“Pētījuma nolūks ir aptvert un izanalizēt to, kā cilvēki jūtas pandēmijas laikā, kā viņi uztver riskus, par ko visvairāk satraucas, kā pārvar esošo situāciju, kā uzvedas un kā ievēro valsts rekomendācijas attiecībā uz vīrusa apkarošanu,” norādīja pētniece.
Pētījumā kopumā piedalās 22 valstis. “Ir ārkārtīgi svarīgi, lai politikas īstenotāji un instances, kas var pieņemt lēmumus, balstās uz pārbaudītām zināšanām. Ir svarīgi, ka pētniecība iet roku rokā ar tālāku rīcību un veidiem, kā sniegt psiholoģisko atbalstu sabiedrībai, dažādām tās grupām,”
uzsvēra Ļubenko. Lai būtu iespējams izstrādāt piemērotus atbalsta pasākumus, ir svarīgi, lai pētījumā piedalās pēc iespējas lielāks sabiedrības loks.
Mērķis ir ne tikai apzināt esošo situāciju, bet sekot līdzi cilvēkiem un viņu izjūtām ilgākā laika periodā – ja cilvēks atbildēs uz jautājumiem vienreiz, pēc tam, ja piekritīs, viņu aicinās atbildēt uz īsākām aptaujām ik pēc divām nedēļām. “Tā varēs vērot, kā izjūtas, stresa pārvarēšanas veidi un uzvedība mainās,” skaidroja pētniece.
Pētījuma anketu iespējams izpildīt tiešsaistē RSU mājaslapā.
KONTEKSTS:
Latvijā pirmoreiz Covid-19 vīruss konstatēts 2020. gada 2. martā. Vīrusa izplatības ierobežošanai 12. martā nolemts Latvijā izsludināt ārkārtējo situāciju, kuru 7. aprīlī pagarināja vēl par mēnesi – līdz 12. maijam. Ārkārtējās situācijas laikā noteikta virkne ierobežojumu un aizliegumu, tostarp attiecībā uz pulcēšanos.
