Pēc tam, kad Kioto protokols cīņai pret globālo sasilšanu nesniedza gaidītos rezultātus, vairākām lielvalstīm atsakoties samazināt kaitīgo izmešu apjomu, diskusijas par nepieciešamību izstrādāt jaunu un globāli saistošu klimata pārmaiņu līgumu ir kļuvušas daudz nopietnākas. Vēl pirms stāšanās amatā jaunais Eiropas komisijas prezidents Žans Klods Junkers bija paziņojis, ka uz nākotni vērstas klimata pārmaiņu politikas īstenošana elastīgas enerģētikas savienības ietvaros būs viena no viņa vadītās Eiropas komisijas prioritātēm. Tieši tāpēc Eiropas Savienības pārstāvji ir pārliecināti, ka šoreiz, Limas konferences laikā, izdosies ievērojamo stiprināt un paplašināt kopīgos starptautiskos centienus stāties pretī klimata pārmaiņām.
Pamatu šādam optimismam dod Eiropas Savienības līderu oktobrī pieņemtā apņemšanās samazināt kaitīgo gāzu emisijas apjomus par 40%, kā arī ASV un Ķīnas nesenie paziņojumi par to gatavību sekot Eiropas piemēram, gan mazākos apmēros.
Kā paziņojis Eiropas Savienības klimata rīcības un enerģētikas komisārs Migels Ariass Kanjete, tikšanās Limā ir nopietns pagrieziena punkts un ir jāizmanto šī vēsturiskā iespēja stāties pretī lielākajam mūsu planētas izaicinājumam. Tieši tāpēc šim līgumam ir jākļūst par mūsdienu ekonomiskās realitātes spoguli:
„Pēc 12 mēnešiem mums būs unikāla iespēja nostādīt pasauli uz zema oglekļa ceļa. Lai to sasniegtu, mums ir vajadzīgs 21. gadsimtam atbilstošs līgums. Tas nozīmē spēcīgu, likumīgi saistošu un uz nākotni vērstu līgumu, kas ņem vērā mūsdienu pasaules ģeopolitisko un ekonomisko realitāti. Līgumu, kas ņem vērā zinātnes viedokli un spēj izturēt laika pārbaudījumus. Šim globālajam līgumam noteikti ir jāiekļauj visas valstis, īpaši lielās izmešu emitētājas.”
Eiropas Savienība ir aicinājusi visas iesaistītās puses līdz nākamā gada marta beigām nākt klajā ar saviem piedāvājumiem, kas ļautu savlaicīgi apstrādāt un izanalizēt gan atsevišķos, gan kopīgos mērķus vēl pirms Parīzes tikšanās. Tas ļautu globālajai sabiedrībai saprast tās darbības, kuras ir nepieciešamas, lai noturētu globālās sasilšanas rādītājus zem diviem Celsija grādiem gadā.
Lai topošais līgums būtu ilgspējīgs, Eiropas Savienība no saviem kolēģiem Limā sagaida rīcību vairākās jomās.
„Pirmkārt, ir nepieciešama laba izpratne par pašu līgumu, nepieciešamo finansējumu un līguma pieņemšanu. Otrkārt, ir nepieciešams pieņem lēmumu, ka piedāvātie siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas apjomi ir caurskatāmi, izmērāmi un salīdzināmi. Tāpat mums ir nepieciešams progress jautājumā par gāzu apjoma samazināšanu vēl pirms 2020. gada, jo Parīzes vienošanās nestāsies spēkā pirms šī datuma,” norādīja enerģētikas komisārs Kanjete.
ANO Klimata konference Limā turpināsies līdz 12. decembrim, savukārt daudz nozīmīgākās sarunas Parīzē gaidāmas nākamā gada novembra beigās, decembra sākumā.
