Speciāli no Maljorkas: Spānijā vērojama cietsirdība pret mājdzīvniekiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem un 1 mēneša.

Viena no lielākajām Maljorkas dzīvnieku aizsardzības biedrībām ir "Sos – Animals – Mallorca". Biedrībai ir cieša sadarbība ar pilsētas pašvaldību un pašiem sava patversme. LTV raidījums "Ķepa uz sirds" devās iepazīties ar patversmes iemītniekiem un tās saimnieci Maksiju Langi. 

Pirmo reizi ar pamesto dzīvnieku problēmu Maksija saskārās pirms 45 gadiem, kad kopā ar ģimeni pārcēlās uz Maljorku. Lielākā problēma, kas sastopama arī Latvijā, ir vēl joprojām cilvēkiem trūkstošā atbildības sajūta.

"Cilvēki joprojām nezina, ko viņi uzņemas, paņemot dzīvnieku no patversmes vai nopērkot. Viņi nezina, ka tas ir milzīgs darbs, vajadzīga vieta un laiks, ko veltīt dzīvniekam. Dažreiz viņi dzīvniekiem ļauj dzīvot tikai uz terases vai dārzā, tāpēc izpaliek ar to jebkāda komunikācija," atzīst Maksija.

Tāpat kā Latvijā, arī Maljorkā dzīvnieku patversmes pārsvarā pārtiek no ziedojumiem. Ja dzīvnieks ir čipēts, pašvaldība apmaksā tā uzturēšanos pirmos divus mēnešus. Ja čipa nav, tad tiek apmaksāta 21 uzturēšanās diena.

Spānijā sods par nečipētiem suņiem var sasniegt 600 eiro. Diemžēl lauku rajonos čipēšana tiek vāji tiek kontrolēta. Lai gan sabiedrība pakāpeniski izglītojas, tomēr dzīvnieku aizstāvji nejūt valdības atbalstu. Vairāk nekā 20 gadus vecais dzīvnieku labturības likums ir novecojis.

"Piemēram, tu vari turēt pie ķēdes savu suni 23 stundas. Suns jāpalaiž obligāti vaļā tikai vienu stundu dienā, bet to ir ļoti grūti pārbaudīt. Daudzi spāņi vēlas, lai suņiem būtu labāka dzīve, tāpēc vajadzētu aizliegt suņu turēšanu pie ķēdes. Vēl joprojām pret suņiem izturas slikti, jo likums to atļauj. Mums ir nepieciešams jauns likums," stāsta Maksija.

Bet sarežģītas situācijas patversmē ir gandrīz katru dienu. Arī pirms dažām dienām ieradās kāds vīrietis, kurš vēlējās atdot kucēnu. Maksijai nācās atteikt, jo patversme bija pārpildīta. Bet tād, kad tika atrasta vieta pagaidu mājās, suni vairs neizdevās glābt.

"Tā ir dzīve, tu nevari palīdzēt visiem. Katru nedēļu man nākas saskarties ar līdzīgām situācijām. Esmu pieņēmusi, ka tā ir daļa no manas dzīves un, ja es ļaušos depresijai, es vairs nevarēšu palīdzēt. Un tas būs vēl sliktāk,” atzīst Maksija, tomēr spēku turpināt dod veiksmes stāsti.

"Mēs esam iekārtojuši jaunās mājās ļoti daudzus suņus un kaķus un, kad cilvēki kopā ar adoptēto suni ierodas mūs apciemot, tas ir ļoti īpašs brīdis. Man liekas, ka tad šo cilvēku ģimenes ir pilnīgas. Tas ir fantastiski, ja cilvēki un arī suns ir laimīgi. Tu dari laimīgu ne tikai suni, bet arī cilvēku. Un tas ir mūsu mērķis!" stāsta patversmes saimniece.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti