Meteņi jeb Masļeņica ir vieni no senākajiem un krāšņākajiem slāvu tautu svētkiem, cilvēki pulcējas vienkopus un ar dažādām izdarībām pavada ziemu un sagaida pavasari, Daugavpilī tie jau ir tradicionāli svētki, saka pilsētas kultūras pārvaldes vadītāja Eleonora Kleščinska.
Katrai šīs nedēļas dienai, kad slāvi svin Masļeņicu, ir sava nozīme. Sestdien, 12.martā, kad Daugavpilī svinēja plašo Masļeņicu, bija sava sūtība, svētdiena paiet piedošanas zīmē.
"Tā ir piedošanas svētdiena, īpaša diena, kad cilvēki viens otram saka „piedod, Kristus dēļ, ja esmu tevi sāpinājis vai grēkojis un otrs atbild „un Tu man piedod, Dieva dēļ”. Tā ir īpaša cilvēku savstarpējā saziņa, kas ir neiztrūkstoša Masļeņicas nedēļas sastāvdaļa. Mums šis laiks ir īpašs, jo uz Daugavpili sabrauc daudz ciemiņu no Lietuvas, Igaunijas, Krievijas un mēs kopīgi svinam šos svētkus. Protams, tradīcija ir pankūku cepšana ar ikriem, zivīm vai vienkārši tāpat, jo pankūkas ir saules un pavasara simbols," stāsta svētku tradīciju nesēji - Daugavpils Krievu kultūras centra aktīvisti Gerodida Bogdanova un Jurijs Jermakovs.
Masļeņicas nedēļa galā, un to, ka noslēguma svētku dienai ir sava īpašā sajūta un tradīcija, apliecina arī Daugavpils kultūras pārvaldes vadītāja Eleonora Kleščinska. Vēl tradīcija šajos svētkos slāviem ir dedzināt salmu lelli, tam simboliska nozīme ar savu sūtību, tā attīrot sevi no sliktā, saka Eleonora.