Stārķis tiek padzīts un ligzda izārdīta

Kārtīga stārķu ligzda atrodas kaut kur augstu gaisā, kur cilvēki netiek tai klāt, bet Krimuldas pusē tā tikusi nopostīta.

 

Raganas iedzīvotājs Reinholds ir sašutis par nopostīto ligzdu: "Stārķītis tagad staigā un raud, staigā sabozies, meklē sev barībiņu, pa nakti nakšņo zemē vai pa vienam stabā."

""Sadales tīkla" operatīvo izbraukumu brigāde veica elektrolīnijas apsekošanu un ievēroja, ka uz viena no vidējā sprieguma balstiem stārķis ir sācis veidot savu ligzdu. Šis defekts tika noformēts kā bīstams. Tanī brīdī tika pieņemts lēmums šo iesākto ligzdu demontēt," raidījumam "Vides fakti" stāsta AS "Sadales tīkls" valdes loceklis Signis Rīns.

Raganas vietējie iedzīvotāji ar roku uz sirds apgalvo, ka ligzda uz šī staba ir bijusi jau pagājušajā gadā, elektroapgādes pārstāvji to noliedz. Stārķim mājvietas šeit vairs nav un nebūs.

Stārķi ir viens no Latvijas simboliem. Latvijā ir gandrīz 11 tūkstoši stārķu pāri. Atgriežoties no siltajām zemēm, katra stārķa galvenā vērtība ir ligzda, tā var svērt pat veselu tonnu.

"Viņi pienagloja vienu koka gabalu, lai tur stārķītis vairs nedzīvotu, bet, ja viņi to izdarīja viņiem vajadzēja pirms ārdīšanas nost ierakt vienu stabu un uztaisīt stārķītim vietu kur ligzdot," par saviem novērojumiem stāsta vietējie iedzīvotāji.

AS "Sadales tīkls" pārstāvis skaidro, kāpēc uzņēmums šeit nenodrošina stārķu ligzdu: "Šīs līnijas, kas atrodas vidējā sprieguma, kas nodrošina lielāku apdzīvotu vietu elektroapgādi, mēs uz viņām nepieļaujam stārķu ligzdu celšanu. Sadales tīkla pamatfunkcija nav stārķu ligzdu izveidošana, mūsu pamatuzdevums ir klientu apgāde ar elektroenerģiju."

Biologs Uģis Piterāns LTV raidījumam "Vides fakti" stāsta, vai šai ģimenei izdosies šovasar radīt kuplāku ģimeni: "Viņam tas perēšanas periods kā jau lielam putnam ir diezgan ilgs - no brīža, kad tiek izdēta pirmā ola līdz brīdim, kad mazuļi pamet ligzdu, tie varētu būt kādi trīs mēneši varbūt pat ilgāk, līdz ar to, ja tagad kādam stārķim ligzda tiek izpostīta, tad ir varbūtība, ka šis pāris šajā sezonā neligzdos."

Pērn konstatēti 2100 elektroapgādes bojājumi, kas saistīti ar putniem. Šobrīd uz elektrības stabiem atrodas aptuveni 70% no visām stārķu ligzdām.

"Man personīgi ir pieredze, ka atbrauc draugi no Rietumeiropas un pie pirmajiem stārķiem stājas un priecājas, bet pie mums viņu tiešām ir daudz," raidījumam pavēstīja biologs Piterāns.

Stārķu ir daudz un ēdienkarte ir plaša, ne tikai vardes tiem pa prātam. Biologs stāsta par stārķa ēdienkarti: "Stārķis ir gaļēdājs, viņš neēd ne sēklas, ne augus, pamatbarība ir sīkie bezmugurkaulnieki, sliekas, sienāži, bet, ja viņš tiek klāt, tad viņš ēd praktiski visu, ko var norīt."

Stārķis ēd kurmjus, mazas čūskas, citu putnu mazuļus, arī mazus mugurkaulniekus, piemēram, peles, bet tie ar savu knābi var tēmēt arī pēc lielāka medījuma.

"Ja viņam ir iespēja tikt klāt, viņš ēdīs mazus zaķēnus, mazus sunīšus, ja kāda dāma ar savu pilsētas mīluli dodas uz laukiem, tad vajadzētu pievērst uzmanību un nelaist zem stārķa ligzdas bez pieskatīšanas savu mīluli," turpina biologs Piterāns.

Būvējot jaunās kabeļu līnijas, vecie elektrības stabi tiek demontēti, bet, ja kāda privātīpašumā atrodas demontējamais stabs,

ir iespēja no "Sadales tīkla" to atpirkt par aptuveni pieciem eiro un tādā veidā saglābt stārķa ligzdu.

Pēc stārķu skaita Latvija ir bagāta zeme. Katram stārķu pārim vajag savu ligzdiņu. Tie ir iecienījuši elektrības stabus, bet no turienes putni tiek padzīti un tiks padzīti un viņiem nāksies domāt, kur savu ligzdu vīt - uz māju jumtiem, skursteņiem, vai gaidīt uz cilvēku palīdzību.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti