Aizaugušas caurteces un labības lauki, kur viens stūris lēnām pārvēršas purvā nav retums Latvijā. Lai sistēma strādātu gan nepietiks ar vienu atjaunotu posmu, tai jādarbojas kopumā, bet zemju īpašnieku materiālais stāvoklis ir visai dažāds, tāpēc vienoties ir grūti.
"Ja neizdodās skalot, jāliek jaunas drenāžas iekšā. Tādas keramikas caurulītes vairs neražo un ir jāliek plastmasas iekšā. Iet runa par metru. Nu atkarībā kāds tas diametrs - vidēji 6-8 lati par metru - dārgi," norāda ''Valkas meliorācijas'' inženieris Jānis Krūkliņš.
Lai atjaunošanā kā koordinatori varētu iesaistīties pašvaldības, veikti grozījumi likumdošanā. Jelgavas novads, kas bija viens no pirmajiem valstī, kas uzsāka šīs problēmas risināšanu, secinājis, ka liela labuma no grozījumiem nebūs.
"Tā netaisnība, kas ir - ja iztīra valsts grāvi, tātad nevienam nav jāmaksā, un blakus pašvaldība iztīra, piemēram, to koplietošanas grāvi, līdz santīmam jāiekasē no visām tantiņām izdevumi. Tas neiet krastā. Pat bagātajā Jelgavas novadā, tas buksē, neiet un stāv uz vietas," saka Jelgavas novada attīstības nodaļas meliorācijas inspektors Jāzeps Ošs.
Zemkopības ministre Laimdota Straujuma atzīst, ka īpaši krīzes gados finansējums meliorācijai ir krietni sarucis, tomēr nākamajos septiņos gados situācija mainīšoties, norādot, ka daļa finansējuma nāks no ERAF, daļa no Lauku attīstības fonda. No 2014. līdz 2020. gadam plānots meliorācijas atjaunošanai novirzīt 60 miljonus latu, bet, lai atjaunotu visu sistēmu, būs nepieciešams vismaz vēl viens plānošanas periods.
