Latvijā, tāpat kā daudzviet pasaulē, kolorektālais jeb zarnu vēzis ir trešais izplatītākais onkoloģisko saslimšanu veids.
"Ik gadu mēs sastopamies ar 1100–1200 jauniem kolorektālā vēža pacientiem. Diemžēl jāsecina arī tas, ka bieži vien mēs viņus diagnosticējam novēlotās stadijās, kas rezultējas iznākumā, kas visnotaļ nav tik spožs, kā tas ir, piemēram, citās Eiropas valstīs un tāpat arī mūsu kaimiņvalstīs," atzina Pčolkins.
Protams, pie sliktajiem rādītājiem var vainot naudas trūkumu, kas ir aktuāla problēma, taču arī ar ierobežotiem resursiem varētu panākt vairāk, piemēram, veicinot skrīninga aptveri, norādīja Pčolkins. Lai arī Latvijas iedzīvotājiem vecumā no 50 līdz 74 gadiem reizi divos gados ir pieejams valsts apmaksāts zarnu vēža profilaktiskais tests, ko ir viegli veikt mājās, to izmanto vien retais.
"Ja runājam par Latvijas problēmu nacionālā līmenī, pirmkārt, varam sākt ar skrīningu. Skrīninga mērķa populācijas aptvere pēdējos 10 gados īpaši nav mainījusies, un tā ir apmēram 15%. Ja runājam par standartiem, kas tiek noteikti Eiropā, kad vispār šim skrīningam ir jēga, tad aptverei jābūt 45%, bet vēlams virs 65%," norādīja Pčolkins.
Lai veicinātu zarnu vēža skrīninga aptveri, svarīgi uzrunāt cilvēkus mērķauditorijas vecumā, taču šobrīd uz kolorektālā vēža skrīningu nav personalizētu uzaicinājumu, kādi, piemēram, ir krūts vēža pārbaudēm sievietēm.
"Pats svarīgākais ir, lai vismaz puse no šiem cilvēkiem [vecumā no 50 līdz 74] katru gadu tiktu uzrunāti, un viņi arī piekristu veikt šo principā vieglo testu, kas var glābt viņu dzīvības," pauda Pčolkins.
Zarnu vēža pārbaudes Latvijā ir pašu pacientu un ģimenes ārstu ziņā. Ir daudz ģimenes ārstu, kuri savus pacientus uzaicina veikt skrīningu, bet tā nedara visi, tāpēc arī pacientu iesaiste ir tik zema, vērtēja Veseris.
"Galvenie iemesli droši vien latviešiem ir tīri psiholoģiski – es labāk negribu zināt sliktas ziņas par sevi. Joprojām sabiedrībā ir arī uzskats, ka vēzis nav ārstējama slimība, tāpēc labāk to neatklāt un nezināt, ka tas ir, un dzīvot savā laimīgajā neziņā," Veseris sprieda.
Pčolkins tikmēr uzsvēra, ka pārējās Eiropas valstīs, kurās īsteno zarnu vēža skrīninga programmu, tā nav atstāta tikai ģimenes ārstu pārziņā.
"Mums nav jāizgudro ritenis no jauna, ir ļoti daudzas Eiropas valstis, kurās šī skrīninga programma darbojas veiksmīgi, un tās aptvere ir ļoti augsta. Protams, jāatzīmē, ka Latvijā šī programma darbojas tikai caur ģimenes ārstiem, proti, uzaicinājums nāk tikai no ģimenes ārsta – nekur citur Eiropas valstīs šāda prakse netiek pielietota," Pčolkins skaidroja.
Pčolkins pauda, ka sabiedrību vajag daudz plašāk informēt par zarnu vēzi un iespējām no tā izveseļoties, ja problēmai laikus pievērš uzmanību. Sabiedrībai ir jābūt informētai par slimību, lai būtu vēlme doties uz pārbaudi.
"Skrīnings ir orientēts uz pacientiem, kuriem nav simptomu. Tas nozīmē, ka, pirmkārt, mēs vēlamies atklāt pirmsvēža stāvokli jeb polipu esamību resnajā zarnā. Cik ir zināms, apmēram 96% no visiem kolorektālajiem vēžiem jeb zarnu vēžiem attīstās tieši no polipiem. Paiet pat 10–15 gadi, kamēr polipi transformējas uz vēža pakāpi. Līdz ar to ir ļoti svarīgi veikt šo skrīningu, lai jau iepriekš, kolonoskopijas laikā, varētu noņemt šos polipus un neļaut tiem attīstīties līdz vēzim," skaidroja Pčolkins.
