Arhitekti aicina iesaistīt sabiedrību lēmuma pieņemšanā par koncertzāles būvniecību Elizabetes ielā

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Arhitektūras fakultātes mācībspēki, kuri Latviju pārstāv starptautiskajā modernisma pieminekļu aizsardzības organizācijā "DoCoMoMo", atklātā vēstulē valdībai un Kultūras ministrijai izteikuši aicinājumu nesteigties ar Pasaules tirdzniecības centra un bijušās Latvijas Komunistiskās partijas Centrālkomitejas ēkas nojaukšanu Elizabetes ielā 2, lai šajā vietā celtu akustisko koncertzāli.

ĪSUMĀ:

  • Vēstules autori uzskata, ka lēmuma pieņemšanas process neatbilda sabiedrības līdzdalības principiem.
  • Arhitekti aicina iesaistīt sabiedrību lēmuma pieņemšanā.
  • Ministrs: Pirms izsludinām konkursu, varētu apsvērt iespēju, ka koncertzāle tiek būvēta šinī teritorijā, kaut kādā mērā saglabājot tur esošo būvi.
  • Nacionālās arhitektūras padomes priekšsēdētājs: Nenotika kvalitatīva vairāku kārtu diskusija par šiem jautājumiem.

Arhitekti aicina diskutēt par akustiskās koncertzāles būvniecības vietu RīgāLatvijas Radio

    Vēstules autori norāda, ka šī ēka ir spilgta modernisma arhitektūras izpausme un sava laikmeta nozīmīga liecība, un aicina iesaistīt sabiedrību lēmuma pieņemšanā un iepazīstināt to ar ēkā atrodamajām daudzveidīgajām laikmeta liecībām. 

    Arhitekti uzskata, ka process, kas noveda pie 16. jūnija valdības lēmuma atbalstīt Kultūras ministrijas (KM) rosinājumu attīstīt Rīgas akustiskās koncertzāles būvniecību Elizabetes ielā 2, Kronvalda parkā, nojaucot tur esošo ēku, ir bijis sasteigts un neatbilstošs vispārpieņemtiem sabiedrības līdzdalības principiem.

    Ēka Elizabetes ielā 2 būvēta 1974. gadā Latvijas Komunistiskas partijas Centrālās komitejas vajadzībām, tās arhitekti ir Jānis Vilciņš, Alfons Ūdris un Gunārs Asaris.

    Vēstules autori uzsver, ka ēka ir spilgta modernisma arhitektūras izpausme Baltijas valstu kontekstā un sava laikmeta nozīmīga liecība Latvijas arhitektu spējai apspiestības apstākļos radīt laikmetīgu arhitektūru.

    Vēstulē norādīts, ka saskaņā ar spēkā esošo Rīgas vēsturiskā centra (RVC) attīstības plānu, ēka Elizabetes ielā 2 atrodas UNESCO Pasaules mantojuma vietā “Rīgas vēsturiskais centrs”, un tai līdz šī gada jūnijam noteiktais kultūrvēsturiskās vērtības statuss bija “kultūrvēsturiski vērtīga ēka”. Tādēļ “jebkādi nozīmīgi lēmumi attiecībā uz ēkas turpmāko nākotni ir profesionāli un sabiedriski plaši apspriežami,” raksta arhitekti, atzīmējot, ka “20. gadsimts daudzviet pasaulē ir bijis autoritāru un totalitāru režīmu valdīšanas laiks, kas nereti šā perioda arhitektūras mantojumam piešķir papildu nozīmes slāni.”

    Vēstules autori uzskata, ka, ņemot vērā relatīvi īso laiku kopš ēkas uzcelšanas un sabiedrības apziņā pastāvošo izteikti negatīvo attieksmi pret ēkas sākotnējo izmantošanu, pastāv risks zaudēt spilgtu laikmeta liecību.

    “Taču attieksme pret neseno arhitektūras mantojumu strauji mainās visā pasaulē.

    Mūsdienu demokrātiskās sabiedrības ne tikai pārvērtē nesenā mantojuma nozīmi, mērot to ar profesionālās kvalitātes mērauklu, bet nereti arī piešķir tam ievērojamu aizsardzības statusu,” raksta arhitekti.

    Autori norāda uz sabiedrības un profesionāļu iesaisti un atbildību šādu lēmumu pieņemšanā kā nozīmīgu kultūras mantojuma identificēšanas un pilsētvides reģenerācijas atklāta un demokrātiska procesa sastāvdaļu. Tādēļ arhitekti aicina organizēt un veicināt atklātu un demokrātisku sabiedrības līdzdalības procesu galīgā lēmuma pieņemšanā; veikt neatkarīgu un kompleksu arhitektoniski māksliniecisko izpēti; atvērt ēku sabiedrībai, ļaujot iepazīties ar tajā atrodamajām daudzveidīgajām laikmeta liecībām; organizēt zinātnisku konferenci 20. gadsimta otrās puses arhitektūras mantojuma izvērtēšanai; kā arī apsvērt iespēju par muzeja, kultūras, izglītības vai mākslas funkciju izvietošanu ēkā Elizabetes ielā 2, kas atbilstu Johana Daniela Felsko plānam par publiskas apbūves esamību šajā parkā.

    Atklāto vēstuli parakstījuši “DoCoMoMo” Latvijas nodaļas locekļi: Sandra Treija, Agate Eniņa, Uģis Bratuškins, Līva Garkāje, Anita Antenišķe, Artūrs Catūrovs, Velta Holcmane, Alisa Koroļova, Sergejs Ņikiforovs, Luīze Aizpurva, Rihards Pētersons, Elīna Hermansone.

    Pirms konkursa izsludināšanas varētu izvērtēt iespēju ēku saglabāt

    Atbildot uz šo aicinājumu, kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) Latvijas Radio uzsvēra, ka akustiskās koncertzāles būvniecība ir jautājums, par kuru diskutēts 14 gadu garumā, un tagad valdība ir pieņēmusi lēmumu koncertzālei atvēlēt “vienu no izcilākajām vietām Rīgā”. Ministrs norādīja, ka ēka ir fiziski novecojusi, un, lai to renovētu, jāiegulda 30,8 miljoni eiro – šajā gadījumā, kā iepriekš plānots, uz ēku tiktu pārcelta Ekonomikas ministrija.

    Uz jautājumu, vai, viņaprāt, par ēkas nojaukšanu bijusi pietiekami plaša apspriešana, Puntulis skaidroja, ka ar savu priekšlikumu vērsies arhitektu padomē, kur, pēc viņa vārdiem, nav sastapies ar nevienu noraidošu viedokli. Kā arī KM saņēmusi Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes atzinumu, kurā norādīts, ka bijušās Komunistiskās partijas Centrālās komitejas ēkai piemīt sava laika kā modernisma perioda arhitektūras vērtība, bet tās tapšanas un izvietojuma dēļ tā nav tik nozīmīga, lai piešķirtu saglabājamas kultūrvēsturiskas vērtības statusu.

    Ministrs arī atklāja, ka 18. jūnijā notikusi saruna ar arhitektiem, lai apspriestu šo jautājumu. Puntulis norādīja:

    “Es pilnīgi piekrītu viedoklim, ka, pirms mēs izsludinām konkursu, mēs varētu apsvērt iespēju, ka šī koncertzāle tiek būvēta šinī teritorijā, kaut kādā mērā saglabājot tur esošo būvi.

    Ja tas ir teorētiski iespējams, kādēļ gan ne.” Ministrs uzsvēra, ka šobrīd vēl netiek apspriests koncertzāles projekts, bet tikai tās atrašanās vieta.

    Nacionālajā arhitektūras padomē piekrīt, ka kvalitatīvas diskusijas nebija

    Nacionālās arhitektūras padomes priekšsēdētājs Gatis Didrihsons Latvijas Radio atklāja – lai izvērtētu ministra priekšlikumu, padomes ārkārtas sēde tika sasaukta 29. maijā, kad padome uzzinājusi par ministra ieceri.

    “Tajā brīdī mums tās informācijas bija gaužām maz. Jāatzīst arī, ka padome jau ilgstoši redz šo danci ap koncertzāli. Tas viedoklis bija tāds, ka, ja gadījumā šeit viss ir pozitīvi, tad, iespējams, ieguvums ir lielāks nekā zaudējums. Tas ir jāvērtē ļoti piesardzīgi un uzmanīgi ar sabiedrības iesaisti,” norādīja Didrihsons. Viņš arī minēja 18. jūnijā notikušo diskusiju Kultūras ministrijā, kurā, viņaprāt, izskanējuši vairāki pozitīvi signāli: “Pirmais signāls ir tas, ka acīmredzot esošais apjoms ar maksimālo programmu, kur ir konferenču centrs, šai vietai ir par lielu, tāpēc varētu samazināt šo programmu.

    Otrs bija nesteigties ar šīs ēkas demontāžu – to atstāt plenēru un dažādu radošo komandu ziņā pamēģināt, ko varētu darīt.”

    Didrihsons norādīja, ka Nacionālā arhitektūras padome ēkas kultūrvēsturiskās vērtības novērtējumā paļaujas uz kultūras mantojuma pārvaldes ekspertīzi.

    Uz jautājumu, vai ēkas nojaukšanu nebūtu vajadzējis apspriest plašāk, Didrihsons atzina, ka sarunu pietrūcis. “Es uzsveru, ka mēs [arhitektūras padome] neesam nekādu lēmumus pieņēmuši – mēs sanācām 1. jūnijā. (..) Tā bija viedokļu apmaiņa, nekādi lēmumi nav pieņemti.

    Ministrs man arī neļaus samelot – nebija tādas kvalitatīvas vairāku kārtu diskusijas par šiem jautājumiem.

    Lai kaut ko lemtu, tiešām ir vajadzīga informācija. Mums pat tajā brīdī nebija šīs ēkas vērtējuma,” atklāja Didrihsons.

    KONTEKSTS:

    Valdība 16. jūnijā atbalstīja Kultūras ministrijas (KM) rosinājumu attīstīt Rīgas akustiskās koncertzāles būvniecību Elizabetes ielā 2, Kronvalda parkā.

    Tikmēr vairāki arhitekti ceļ trauksmi par koncertzāles būvniecībai izvēlēto vietu, norādot, ka ēka ir padomju laika modernisma arhitektūras mantojums un to nojaukt nevajadzētu. 

    Prognozēts, ka ēkas demontāžu varētu sākt 2021. gada pavasarī, un ka ēkas nojaukšana un Rīgas koncertzāles metu konkurss izmaksās ap 3 miljoniem eiro.

    Kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) izteicis cerību, ka koncertzāli pabeigs pēc 6-7 gadiem.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Saistītie raksti
    Dizains un arhitektūra
    Kultūra
    Jaunākie
    Interesanti