Sadaļas Sadaļas

Vai zini?

Vai zini, ka Čehova "Ķiršu dārza" varoņa prototips ir latviešu burvju mākslinieks Štrauss?

Vai zini?

Vai zini, ka 20. gados Rīgā kā sēnes pēc lietus dzima ārzemju šlāgera izdevniecības?

Vai zini, ka 15. gadsimta vidū Rīgas Doma baznīcā notika svinības ar mielastu un dejām?

Vai zināji, ka 15. gadsimta vidū Rīgas Domā notika svinības ar mielastu un dejām?

Pārcelsimies pagātnē uz 1449. gada maija beigām, kad Silvestrs Stodevešers bija ceļā no Marienburgas Prūsijā uz Rīgu. Jo tuvāk ceļš veda pretī galamērķim, jo lielāks kļuva viņa satraukums. Vēl pavisam nesen pāvests viņu bija iecēlis Rīgas arhibīskapa amatā, taču Silvestrs skaidri apzinājās, ka ir Vācu ordeņa virsmestra ieliktenis, maza figūra lielā spēlē. Kā viņu Rīgā sagaidīs? Vai nenoindēs?

Vai zini?

Latvijas Radio 3 ciklā "Vai zini?" kultūrpētnieki, vēsturnieki un citi eksperti skaidro dažnedažādus terminus, vēsta par interesantiem artefaktiem un neparastām idejām.

Silvestrs kopā ar pavadītājiem nonāca Daugavas krastā pretī Rīgai, un patiess bija viņa izbrīns, ieraugot kuģi, kas paredzēts tieši viņam. Tas bija rotāts grezniem zīda audumiem, skaists un majestātisks. Dažu Rīgas domkungu pavadīts, Silvestrs nokāpa no kuģa pie Rīgas.

"Mani sagaidīja liels līksmu ļaužu pūlis, tiem pa vidu stabulētāji un bazūnētāji, un troksnis bija liels…

Pēc tam es sekoju procesijai līdz pat Doma baznīcas vārtiem. Tur pie ziemeļu portāla es zvērēju, ka domkungiem atstāju visas brīvības," Silvestrs rakstīja vēstulē.

Kopā ar domkungiem viņš lēni gāja līdz katedrāles vidum, kur, sastājušies lokā ap Silvestru, tie svinīgi dziedāja "Te Deum laudamus". Dziedājums velvēs vēl atbalsojās, kad nākamo arhibīskapu aizveda līdz lielajam altārim un lika apsēsties augstā, īpaši viņam domātā krēslā. Tomēr nelāgā sajūta Silvestru nepameta. Bez tam

Svētās Mises laikā viņam tuvojās kāds no vasaļiem ar atkailinātu zobenu...

Dīvainā horeogrāfijā esot nākuši arī citi vasaļi rindās ar aizdegtām lāpām rokās, kas esot bijis kā uzticības apliecinājums.

Pēc šīs neparastās izrādes bija jāiet Doma baznīcā pie galda, jo domkungi rīkoja mielastu kopā ar labākajiem vasaļiem.

Viesi un kalpotāji pie Silvestra galda bija tērpti izsmalcinātos zīda un samta grezni izšūtos tērpos.

Viņus pavadīja sievas un meitas, tika spēlēta mūzika, un kādā brīdī viņam par godu un prieku esot izpildītas dejas. Mielasts un dejas turpinājušās arī nākamajā dienā.

Doma katedrāle, līdzīgi citām baznīcām viduslaikos, bija gan liturģisko ceremoniālu, gan politisko rituālu norises vieta, kur slavēja Dievu, iedibināja jaunas, vēlams, stabilas sociālas attiecības un atjaunoja tradīcijās balstītu tiesisko kārtību.

Silvestra gatavību iekļauties Livonijas tradīcijās kā dārgu audumu pārbaudīja Rīgas garīdznieku, vasaļu un tirgotāju pieredzējušie jutīgie pirksti un intuīcija.

Ar zvērestiem un asarām viņi viens otram apsolīja uzticību. Silvestrs Rīgas pilsoņus lūdza atlaist saviem parādniekiem parādus, kas tā arī notika.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt