Jaunieši krāna ūdeni negatīvo stereotipu dēļ dzer maz

Veselības inspekcija apstiprina, ka krāna ūdens bieži skolās ir arī dzeramais ūdens, taču jaunieši to patērē nelabprāt stereotipu dēļ.

Patlaban skolām nav obligāti jānodrošina atsevišķi fasēts ūdens jeb ūdens aparāti, ja krāna ūdens atzīts par kvalitatīvu, taču inspekcijā norāda, ka skolām ir vairāk jāpiedomā par to, kā atdalīt atsevišķas ūdens padzeršanās vietas no sanitārajām telpām.

Dzeramais ūdens bez maksas darba vietā pieaugušo ikdienā šķiet kā norma, taču, aptaujājot Rīgas ielās sastaptos skolu vecuma jauniešus, nākas secināt, ka bērniem bieži dzeramais ūdens nav pietiekami pieejams. Tiesa gan, liela daļa jauniešu sarauc pieri, kad vaicā, vai krāna ūdeni skolā patērē. Proti, ja arī it kā atbilstošas kvalitātes ūdens pieejams no krāna, bērni to dzer nelabprāt. „Kafejnīcā pārdod ūdeni. Mums ir aparāts, kur piespiež ūdeni un tad filtrē,” stāsta kāda meitene. Jaunieši atzīst, ka ūdeni no krāna nedzer.

Kāds puisis pat piebilst, ka sporta stundās grib dzert, taču arī tad no krāna nedzers.

Organizācijas „Vecāki par izglītību” vadītāja Silvija Titova-Meija secina, ka problēma ir nevis ūdens pieejamība izglītības iestādēs, bet gan dzeramā ūdens pasniegšanas veids, par ko viņas ieskatā skolām būtu vairāk jāpiedomā. „Piemēram, ēdnīcā var būt īpaša izlietne, kur bērni var padzerties vai arī pie sporta zāles ir izlietne, kur var padzerties – „Lūk, šeit ir izlietne, no kuras jūs varat visi bērni dzert!”,” saka Titova-Meija. Viņa gan norāda, ka pieaugušie savās darba vietās tomēr dodas pie „ūdens bunduļa”, nevis pie krāna.

Tāpat Titova-Meija papildināja, ka lielākajā daļā Latvijas skolu patlaban ūdens aparātam samet naudu vecāki, īpaši mazākajās klasītēs. Higiēnas prasības nosaka, ka izglītības iestādēm jānodrošina aukstā un karstā ūdens apgāde un dzeramā ūdens kvalitātei jāatbilst obligātajām nekaitīguma prasībām. Tas nozīmē, ka arī krāna ūdens var būt dzeramais ūdens.

Tiesa, gan ūdens kvalitāte Latvijas skolās patiešām bieži atšķiras, skaidro Veselības inspekcijas Sabiedrības veselības nodaļas vadītāja Solvita Muceniece. „Ūdens lietošana no sanitārajām telpām nav higiēnas prasībām atbilstoši. Nav iespējams tik bieži uzkopt arī šos pašus krānus. Risinājumi ir dažādi, bet viens no tiem ir fasētais ūdens, ja vecāki tam ir piekrituši.

Privātskolās, visticamāk, šāds ūdens tiek nodrošināts, taču lauku skolās droši vien, ka ir vajadzīgs vecāku atbalsts. Skolai nav pienākuma nodrošināt bērnus ar ūdeni,” saka Muceniece.

Inspekcija veic ūdens apgādes sistēmu kontroles, pārbaudot skolas reizi divos gados, ja skolai ir individuāla ūdens apgāde. Dzeramā ūdens pieejamība skolās ir arī Pasaules Veselības organizācijas rekomendācija, uz ko jātiecas katrai valstij.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Veselība
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti