ĪSUMĀ:
- Baltijas jūra pēdējo 35 gadu laikā sasilusi par 1,07 grādiem pēc Celsija.
- Temperatūra un sāļuma izmaiņas ietekmē daudzveidību, ieskaitot medūzu populāciju.
- Sasilšana Baltijas jūrā turpināsies visu 21. gadsimtu, prognozē zinātnieki.
- Apvienotās Karalistes ūdeņos medūzu daudzums pieaudzis par 32%, ietekmējot ekosistēmu.
- Medūzu masveida savairošanās ietekmē ūdens vielu apriti, skābekļa pieejamību un var negatīvi ietekmēt zivju krājumu.
- Tāpēc to skaitam jāseko līdzi.
Ietekmēs ekosistēmu
Apvienotās Karalistes teritoriālie ūdeņi, kas šovasar kļuva siltāki pat par 3-4 grādiem pēc Celsija (°C), izrādījušies ļoti piemērota dzīves vide medūzām – tās šogad savairojušās netipiski lielā skaitā. Saskaņā ar Jūras aizsardzības biedrības datiem, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, medūzu daudzums Apvienotās Karalistes ūdeņos un pludmalēs pieaudzis par 32%, un to vidū bijušas ne tikai līdz šim plaši sastopamās sugas, bet arī retāk novērojamās. Lai arī medūzu populācijām ir raksturīgs pieauguma cikliskums un tās visos laikos skaita ziņā ir variējušas, klimata pārmaiņas veicina to izplatībai labvēlīgus apstākļus.
Arī Baltijas jūras reģions pasiltinās, un saskaņā ar zinātnieku teikto – Baltijas jūra pat varētu būt viena no tām, kas sasilst visstraujāk. Aplēses rāda, ka pēdējo 35 gadu laikā vidēji Baltijas jūra ir sasilusi par 1,07 °C, kas ir aptuveni divas reizes vairāk nekā Atlantijas okeāna virsējais slānis 100 metru dziļumā.
Kā skaidroja Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētniece Astra Labuce, zinātniskie aprēķini ar samērā lielu ticamību liek domāt, ka sasilšana turpināsies visu 21. gadsimtu, un tas nozīmē, ka arī Baltijas jūra turpinās silt.
"Ar katru nākamo desmitgadi sasilšanas ietekme uz vidi, uz hidrodinamikas procesiem, uz jūras augiem un dzīvniekiem, uz visu jūras ekosistēmu kopumā kļūs arvien redzamāka un redzamāka. Bet ūdens temperatūra nav vienīgais, kas mainās Baltijas jūrā," sacīja Labuce. Viņa uzsvēra, ka ar lielu varbūtību samazināsies Baltijas jūras ūdens pH līmenis, kas nozīmē, ka ūdens kļūs skābāks, mainīsies sāļums un dziļajos ūdens slāņos palielināsies skābekļa trūkums, kas gan saistīts ir ne tikai ar temperatūras pieaugumu, bet arī eitrofikāciju jeb barības vielu pārbagātību.
Tas viss kopā nenoliedzami ietekmēs Baltijas jūras ekosistēmu.
Pieskatīt medūzu pieaugumu
Jautāta, vai arī pie mums medūzu ir kļuvis vairāk, Labuce atzina, ka precīzi uz šo jautājumu atbildēt nevar, jo Baltijas jūrā medūzu uzskaite netiek veikta. "Medūzu uzskaite Baltijas jūrā drīzāk ir gadījuma rakstura, un objektīvi atbildēt uz jautājumu, vai šogad medūzu ir bijis vairāk nekā pagājušo vai aizpagājušo gadu, nav iespējams, jo nav tādu datu. Ir atsevišķi ziņojumi par želejveidīgo organismu masveida savairošanos tikai no Baltijas jūras dienvidrietumu reģiona. Pēdējā laikā vairākas pētnieku grupas Baltijas jūras reģionā aktualizējuši nepieciešamību pēc medūzu monitoringa, jo kopumā valda uzskats, ka medūzas, masveidā savairojoties, būtiski ietekmētu jūras ekosistēmu. Lai saprastu, kā šī ietekme varētu mainīties nākotnē, mums nepieciešami dati. Ja par skaitu un populācijas pieaugumu ir grūti ko komentēt, tad ar lielu pārliecību var teikt, ka mūsu ūdeņos ir ienākušas jaunas medūzu sugas! Turklāt ne tikai Baltijas jūrā, bet arī Latvijas saldūdeņos," norādīja pētniece.
Šobrīd ir jau vismaz divas atradnes svešzemju saldūdens medūzu sugai, kas vizuāli līdzinās caurspīdīgai, apmēram divu eiro lielai monētai. Invazīvā saldūdens medūza Craspedacusta sowerbii šogad bija novērota Mazajā Baltezerā, bet pērn tika manīta Cēsu novada Drabešu pagasta dīķī. Labuce norādīja, ka šī suga Latvijas ūdeņos nonākusi cilvēku darbības dēļ, nevis mainoties klimatam. Baltijas jūras pastāvīgās vietējās iemītnieces ir divas citas medūzu sugas – ausainā aurēlija, kas ir sastopama visā Baltijas jūrā, tostarp arī Rīgas līcī un mūsu ūdeņos izmērā reti kad pārsniedz 20 centimetrus diametrā.
Kā ziņo pētnieki, ausainajām aurēlijām patīk uzturēties siltajos, virsējos ūdens slāņos, kā rezultātā vēju un straumju ietekmē tās bieži tiek izskalotas piekrastē. Daudz lielāka un retāk novērota ir ziemeļu cianeja, kas ir sāļumu mīloša suga, tāpēc vairāk sastopama Baltijas jūras sāļākajos reģionos pie Dānijas un Zviedrijas krastiem. Latvijas teritorijā pētnieki to manījuši tikai niršanas darbos netālu no Lietuvas robežas. Ziemeļu cianejas ir lielākas un košākas par ausainajām aurēlijām – to diametrs var sasniegt 60 centimetru un krāsa atkarībā no medūzas vecuma variē no blāvi oranžas līdz tumši sārtām, violetām.
Ja ausainā aurēlija ir ļoti izturīga gan pret zemu temperatūru, gan pret zemu ūdens sāļumu, tad ziemeļu cianejai, lai vairotos, nepieciešams sāļāks ūdens, un šīs medūzas ir arī jutīgākas pret zemām skābekļa koncentrācijām. Kopumā zemais ūdens sāļums ir iemesls, kāpēc Baltijas jūru apdzīvo salīdzinoši maz zemūdens organismu sugu un to daudzveidība nav liela. Pētniece uzsvēra, ka, pieaugot tikai temperatūrai, liels skaits jaunpienācēju tik un tā pie mums nevarētu nonākt. Viņa daudzveidības pieaugumu Baltijas jūrā drīzāk saista ar izmaiņām ūdens sāļuma koncentrācijā.
"Daudzveidība, tai skaitā arī medūzu daudzveidība, potenciāli varētu pieaugt, ja palielinātos sāļums. Klimata prognozes sāļuma izmaiņām nav tik viennozīmīgas kā temperatūras pieaugumam, tāpēc ir neiespējami spekulēt, kas pie mums varētu nonākt Baltijas jūrā, klimatam mainoties. Liels faktors, protams, arī ir cilvēku darbība – kuģošana, akvakultūras un citas, kuru rezultātā ekosistēmās ienāk jaunas sugas," skaidroja Labuce.
Sekot līdzi medūzu pieaugumam ir būtiski, jo – ja to jūrā kļūs pārlieku daudz, no tā cietīs virkne lielu un mazu organismu.
"Medūzu masveida savairošanās ietekmē vielu apriti ūdenī un skābekļa pieejamību piegrunts slānī, jo pēc vairošanās medūzas atmirst, grimst un pūst, patērējot skābekli un ietekmējot vielu apriti ekosistēmā, kā arī ir novērota negatīva ietekme uz zivju krājuma apjomu. Turklāt medūzām ir sēdošie polipi, kas atkarībā no sugas var dzīvot vairākus gadus un nodrošināt populācijas atjaunošanos. Nevar arī aizmirst, ka medūzu masveida savairošanās var nelabvēlīgi ietekmēt lokālā tūrisma apjomus, tiesa gan, šāda sakarība novērota valstīs, kur sastopamas dzeļošās medūzas," stāsta Labuce.
Jau pieminētajā Lielbritānijā novēroto medūzu vidū bijušas gan izmēros lielas, gan dzeļošas, tostarp ļoti indīgie tā sauktie "portugāļu kuģīši". Tiesa gan, turienes siltajā ūdenī novēroti arī eksotiskāki jaunpienācēji – no 12 novērotajiem jūras bruņurupučiem četri izrādījušies pasaulē lielākie tā dēvētie ādainie bruņurupuči.
