Zināmais nezināmajā

Starpkultūru stereotipi ikdienā: kā mainīt šos aizspriedumus

Zināmais nezināmajā

Apgaismojuma vēsture Rīgā: elektrība pilsētā parādās 19. gadsimta beigās

CRISPR metode. Gēnu rediģēšanas panākumi pēdējos gados radījuši diskusijas metodes ētiku

Kā eigēnika izmantota mēģinājumos radīt ideālo armiju. Skaidro vēsturnieks

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Valstīm vienmēr bijusi vēlme radīt ideālo karavīru un ideālo armiju, līdz ar to attīstījusies eigēnika jeb mācība par iedzimtības likumu izmantošanu cilvēka bioloģisko īpašību uzlabošanai, Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” stāstīja vēsturnieks, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins.

Eigēnika jeb mācība par to, kā iedzimtības likumus varētu izmantot cilvēka bioloģisko īpašību uzlabošanā, saistīta ar 19. gadsimtu. Jēdzienu ieviesis dabas pētnieks sers Frānsiss Galtons. Eigēniku mēdz dēvēt arī par sociālo darvinismu, jo tā ir cilvēku atlase pēc noteiktiem kritērijiem. 

“Pamatuzstādījums ir vēlme radīt labāku, kvalitatīvāku cilvēku, kas atbilstu konkrētā teorētiķa priekšstatam, kādai būtu jābūt labākai sabiedrībai. Tātad tiek veidota labāka sabiedrība, izmantojot dažādus dzimstības veicināšanas vai ierobežošanas pasākumus, lai dzimtu labāki cilvēki un labākas paaudzes,” skaidroja Kuzmins. 

Eigēnika pielietota arī mēģinājumos radīt ideālos karavīrus, par iedvesmu ņemot mītisko stāstu par Spartu un spartiešiem kā karavīra ideāla simbolu. 

“Šis spartiešu mīts visam antīkajam vēstures periodam gājis cauri. Tas kalpoja par iedvesmas avotu renesanses un apgaismības laikā – kādai jābūt īstai, pareizai armijai,” norādīja vēsturnieks. Ideālajam karavīram pēc spartiešu mītiem jābūt patriotam, jābūt gatavam cīnīties bez samaksas un jebkurā brīdī, kā arī, protams, jābūt fiziski labi attīstītam ar klasiska sengrieķu vīrieša izskatu. 

19. gadsimtā par vispārpieņemtu praksi kļuva obligātais karadienests, taču tas valstīm nenesa gaidītos rezultātus, līdz ar to attīstījās eigēnika. 

“Tā realitāte neatbilda teorijām, mītiskajiem priekšstatiem. Ne visi jaunieši gribēja doties karā, ne visi bija fiziski ideāli attīstīti, gatavi paciest karadarbības ciešanas un izaicinājumus. Šis ir tas brīdis, kad 19. gadsimtā parādās eigēnikas teorijas un mēģinājumi to ievest praksē,” stāstīja Kuzmins. “Ar detaļu, ka mums nepieciešams šis ideālais karavīrs.”

Pirmā pasaules kara beigās par svarīgāko īpašību kļūst tieši karavīra fiziskā spēja piedalīties karadarbībā. 

“Vienmēr ir bijusi vēlme radīt ideālo karavīru, kurš neslimotu ar dizentēriju, kurš varētu ēst konservus katru dienu un par to nečīkstēt, kurš varētu negulēt, kurš nesaltu, mazu ievainojumu gadījumā neietu pie ārstiem, nekristu panikā,” aprakstīja vēsturnieks.

“Tā rodas ideja, lai pareizām mātēm un pareiziem tēviem dzimtu vairāki bērni, [vajag] daudzbērnu ģimenes.” 

Tas noveda pie galējiem politiskiem virzieniem, kas izvērsās arī nacisma ideoloģijā, arī ieroču SS vienības tika veidotas ar domu, ka tiks radīti ideālie karavīri, Kuzmins norādīja. 

“Klupšanas akmens ir, ka mums šie karavīri ir nepieciešami miljonos. Šis ir priekšnosacījums idejai, ka mums jāsāk īstenot plānoti, rūpīgi pasākumi, lai šos karavīrus audzētu kā stādus. Ideālā variantā, ka šie procesi būtu izplatīti visā sabiedrībā,” viņš skaidroja. 

Vēsturnieks norādīja, ka nākamais solis būtu, ja mērķi iegūt ideālo kareivi mēģinātu panākt, mainot cilvēku gēnus, kur eigēnika no sociālā darvinisma plāksnes pārietu uz viena cilvēka pārbūvi par supercilvēku. 

“Protams, šodien mēs lasām teorijas un saprotam, ka tas viss ir mīts, ka tas ir radies cilvēku galvās, bet mērķis aizvien cilvēku galvās pastāv, nekur nav pazudis,” viņš piebilda.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti