ĪSUMĀ:
- Valdība šovasar apstiprināja noteikumus par vietējo dzīvnieku gēnu banku.
- Gēnu bankā glabās vietējo šķirņu dzīvnieku materiāla paraugus.
- Banku uzturēs Lauksaimniecības universitāte esošā budžeta ietvaros.
- Līdzība gēnu banka jau bijusi, bet tai nebija oficiālā statusa.
- Ciltsdarba speciālisti: projektam nepieciešams finansējums.
- ZM: valsts statuss bankai ļaus pievienoties starptautiskam tīklam un piesaistīt naudu.
Uzturēšanu nodrošinās Latvijas Lauksaimniecības universitāte ar tai jau piešķirtajiem budžeta līdzekļiem. Ciltsdarba speciālisti norāda, ka projektam nepieciešams finansējums un jāveicina sadarbība ar šķirnes dzīvnieku turētājiem.
Jau patlaban Latvijas Lauksaimniecības universitātē eksistē kas līdzīgs lauksaimniecības dzīvnieku šķirņu gēnu bankai. Biotehnoloģiju zinātniskajā laboratorijā glabā un pēta šo dzīvnieku bioloģiskā materiāla paraugus.
Šovasar valdībā apstiprināti noteikumi, kas paredz gēnu bankai piešķirt oficiālu valsts statusu, lai uzkrāto materiālu saglabātu ilglaicīgi, papildinātu ar jauniem paraugiem, kā arī veikt pētījumus.
Zemkopības ministrijas Lopkopības un ciltsdarba nodaļas vadītāja Gita Jansone stāstīja, ka bankā varētu glabāt spalvas, asinis, spermu, olšūnas, arī embriji tur varētu būt, “bet pašlaik tas ir sarežģīti, mēs vēl augam”.
Jansone arī piebilda, ka šāda banka faktiski jau ir bijusi, bet tā nebija legalizēta ar valdības noteikumiem.
Viņa skaidroja, ka tagad gēnu banka ir oficiāli atzīta un noteikumos ir paredzēts, kādi uzdevumi tai jāizpilda, un tas dod zaļo gaismu Latvijai pievienoties starptautiskajam gēnu banku tīklam, lai saglabātu bioloģisko daudzveidību, lai materiālus izmantotu zinātnē, pētījumos.
Šobrīd vietējās šķirnes pazūd, jo nav komerciāli izdevīgas, piebilda Jansone.
Tiesa gan, noteikumu projekts patlaban neparedz kādu papildu finansējumu gēnu bankas attīstībai. Plānots, ka universitātei ar gēnu banku jāstrādā esošā budžeta ietvaros. Ministrija gan sola, ka administratīvām izmaksām, kas varētu būt aptuveni 10 000 eiro gadā, līdzekļus varētu meklēt no ministrijas budžeta.
Viena no šobrīd valstī atbalstītajām palēnām izzūdošajām lauksaimniecības dzīvnieku šķirnēm ir Latvijas brūnā govs, kas saimniecībām nav ekonomiski izdevīga, salīdzinot ar citām ražīgākām šķirnēm. Latvijas brūno saglabāšanas misiju lielākoties uzdots veikt Vecauces mācību saimniecībai.
Tās vadītājs Indulis Ieviņš vērtēja, ka gēnu banka būs kā papildu drošības garants, “ja kāda krīze, un visi brūnie lopiņi pa galam, ja saglabā arī embrijus, šķirni atjaunot jau mazākas problēmas”.
Viņš gan arī vērtēja, ka gēnu bankas valsts līmeņa statuss bez ikgadēja plānveida naudas seguma situāciju neuzlabos.
“No vienas puses, valsts prasa un apņemas, bet seguma nav. Labi, mums iedeva finansējumu iegādāties [brūnās govis], bet tālāk visa uzturēšana ir uz saimniecības pleciem, tāpēc arī privātos tas neinteresē,” sprieda Ieviņš.
Bez lauksaimniecības dzīvniekiem gēnu bankā plānots iekļaut arī, piemēram, Latvijas dzinējsuņa bioloģiskā materiāla paraugus.
Pašiem savas suņu sugas saknes iestiepjas pat 17. gadsimtā, un līdz pat Pirmajam pasaules karam Kurzemes dzinējsuns bija izplatītākais. Šķirne atjaunota tikai septiņdesmitajos gados.
Viens no Latvijas dzinējsuņu kluba ciltsgrāmatas vadītājs Aigars Remess lēš, ka patlaban Latvijā ir ap 50 šķirnes saglabāšanā iesaistītu suņu saimnieku. Viņš gan uzskata, ka kopumā valstī vietējo dzinējsuņu ir vairāk un populācija patlaban nav apdraudēta.
Savukārt par gēnu bankas lomu šķirnes uzturēšanā viņš ir skeptisks. Tā ir darba suņu šķirne, bez mednieku līdzdalības to nav iespējams uzturēt, sprieda Remess.
Lauksaimniecības datu centra apkopotā informācija liecina, ka patlaban valstī reģistrētas ap 150 Latvijas brūnās govis, ap 300 zilās govis, ap 500 vietējās aitas, 50 kazas un aptuveni 200 vietējās šķirnes zirgu.
