Piektdienas rītā vairāku valstu laikrakstos, tostarp arī "Neatkarīgajā Rīta Avīzē", tika publicēts Krievijas premjera Dmitrija Medvedeva raksts. Tajā viņš uzsver, cik svarīgi valstīm ir sadarboties vides aizsardzības jautājumos, jo vide ir centrālais Baltijas jūras valstu padomes sanāksmes jautājums piektdien Sanktpēterburgā.
Interesanti, ka par veiksmīgu piemēru Medvedevs min tieši plaši un dedzīgi diskutēto gāzes vadu „Nord Stream” jeb „Ziemeļu straume”, kas savieno Krieviju ar Vāciju.
Fragments no Medvedeva raksta: „Šā projekta ietvaros pirmo reizi ir izdevies līdzsvarot starptautiskās un nacionālās visu piecu valstu, kurām piederīgās ekonomiskās zonas šķērso gāzesvada trase, ekoloģiskās prasības. Visvērienīgākajai iepriekšējai ekoloģiskajai izpētei no visām, kādas Baltijā jelkad iepriekš bijušas, tika iztērēti 100 miljoni eiro. Vēl 40 miljoni eiro tuvākajos trijos gados tiks izmantoti pastāvīga monitoringa organizācijai visa gāzesvada trases garumā.”
Jāatzīst gan, ka kopumā Krievija tiek regulāri kritizēta par nepietiekamu vides aizsardzību savā teritorijā. Ik pa laikam no vides aktīvistiem izskan pārmetumi par liela mēroga pārākumiem, īstenojot vienu vai otru projektu.
Tomēr Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece Diāna Potjomkina uzsver, ka vides jautājumos Latvijai ar Krieviju sadarbība ir salīdzinoši laba. „Principā tiek atzīts, ka vides jautājumi ir no tiem, kur vislabākā sadarbība notiek," saka Potjomkina.
Arī Latvijas premjers Valdis Dombrovskis, saskaņā ar oficiālo informāciju, savā uzrunā koncentrēsies uz Baltijas jūras ekosistēmu, jūras telpisko plānošanu un jūras piesārņojuma mazināšanu.
Kādā no sanāksmes pārtraukumiem notiks arī Dombrovska un Medvedeva atsevišķa saruna. Visticamāk, tā būs īsa, kā tas parasti notiek šādos pasākumos. Līdzīga tikšanās būs arī Igaunijas premjeram Andrusam Ansipam. Viņš jau ir paziņojis, ka lielas cerības uz to neliek, un ka tikšanās vispār varētu tikt atcelta, ja tam nepietiks laika.
Par vides aizsardzību Latvijas un Krievijas valdības vadītāji, visticamāk, nerunās. Visdrīzāk tiks runāts par gāzi, tranzītu un Krievijas uzliktajiem ierobežojumiem atsevišķu produktu ievešanai no Eiropas Savienības valstīm, kas skar arī mūsu uzņēmējus.
Jāpiebilst, ka Baltijas jūras valstu padome pastāv jau vairāk nekā 20 gadus un tās sastāvā ir 11 valstis. Pārsvarā tās ir valstis, kas gluži loģiski atrodas Baltijas jūras krastos. Tomēr iekļauta ir arī Norvēģija un Islande.
Padomei pārsvarā ir konsultatīva funkcija. Tās ikgadējās sanāksmes kalpo arī kā iespēja valdību vadītājiem un ministriem vēlreiz satikties un apmainīties ar idejām par reģiona attīstību.
