Runājot par kariem, vispirms iedomājamies par cilvēku upuriem. Par dzīvās dabas iemītnieku – dzīvnieku upuriem visbiežāk neviens neaizdomājas.
Piemēram, kara plosītajā Kongo Demokrātiskajā Republikā ir apdraudēta punduršimpanžu suga. Pasaules Savvaļas fonds aprēķinājis, ka pēdējo 30 gadu laikā šo dzīvnieku skaits sarucis vairāk nekā piecas reizes.
Pētnieki aprēķinājuši, ka kopš 1946. gada vairākas dzīvnieku sugas ir uz izmiršanas robežas. Tas ir tādēļ, ka daļa savvaļas dzīvnieku apdzīvotās teritorijas atrodas kara skartajos reģionos – karā iet bojā ne tikai cilvēki, bet arī dzīvnieki.
"Karā tiek izmantotas ķimikālijas, ieroči. Karotāji domā, ka notiek karš pret citu cilvēku grupu, taču patiesībā tā ir cīņa pret savvaļu.
Daudzi dzīvniekos saskata komerciālu labumu, piemēram, ziloņkaula iegūšanā. Karā vislielākie cietēji ir dzīvnieki, kuriem jācieš cilvēku dēļ," teica dabas pētniece Mārgareta Kinērda.
Lai arī savvaļas dzīvnieku populācija karā ievērojami samazinās, to nevar uzskatīt par apokalipsi. Pētījumi pierāda, ka 15 gadu laikā, kad Mozambikā norisinājās pilsoņu karš, gāja bojā vairāk nekā 90% dzīvnieku. Tagad 25 gadu laikā, kopš valstī ir miers, Mozambikā dzīvā daba ir atgriezusies un ar katru gadu situācija uzlabojas. Pētnieki uzsver, ka karš ir ļoti slikts dzīvajām radībām. Labā ziņa ir tā, ka dzīvnieki ātri spēj no tā atgūties.