms nebūtu atjaunota ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēma.

    VNĪ arī apstiprina Puntuļa daudzviet minētās izmaksas ēkas atjaunošanai: savulaik Ekonomikas ministrijas vajadzībām aplēsts, ka rekonstrukcijai vajadzētu 22,5 miljonus eiro, apmēbelēšanai - 1,5 miljonus eiro un teritorijas labiekārtošanai - vēl 1,5 miljonus eiro. Pieskaitot PVN, tie ir 30,8 miljoni eiro.

    Arhitektu viedokļi par ēkas saglabāšanu atšķiras

    Arī šodien aktīvo arhitektu vidū viedokļi par Elizabetes ielas ēkas saglabāšanu atšķiras. Laika un informācijas bijis par maz, lai nozaru organizācijas rīkotu kādus oficiālus balsojumus, taču diskusijas sociālajos tīklos ir asas, kritikas netrūkst. Un ne bez pamata, saka Latvijas Arhitektu savienības prezidents Juris Poga.

    “Subjektīvi vērtējot, viedoklis ir pusi uz pusi. Visļaunākais,” atzīst Poga.

    Poga uzsver – tieši tāpēc ir vajadzīgas diskusijas, lai nonāktu pie kompromisa, jo pilnīgas vienprātības nebūs nekad un skaidrs, ka ideālas vietas koncertzālei Rīgā nav. Viņš pats joprojām sliecas atbalstīt AB dambja variantu. Taču, ja valdība lēmusi par labu Elizabetes ielai, būtu jāveic nopietni priekšdarbi vietas apzināšanā, vēsturiskā mantojuma izvērtēšanā, uzsver arhitekts.

    “Man nepatīk tas, ka tad, kad vēl nav skaidras atbildes uz jautājumu, jau mēģina iet uz priekšu. Tā ir kļūda. Šajā periodā ir jāveic priekšdarbi, lai trešajā vai ceturtajā gadā nebūtu jāatzīst, ka tas tomēr bija nepareizs lēmums,” saka Poga.

    Nesteigties ar bijušās Centrālkomitejas ēkas nojaukšanu atklātā vēstulē aicinājuši Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Arhitektūras fakultātes mācībspēki, kuri Latviju pārstāv starptautiskajā modernisma pieminekļu aizsardzības organizācijā "DoCoMoMo".

    Eksperti brīdina: nojaucot bijušo Centrālkomitejas ēku, pastāv risks zaudēt spilgtu laikmeta liecību.  

    “Mēs arī neesam izpētījuši šo vietu un apstākļus, bet šie lēmumi nāca tik pēkšņi, ka ļoti daudziem profesionālajā vidē tie bija pilnīgi neticami!” Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” sacīja profesore Sandra Treija.

    Tieši lēmuma pieņemšanas veids nozares profesionāļus un daudzus notikumu vērotājus sadusmojis visvairāk. Starp skaļākajiem kritiķiem publiskajā telpā ir arhitektu studijas «Outofbox» dibinātājs Pēteris Bajārs, kurš portālā “manabalss.lv” sācis parakstu vākšanu “par sabiedrības atbalstītu 21. gadsimta koncertzāli”, par ko pašlaik parakstījušies jau vairāk nekā 1900 cilvēku.

    “Jā, ir diskusijas par šo modernisma ēkas vērtību, arhitektiem katram ir savs redzējums un savi uzskati, bet kopsaucējs – šobrīd notiek sasteigts process bez caurskatāmības, bez sabiedrības iesaistes, bez profesionāļu viedokļu apkopošanas. Tā ir diezgan bēdīga zīme, īpaši atceroties Marsa parku un Valsts drošības dienesta intereses, kur sabiedrības viedoklis faktiski tika ignorēts, visam piešķirot nacionālā objekta statusu. Tas neliecina par labu pārvaldību,” saka Bajārs.

    Ministrs atzīst – lemts ātri, lai neieslīgtu diskusijās

    Arī kultūras ministrs nenoliedz, ka lēmums pieņemts ātri, tomēr liek noprast, ka steiga bijusi vienīgais iespējamais variants, kā lēmumu vispār pieņemt, lai atkal neieslīgtu bezgalīgās diskusijās.

    “Reizēm tie jautājumi, kas gadu desmitiem ir iesīkstējuši, varbūt vienā mirklī ir straujāk jāpārgriež. (..) Mums vēl ir ļoti plašas iespējas diskutēt par to, kāda būs šī koncertzāle, kāds izskatīsies šis parks kā vienota kultūrtelpa – par to diskusijas vēl ir priekšā. Arī tad, ja mēs būtu rosinājuši plašāku publisku diskusiju vēl pirms šī lēmuma pieņemšanas, esmu absolūti pārliecināts, ka Pēteris Bajārs vāktu parakstus “Manā balsī”. Jūs jau ļoti labi zināt, cik viegli šodien ir izveidot kādu viedokli. Esmu absolūti pārliecināts, ka ļoti aktīvi būtu tie privātie investori, kuri katrs šo koncertzāli vēlētos redzēt uz savas zemes, un mēs būtu tieši turpat, kur šobrīd,” saka Puntulis.

    Jāatgādina, ka iepriekš zemi koncertzālei piedāvājuši vairāki attīstītāji, tai skaitā “Skanstes attīstības aģentūra” un ar Andra Šķēles ģimeni saistīts uzņēmums Andrejsalā. Ministrs liek noprast, ka privātie investori šobrīd cenšas noskaņot sabiedrības viedokli pret koncertzāli Elizabetes ielā, tomēr atturas minēt konkrētus vārdus.

    “Redziet, man ir viena milzīga priekšrocība.

    Es vēlos, lai Latvijā būtu izcila koncertzāle izcilā vietā uz valstij piederošas zemes. Man nav nekādu citu interešu, un tas ir mans lielais trumpis,” saka ministrs.

    Nākamā gada budžetā iezīmēti apmēram trīs miljoni eiro bijušās Centrālās komitejas ēkas nojaukšanai. Tomēr KM sola nesākt demontāžu pirms koncertzāles konkursa projektu izstrādes, kurā, līdzīgi kā nesen Viļņas koncertzāles gadījumā, arhitekti varēs izvēlēties – saglabāt esošo ēku un integrēt to jaunajā koncertzālē vai nojaukt.

    Ministrijā uzsver, ka diskusijas plašākā sabiedrībā neizpaliks, drīzumā tikšot rīkots arī arhitektu plenērs un ēkas izpēte, lai konkursa nolikumā balstītos uz tā rezultātiem.

    Par šo jautājumu šodien pirmo reizi diskutēs arī Latvijas Arhitektu savienība, bet 1. jūlijā uz atkārtotu sēdi plāno sanākt Nacionālā arhitektūras padome.

    KONTEKSTS:

    Valdība 16. jūnijā atbalstīja Kultūras ministrijas (KM) rosinājumu attīstīt Rīgas akustiskās koncertzāles būvniecību Elizabetes ielā 2, Kronvalda parkā.

    Tikmēr vairāki arhitekti ceļ trauksmi par koncertzāles būvniecībai izvēlēto vietu, norādot, ka ēka ir padomju laika modernisma arhitektūras mantojums un to nojaukt nevajadzētu. 

    Prognozēts, ka ēkas demontāžu varētu sākt 2021. gada pavasarī, un ka ēkas nojaukšana un Rīgas koncertzāles metu konkurss izmaksās ap 3 miljoniem eiro.

    Kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) izteicis cerību, ka koncertzāli pabeigs pēc 6-7 gadiem.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Dizains un arhitektūra
    Kultūra
    Jaunākie
    Interesanti