Kafija, brokastu vai vakariņu salāti ar olīveļļu, šokolādes batoniņš kā steidzīga uzkoda, kas sniedz enerģijas devu – šie produkti, kas nākuši tālu ceļu uz Latviju, ir kļuvuši par neatņemamu mūsu ikdienas sastāvdaļu. Taču pašlaik vērojams, ka šo produktu cenas ceļas, un dažādi klimatiski un ģeopolitiski apstākļi varētu padarīt produktu ceļu uz Latviju krietni sarežģītāku.
"Dažādiem kultūraugiem tās ietekmes ir dažādas, kāpēc mainās ražība un līdz ar to arī cenas. Ar olīveļļu, līdzīgi kā ar kakao un kafiju, mēs esam pieredzējuši tādus varbūt neraksturīgus laikapstākļus, kas ir bijuši gan sausuma viļņi, gan arī intensīvi nokrišņi," skaidroja Brizga.
Visi trīs šie kultūraugi ir daudzgadīgi, kas nozīmē, ka to pielāgošanās spējas mainīgam klimatam nav tik labas. Arī pašiem zemniekiem spēt nomainīt vienu kultūraugu pret citu nav tik vienkārši, jo to izaudzēšana līdz labam ražīgumam prasa gadus.
"Tāpēc gan klimata izmaiņas, gan dažādi citi procesi, it sevišķi Āfrikā un Latīņamerikā, kas ietekmē augus, diezgan būtiski ietekmē ne tikai mūs šeit tādā ziņā, ka mums dārgāk jāpērk kāds produkts, bet arī ļoti daudzu cilvēku dzīves tur ir atkarīgas no tā, vai būs laba raža, vai nebūs," norādīja Brizga.
Īpaši lielu lomu klimata pārmaiņu laukumā spēle "El Ninjo" efekts jeb Klusā okeāna ūdens virsmas strauja sasilšana. Šī globālā parādība pēdējos gados būtiski ietekmējusi daudzus no reģioniem ekvatoriālajā zonā un līdz ar to arī ražas un lauksaimniecību.
"Klimata pārmaiņas ierobežo ražību, kad dažādus reģionus piemeklē dažādas kataklizmas. Piemēram, intensīvie nokrišņi apdraud tēju, kā arī rīsu ražas tiek apdraudētas, it sevišķi, ja ir kaut kādi ļoti spēcīgi nokrišņi, kas var noskalot šīs kaskādes, kurās rīsus audzē. Līdzīgi tāpat ir arī attiecībā uz tēju, kakao un šokolādi," stāstīja Brizga.
Lai cīnītos ar klimata pārmaiņām, zemnieki parasti mēģina rast jaunas vietas lauksaimniecībai kalnu nogāzēs – kāpt pa kalnu uz augšu, kur ierasti ir zemākas temperatūras.
Daudzi no šiem augiem patiesībā ir ļoti jutīgi pret lielu karstumu.
"Mums liekas – tropiskā vide, tur noteikti ir 35–40 grādi, bet daudzi no šiem augiem nemaz nav piemēroti tādiem apstākļiem. Tāpēc tiek virzīta uz augšu šo augu audzēšana. Tas varbūt vairāk attiecas uz kakao un kafiju," stāstīja Brizga.
Vēl attiecībā uz kakao un kafijas audzēšanu zemniekiem parasti iesaka audzēt šos augus tādā kā agromežsaimniecībā, kur, piemēram, aug ne tikai kakao vai kafija, bet arī citas kultūras, arī citi koki, kas veido noēnojumu kafijas kokiem.
Apakšējā līmenī tad var audzēt arī citus produktus, ko var izmantot uzturā turpat uz vietas. Jebkurā gadījumā klimata pārmaiņas liek pielāgoties un mainīt lauksaimniecībā ierastās prakses.
"Bet globālais cenu kāpums ir saistīts ne tikai ar klimata pārmaiņām. Pieaug arī pieprasījums.
Globālais patērētāju skaits visu laiku palielinās, iedzīvotāju skaits palielinās, un arī mūsu pirktspēja palielinās. Arvien vairāk cilvēku sāk gribēt pirkt kafiju, tēju, kakao un citas lietas. Tas, protams, palielina pieprasījumu," skaidroja Brizga.
Pārāk cimperlīgi Latvijas apstākļiem
Par ideju, ka, reaģējot uz pieaugošajām cenām, kafijas vai kakao pupiņas mēs varētu sākt audzēt tepat Latvijā, Latvijas Universitātes Botāniskā dārza Tropu un subtropu laboratorijas vadītāja Ingūna Gudrupa bija ļoti skeptiska.
To varētu izdarīt, vien audzējot šos augus telpās, visu gadu nodrošinot gan vienmērīgu gaismu, gan temperatūru, bet tas izmaksās ļoti dārgi.
"Kafija un kakao ir tropu augi, un tiem ir ļoti specifisks klimats. Tie neaug arī atklātā saulē, tie aug pamežā, jo tie necieš tiešu, atklātu sauli, tiem dienas vidū ir nepieciešams noēnojums. Šajā ziņā tie ir diezgan jutīgi," atzina Gudrupa.
Viņa atklāja, ka pat Botāniskajā dārzā netiek audzēts kakao koks, jo tas ir pārāk jutīgs pret zemām temperatūrām, kas Latvijā mēdz būt arī telpās pirms vai pēc apkures pieslēgšanas, nemaz nerunājot par āra vidi.
Minimālā temperatūra, lai kakao koks justos labi un augtu, ir 18 grādi, bet tā nedrīkst būt arī augstāka par 30 grādiem.
"Tikko temperatūra pārsniedz 28–30 grādus, kakao koki nezied un ražas nav. Arī kafijas kokiem ir vidējais temperatūras diapazons – minimālā varētu būt 16, kad tas jūtas labi, līdz kaut kādiem 26. Tie ir arī ļoti jutīgi pret pārlieku lielu mitrumu un arī, ja mitruma trūkst. To sakņu sistēma ir diezgan jutīga pret dažādām mitruma izmaiņām," stāstīja Gudrupa.
Kafijas koki botāniskajā dārzā aug un arī ražu no tiem var novākt, taču augļu nobriešanas laiks ir ārkārtīgi ilgs. No ziedēšanas pavasarī var paiet pat astoņi, deviņi mēneši, kamēr auglis ir pilnībā nogatavojies un kļuvis sarkans.
"Tad mēs tās sēkliņas novācam, bet nelietojam tās kafijas gatavošanai. Mēs tās atkal sējam, jo, lai izaudzētu kafijas kociņu, sēklai jābūt svaigai," norādīja Gudrupa.
