Pavisam nesen šāda informācija izskanēja no Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktora Jāņa Maizīša mutes Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā”. Maizītis gan norādīja, ka ordeņa piešķiršana ir kapitula ziņā un drošības iestādēm par tā piešķiršanu nevajadzētu būt nekādas teikšanas.
"Pirmkārt, Ordeņa kapituls var pajautāt viedokli jebkurai drošības iestādei, ne tikai Satversmes aizsardzības birojam. Un galu galā [Valsts] prezidentam ir tādas tiesības," raidījumā noteica Maizītis.
LTV raidījums "4.studija" vaicāja SAB, vai tam tomēr nebija jāziņo Ordeņa kapitulam, kas lemj par augstā apbalvojuma piešķiršanu. SAB ar atbildi kavējās vairākas dienas, līdz e-pastā saņemta atbilde, ka SAB nevarēs komentēt Maizīša teikto. Pats Maizītis sarunu atteica, pamatojot to ar aizņemtību.
"Ordeņa kapituls strādā ar cilvēku iesniegumiem. Mēs, protams, vērtējam dažādu informāciju – gan to, ko iesniedzējs uzraksta, gan arī to, kas tiesību aktos teikts, ka mēs bez maksas varam saņemt visdažādāko informāciju un mēs to arī darām," teica Ordeņu kapitula kanclere Karina Pētersone.
Uz jautājumu – vai Ordeņa kapitulam ir pienākums pieprasīt ziņas no "čekas maisiem" par katru kandidātu, Pētersone noteica: "Es nevaru teikt, kas ir pienākums, kas nē. Es varu teikt, ka viss tas, kas varētu kapitula locekļiem noderēt, tiešām tiek pieprasīts. Absolūti viss."
Tomēr mūsu vēsturē ir zināms gadījums, kad no sava apbalvojuma atteicās latviešu disidente Lidija Doroņina-Lasmane. Tādu lēmumu pieņēmusi, tiklīdz uzzinājusi, ka Triju Zvaigžņu ordenis tiek piešķirts PSRS Valsts drošības komitejas (VDK) aģentiem.
"Tanī laikā likām datoros stukaču kartītes, un viena no mūsu kolēģēm kafijas pauzē lasīja avīzi un paņēma „Latvijas Vēstnesi”, lai paskatītos, kam ordenis piešķirts. Nosauca vienu uzvārdu un mēs visas vienā balsī „ahhh”. Un tā četras reizes," teica Doroņina-Lasmane.
Pētersone gan norādīja, ka viņa tajā laikā nedarbojās kapitulā. "Bet ko tad kapitulam darīt, minēt vai kā? Te cilvēkiem arī būtu jāzina, kādā formā uzrunāt kapitula locekļus, par ko un uz ko vērst uzmanību. Tas varētu būt aicinājums sabiedrībai, ja kapituls kaut ko palaidis garām."
Diezin vai kapitulam būtu jāzīlē par kandidātiem, ja ir iespēja piekļūt pie informācijas. Turklāt disidente Doroņina-Lasmane arī nedrīkst nosaukt šos vārdus, jo devusi parakstu, ka to nedrīkst darīt, un arī uzskata, ka šo personu publiskošana radītu tikai naidu un lieku ažiotāžu.
"Jā, viņi bija kaut ko labu izdarījuši. Viņi bija inteliģenti cilvēki – dzejnieki, zinātnieki. Būtu bijis brīnišķīgi, ja tie cilvēki būtu aicināti pastāstīt, ja būtu radīti tādi apstākļi, ka viņi stāstītu, kādā veidā viņi tika [savervēti], tad tiktu izgaismota sistēma," uzskata Doroņina-Lasmane.
Jau ziņots, ka ka Saeima pirms diviem gadiem nolēma, ka bijušās VDK dokumenti publiski būs pieejami pēc to zinātniskās izpētes, kas jāveic līdz 2018.gada maija beigām.
Zinātnisko izpēti uzdots veikt, jo secināts – kartotēka nav pilnīga un informatoru kartītes nevar kalpot par pierādījumu sadarbības faktam ar padomju laika represīvo iestādi.
