Sporta veids, kurā var daudz sasniegt. Kas jāzina topošo vieglatlētu vecākiem

Ja vecāku redzējums bērnu nākotnē nav saistīts ar sportā nopelnītiem miljoniem, bet gan arī fiziski labi attīstītu atvasi, kurai ir visas iespējas iegūt labu izglītību ne tikai Latvijā, bet arī ASV, turklāt par amerikāņu nodokļu maksātāju naudu, tad, izvēloties sportu, ir jēga nopietni apsvērt vieglatlētiku, uzskata vieglatlētikas treneris Viktors Lācis. Un kā gan ne – vieglatlētika taču ir sporta karaliene.

LSM.lv publicē rakstu sēriju, kurā apskata dažādus sporta veidus, vēta iespējas un izmaksas, lai palīdzētu vecākiem un bērniem atrast labāko pieejamo fiziskās aktivitātes nodarbi, kas veicinās attīstību un pasargās no veselības problēmām.

 

Īsumā:

  • Bērni attīstās daudz straujāk, tāpēc ātrāk var sākt nodarboties ar vieglatlētiku.
  • Vieglatlētika kā pamatakmens labas izglītības iegūšanai ārvalstīs.
  • Trenējoties vieglatlētikā, var attīstīt ļoti daudz labu rakstura īpašību.
  • Nepelnīti lēts sporta veids.
  • Reģionos treniņu iespējas labākas, rīdziniekiem problēmas ar treniņiem ziemā.

Bērni jāattīsta vispusīgi jau agrā bērnībā

Daudzi vecāki nezina, ka vieglatlētika nav tikai skriešana. Lācis ir saskāries ar vecāku izbrīnu –  izrādās, tik daudz disciplīnu – arī tāllēkšana, augstlēkšana, vesera mešana un citas. Pats treneris nesāktu darboties ar bērnu tikai skriešanā.

Pirms pieciem gadiem treneris bija pārliecināts, ka septiņus astoņus gadus vecus bērnus ir par agru sūtīt uz vieglatlētikas treniņiem, bet tagad viņa skatījums jau ir savādāks: “Tagad šajā vecumā bērns ir daudz vairāk attīstīts – cilvēce ir gājusi uz priekšu milzu soļiem.” Proti, bērni uzmanību var noturēt daudz ilgāk – pat sešgadnieki var saglabāt uzmanību 45 minūšu nodarbībai, un līdz ar to ir vieglāk attīstīt īpašības, kas nepieciešamas vieglatlētikā.

Taču Lācis iesaka bērnus nodarbināt jau agrā vecumā – sākot no četriem gadiem sūtīt peldēšanā, dejošanā, vingrošanā. Viņš uzskata, ka arī mūzikas nodarbības ļoti palīdz sportam. Kā teikt, jo vispusīgāk, jo labāk.

Bet kad ir par vēlu jau uzsākt treniņus? Treneris saka, ka var sākt trenēties vieglatlētikā arī 12–14 gadu vecumā, un ir bijuši viņa praksē gadījumi, kad veiksmīgu sportisko karjeru uzsāk arī jaunieši, kas pārnākuši no cita sporta veida vieglatlētikā pat 17–18 gadu vecumā.

Meitenēm pie ASV augstskolas stipendijas tikt vieglāk

Viens no galvenajiem faktoriem, kādēļ izvēlēties vieglatlētiku, ir iespējas iegūt labu izglītību. Daudzi bērnu vecāki ir ieciklējušies uz lielo naudu, ko nākotnē varētu pelnīt ar sportu, sapņojot ar karjeru NHL, NBA un augsta līmeņa futbolā. Taču 90% šādu bērnu vienkārši “pazūd”, lai gan, iespējams, būtu kļuvuši par labiem handbolistiem, airētājiem vai citu sporta veidu pārstāvjiem.

Vieglatlētika var kalpot kā labs starts labai izglītībai. It īpaši meitenēm. Izrādās, lai iegūtu stipendiju ASV augstskolās, nav jābūt izcilniekam, bet pietiek ar viduvējiem rezultātiem vieglatlētikā. Zēniem gan esot grūtāk – jābūt krietni augstākā līmenī, uzskata Lācis.

Trenējoties sasniedz labus rezultātus

Runājot par īpašībām, kādām jāpiemīt nākamajam vieglatlētam, Lācis uzsver, ka liela loma ir iedzimtībai. Ja bērna vecāki ir bijuši augsta līmeņa sportisti ar labiem panākumiem, tas ir ļoti liels bonuss.

Bet, lai gūtu labus sasniegumus Latvijas līmenī, nav jābūt nenormālam talantam. “Man ir bijuši ļoti viduvēja līmeņa audzēkņi, kuri trenējoties sasniedza labus rezultātus.

Lācis uzskata, ka

jebkurš bērns, kurš grib nopietni pievērsties vieglatlētikai, var daudz sasniegt, ja vien atrasts pareizais treneris, pareizais cilvēks, kurā jāieklausās.

Attīsta ātrumu, veiklību, koordināciju

Trenējoties vieglatlētikā, var attīstīt ļoti daudz īpašību. Bez mērķtiecības tas ir arī ritms, koordinācija, veiklība, ātrums. “Pat nezinu, kuru īpašību vieglatlētika neattīsta,” pauž Lācis, atgādinot, ka vieglatlētika nav tikai un vienīgi skriešana.

Treneris uzsver – ja viņš gribētu sūtīt savu meitu sportā, tas izvēlētos vienu no trim sporta veidiem – vieglatlētiku, tenisu vai pludmales volejbolu. Tieši šos sporta veidus viņš uztver kā ļoti sievišķīgus.

Vieglatlētika – nepelnīti lēts sporta veids

Vieglatlētika, lai arī sporta karaliene, ir viens no lētākajiem sporta veidiem ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā. Lācis uzskata, ka vainojami paši treneri, kas šo sportu “sačakarējuši” un padarījuši lētu, piemēram, ja salīdzina ar tenisu, kur vecāki maksā milzu naudu par treniņiem. Bet vieglatlētika ir salīdzinoši lēta, ir īpaši, ja vecāki izvēlas sūtīt savu atvasi pašvaldības apmaksātā sporta skolā. Privātās sporta skolās vecāku līdzmaksājumi ir krietni lielāki. Taču, kā norāda Lācis, arī viņš ir ņēmis savā “Lāča sporta skolā” dažus audzēkņus bez maksas. Tā nu sanāk, ka kāds, kurš var atļauties, samaksā par savu bērnu un par kādu, kurš to nevar atļauties. No šādas situācijas iegūst visi – audzēkņi saņem kvalitāti, treneri finansiālo stabilitāti un prieku darboties.

Ja runā par ekipējumu, tad vieglatlētika noteikti nav dārgs sporta veids. Vasarā pietiek ar šortiem un krekliņu. Un, protams, apavi. Treneris gan uzskata, ka nav jāaizraujas ar zīmolu apaviem, jaunākajiem modeļiem. Ļoti labus sporta apavus var iegādāties “outletos”, jo botas, kas ražotas pirms trim gadiem, ne ar ko nav sliktākas par tām, kas ražotas pirms trim dienām, bet cenu atšķirība ir būtiska.

Protams, sporta apavus nevajadzētu iegādāties tirgū. Tāpat uz treniņiem nevar nākt ielas apavos vai botās ar smagām zolēm.

Vieglatlētikā ir nepieciešamas arī “naglenes”. Lācis atklāj, ka viņa sporta skolā mazākie audzēkņi tiek pie lietotām “naglenēm”, ko “mantojumā” atstājuši iepriekšējie audzēkņi, kad jau izauguši no attiecīgā izmēra.

Reģionos treniņu iespējas labākas nekā Rīgā

Lai gan vieglatlētika ir sporta karaliene un daudzās disciplīnās Latvijas sportisti ir guvuši vērā ņemamus starptautiskus panākumus, izrādās, Latvijā ir problēmas ar infrastruktūru. Lācis uzsver, ka šobrīd reģionos situācija ir labāka nekā galvaspilsētā. Jaunas vieglatlētikas halles uzbūvētas Liepājā un Valmierā, un šajās pilsētās bērni un jaunieši ir ļoti lieli ieguvēji.

Latvijā laikapstākļu dēļ vismaz astoņi mēneši treniņi jāaizvada telpās. Rīdziniekiem šādu iespēju praktiski nav – arī Lāča audzēkņi ziemas periodā sportot dodas uz Murjāņiem.

UZZIŅA PAR SPORTA NODARBĪBU FINANSĒŠANU

Bērnu un jauniešu sporta finansējums pēc likuma burta

Likums nosaka interešu izglītības programmu finansēšanas kārtību, kā arī nosaka kārtību, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes izglītības programmas (Izglītības likuma 14. pants).

Pašvaldība nodrošina bērnu un jauniešu interešu izglītību, izsniedz licences interešu izglītības programmu īstenošanai, atbalsta izglītojamo piedalīšanos mācību priekšmetu olimpiādēs, konkursos, skatēs, projektos un sporta sacensībās (Izglītības likuma 17. pants).

Līdzekļus akreditētajās profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādēs sporta izglītības programmu īstenošanā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no valsts budžeta piešķir atbilstoši šo noteikumu kritērijiem un nosacījumiem (noteikumu 1. pielikums). Kritēriji noteikti atsevišķi katram sporta veidam, un tie ir 75% nodarbību apmeklējums iepriekšējā mācību gadā un/vai kontrolnormatīvu izpilde, dalība noteikta skaita un ranga sacensībās, dalība Latvijas izlasēs utt. (Saskaņā ar 2017. gada 29. augusta MK noteikumu Nr. 508 "Kārtība, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas" 2. punktu) .

IZM 50 % no dotācijas kopējā apmēra sadala, pamatojoties uz izglītojamo skaitu izglītības iestādē, bet 50 % no dotācijas kopējā apmēra sadala mācību treniņu ceturtā, piektā, sestā un septītā apmācības gada grupām, sporta meistarības pilnveidošanas pirmā, otrā un trešā apmācības gada grupām un augstākās sporta meistarības grupām, pamatojoties uz programmas īstenošanas kritēriju un nosacījumu izpildi (Saskaņā ar 2017. gada 29. augusta MK noteikumu Nr. 508 "Kārtība, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas" 6. punktu).

Izglītības likums nosaka, ka katrai pašvaldībai ir pienākums savā administratīvajā teritorijā dzīvojošajiem bērniem nodrošināt iespēju īstenot interešu izglītību. No valsts budžeta tiek piešķirta mērķdotācija daļējai interešu izglītības pedagogu darba samaksai.

Interešu izglītības programmas tiek daļēji finansētas no valsts budžeta mērķdotācijas (pedagogu algas), dibinātāju ‒ pašvaldību un juridisko personu, kā arī fizisko personu līdzekļiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt