Ceriņdārza izveidi izcilais selekcionārs Pēteris Upītis aizsāka pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados, kā selekcijas materiālu izmantojot Vācijā un Francijā radītās ceriņu šķirnes. Vēlāk darbu turpināja Dobeles Dārzkopības institūta zinātnieki, un šodien Baltijā lielākais ceriņdārzs var lepoties ar 240 šķirnēm un formām.
“Ceriņu šķirnes dalās agrīnās, vidēji agrīnās un vēlīnās. Agrīnās šķirnes jau ir atvērušās. Dobelē ir ticējums, ka ceriņi šeit sāk ziedēt Pētera Upīša dzimšanas dienā, kas ir 19. maijā. Redziet, tas ir piepildījies,” stāstīja Upīša Dārzkopības muzeja vadītāja Inese Šinta.
Aukstā pavasara ietekmē ceriņi gan šogad ziedus sākuši raisīt vēlāk, bet tas nozīmē vien to, ka tie ilgāk priecēs ar savu smaržu un krāsu buķeti. Lillīgi baltos ceriņu toņus dārzā papildina balti rozīgie ābeļziedi un sārtais cidoniju ziedu klājums, kas ir Dārzkopības institūta vadošās pētnieces Edītes Kaufmanes lolojums: “Cidonijām ir bezgala daudz ziedu. Ja no tiem attīstās vismaz 20 procenti augļu, tad jau ir ļoti laba raža”.
Aizvadītās nedēļas salnas dārzu būtiski neesot skārušas, tomēr laika apstākļiem joprojām esot jāseko līdz un ne tikai laika apstākļiem. Rūpes sagādā arī kaitēkļi: “Tā kā ziemas nebija, kaitēkļi ļoti labi pārziemoja un darīs savu slikto darbu,” norādīja Kaufmane.
Lielie pasākumi, tostarp arī ceriņu svētki Dobelē, šogad Covid-19 ietekmē izpaliks, bet dārzs jau kopš pagājušās nedēļas nogales atkal ir atvērts apmeklētājiem.
