Kartupeļi ar ceptiem circeņiem, makaroni ar pesto un tārpiem, ceptas olas ar marinētiem sienāžiem – tas viss neizklausās pēc klasiskām vakariņām. Taču aizvien vairāk cilvēki ne tikai Āzijā, Dienvidamerikā un Āfrikā, bet arī Rietumos savā uzturā patērē kukaiņus.
“Bieži vien mums prasa – kāpēc ēst kaut ko tik dīvainu? Uz ko es atbildu – kāpēc ne? Kukaiņi bijuši daļa mūsu kultūras no aizvēstures laikiem. Vecajā testamentā ir nošķīrums starp ēdamajiem un neēdamajiem kukaiņiem. Senie grieķi un romieši tos ēda ik dienu,” norāda bioloģe Džūlija Mafeja.
Kukaiņu ēšanai pat dots nosaukums – entomofagija. Apvienotās Nācijas jau 2013. gada ziņojumā izcēla kukaiņus kā vērtīgu uzturvielu. Ziņojumā secināts, ka kukaiņi ir ne tikai labi mūsu planētai, bet pēc 30 gadiem, kad pasaules iedzīvotāju skaits būs sasniedzis deviņus miljardus, būs nepieciešams meklēt alternatīvus pārtikas avotus.
Arī Eiropas Savienība reaģējusi uz jauno tendenci un no šī gada ieviesusi regulējumu jaunajiem un neparastajiem ēdieniem. Eiropas Pārtikas drošības aģentūras regulējums kukaiņus pasludinājis par drošiem cilvēku patēriņam.
