Šī diena vēsturē

30. maijs. Pirmais lidaparāts ar 300 pasažieru vietām

Šī diena vēsturē

9. jūnijs. Pasaulē nāk Krievijas cars Pēteris I

6. jūnijs. Rietumu sabiedroto desanta operācija Normandijā

Šī diena vēsturē. Rietumu sabiedroto desanta operācija Normandijā

1944. gada 6. jūnija pirmajās stundās Savienoto Valstu, Lielbritānijas un to sabiedroto spēki sāka īstenot plašāko jūras desanta operāciju pasaules vēsturē – izcelšanos malā Normandijā, tobrīd Vācijas okupētās Francijas piekrastē.

1944. gada 5. jūnija vakarā franču valodā raidošais Londonas Radio pārraidīja rindu no Pola Verlēna dzejoļa "Rudens dziesma" – vārdus par allažības gurdināto sirdi. Tas bija signāls franču pretošanās kustībai, ka amerikāņu, britu un viņu sabiedroto desanta operācija nacistu okupētās Francijas krastā gaidāma tuvāko 48 stundu laikā. Bija pienākusi diena, kuru pakļautie franči bija gaidījuši četrus gadus – kopš Francijas sakāves 1940. gada jūnijā. Un ne jau franči vien – tāpat šo brīdi bija gaidījuši arī briti, kuri tāpat bija piedzīvojuši sakāves rūgtumu un bažas par iespējamu vācu iebrukumu viņu salā.

Šo dienu visnotaļ bija gaidījis un tās iestāšanos steidzinājis arī padomju vadonis Josifs Staļins, kura valsts pagājušajos kara gados bija cietusi milzīgus zaudējumus, taču vācu militārā mašīna Austrumfrontē joprojām turpināja sīksti pretoties.

"D-diena" 1944. gada 6. jūnijs.
"D-diena" 1944. gada 6. jūnijs.

Francijā dislocētās vācu armiju grupas B komandieris feldmaršals Rommels tobrīd bija devies atvaļinājumā uz Vāciju, daudzi vācu vienību komandieri atradās štāba mācībās, tāpēc, kad 1944. gada 6. jūnija pirmajās stundās sāka pienākt ziņojumi par lielu pretinieka aktivitāti jūrā un gaisā, vācu spēki bija daļēji bez vadības. Tomēr diezin vai Rommela atrašanās tuvāk Normandijai, kurai tobrīd tuvojās simtiem kuģu un tūkstošiem lidmašīnu, būtu izšķīrusi operācijas likteni. Ne velti visnotaļ pieredzējušo un talantīgo vācu spēku komandieru vidū tā arī nebija vienprātības par to, kā īsti būtu jāorganizē Francijas krastu aizsardzība.

Vācu nozīmīgākais trumpis bija tanku divīzijas, un Rommels uzskatīja, ka tās jāizvieto gar piekrasti un jātriec pret ienaidnieku, tiklīdz tas izsēdīsies malā. Savukārt vācu spēku komandieris Francijā feldmaršals fon Rundštets norādīja, ka tuvu krastam vācu spēki būs pakļauti sabiedroto flotes artilērijas graujošajai ugunij, tāpēc izšķirošā cīņa jāuzsāk attālāk no krasta. Tas arī ļautu izmantot ierasto Vermahta taktiku, koncentrējot spēkus un operatīvi tos pārsviežot vajadzīgajā virzienā. Tikai bija jau 1944., nevis 1940. gada jūnijs, un Francijas debesis – sabiedroto aviācijas varā. Tas arī izrādījās izšķirošais faktors – kaut arī sabiedrotie pirmajās kauju dienās ne tuvu nesasniedza cerētos mērķus, bija nepārprotami skaidrs, ka vācu spēkos ir tikai palēnināt viņu virzīšanos, bet nevis to apturēt vai pavērst atpakaļ. Un ne velti sabiedroto sauszemes spēku komandieris Normandijas operācijā, leģendārais britu feldmaršals Montgomerijs radiouzrunā kareivjiem pirms operācijas teica: "Es gribu, lai katrs kareivis zina – man ir pilnīga pārliecība par šobrīd uzsākamās operācijas izdošanos. Ar drosmi sirdīs un ar cīņas garu lai ejam pretī uzvarai! Un, dodoties šai kaujā, atcerēsimies vārdus, kurus pirms daudziem gadiem teicis kāds slavens kareivis," – un te maršals citēja 17. gadsimta skotu karavīru un dzejnieku marķīzu Montrouzu

"Pats sava liktens bīstas tāds,
Vai maz ko cerējis,
Kas neuzdrīkstas cīņa stāt,
Kur gūts vai zaudēts viss."

Šī diena vēsturē

Vairāk

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti