Augšdaugava - vairāk nekā 50 tūkstošu hektāru plaša aizsargājama dabas teritorija Latgalē un pāri robežai Baltkrievijā Braslavas rajonā vēl pat nedaudz lielāka - "Braslavas ezeri" nu kļuvusi par vienotu pārrobežu aizsargājamu dabas teritoriju. Tas noticis, pateicoties kopīgam projektam „Pārrobežu daba”, un Latvijā tas ir pirmo reizi.
„Šāda pieredze Latvijai ir pirmā. Ir bijušas dažādas darbības ar teritorijām, kas atrodas uz robežas. Izstrādāti kopīgi plānošanas dokumenti, veiktas izpētes. Bet nekad nav bijusi teritorijas izveide tādā līmenī, ka parakstīts līgums. Šis ir pirmais gadījums, kad mēs esam veikuši arī dibināšanas procedūru, domājuši, kā mēs tālāk pārvaldīsim to teritoriju,” stāsta projekta vadītāja Irēna Muskare.
Kopīgas pārrobežu teritorijas dibināšanas procedūra bijusi ilga, jo Baltkrievijā tas notiek visaugstakajā līmenī - ar prezidenta pavēli. Abas šīs pierobežas teritorijas ir unikālas dabas daudzveidības un neskartības ziņā. Tās prātīgi jāapsaimnieko, jāpēta, un tas jāveic kopīgi, lai saglabātu to nākamajām paaudzēm, uzsver Baltkrievijas zinātņu akadēmijas Bioresursu institūta zinātnieks Vasīlijs Šakuns.
Abām valstīm jāsaprot, ka dabai nav robežu, tāpēc šāds starpvalstu līgums par kopīgas dabas aizsargājamas teritorijas izveidi ir būtisks. „Aizsargājamie dzīvnieki vai augi nepazīst robežas. Vienā robežas pusē sargāsim kaut ko un otrā pusē tam visam brauks virsū ar traktoru - tad īsti pazūd globāla jēga sugu sargāšanai. Jo sugas robežas nepazīst, un vajag arī saskaņot, ko, kā un kurām sugām darīt. Tas atvieglo arī apsaimniekošanu,” stāsta biologs Pēteris Evarts-Bunders.
Dabas pētniekiem un šo teritoriju veidotājiem nereti nākas atbildēt uz jautājumu, vai šis projekts neskars to cilvēku dzīvi, kas dzīvo tur un veic saimniecisko darbību. Dabas aizsardzības departamenta direktore Daiga Vilkaste apliecina, ka iedzīvotājiem noteikti nekas nemainīsies: „Jaunās teritorijas statuss nekādā veidā neietekmē jau šobrīd noteiktos. Latvijas pusē tas ir aizsargājamo ainavu apvidus, un tāds pats tas arī paliek ar tiem aprobežojumiem, kāds tas ir šobrīd. Tas, kas varētu attīstīties, ir dalība kopējos projektos, kopēja finansējuma piesaiste gan tālākai izpētei, gan infrastruktūras attīstībai vai tūrisma pakalpojumu attīstībai.”
Ieguvēji būs iedzīvotāji, pakalpojumu sniedzēji, saredzot šo teritoriju apsaimniekošanas un attīstības nākotni, pārliecināts Pēteris Evarts-Bunders. „Tas ir vecs un nesaprotams stereotips, ka aizsargājama teritorija ir beigas visam. Kā liecina pieredze, vietējais bizness, pakalpojuma sfēras koncentrējas šajā teritorijā, jo tur brauc tūristi, atpūsties cilvēki. Tās būs jaunas iespējas, jo uz vietu, kur nekā nav, neviens nebrauc,” saka Evarts-Bunders. Ieguvums būs gan dabas aizsardzībai, gan tās izzināšanai, gan šo apvidu attīstībai, pārliecināti zinātnieki un tūrisma nozares pārstāvji.
