LSM.lv publicē rakstu sēriju, kurā apskata dažādus sporta veidus, vēta iespējas un izmaksas, lai palīdzētu vecākiem un bērniem atrast labāko pieejamo fiziskās aktivitātes nodarbi, kas veicinās attīstību un pasargās no veselības problēmām.
ĪSUMĀ:
- Svarīgi nebaidīties no ātruma un būt aukstumizturīgam.
- Kamaniņu sportistam jābūt gan komandas cilvēkam, gan individuālu mērķu sasniedzējam.
- Bez traumām neiztikt.
- Aprīkojumam sākumā pietiek ar treniņtērpu.
- Pieaugot meistarībai, jāmeklē līdzfinansējums starptautiskām sacensībām.
- Trase Latvijā tikai viena - Siguldā.
Īpašību kopums, kas nepieciešams bērnam
Salīdzinot ar vairākiem sporta veidiem, kamaniņu sportā vislabāk treniņus sākt astoņu līdz 11 gadu vecumā, atklāj Ābeltiņa.
Bērniem, kuri vēlas sevi izmēģināt kamaniņu sportā, jāpiemīt virknei īpašību, kas ir ļoti būtiskas – viņiem jābūt drosmīgiem, spējīgiem nebaidīties no ātruma, jābūt labi attīstītām vestibulārajām sajūtām un labai aukstumizturībai. Un, protams, jāspēj precīzi izprast un izpildīt trenera uzdevumus, norāda Ābeltiņa.
Lokans un ar labu fizisko sagatavotību
Uzsākot treniņus kamaniņu sportā, bērns kļūs izturīgs, lokans un būs ar labu vispārēju fizisko sagatavotību, norāda sporta skolas vadītāja.
Tāpat kamaniņu sportā attīstīsies mērķtiecība, spēja tiekties pēc maksimāli laba individuāla snieguma, bet vienlaikus arī sadarboties un rēķināties ar komandas biedriem.
Uz ledus tikai tad, kad māk precīzi izpildīt trenera uzdevumus
Skatoties televizorā vai klātienē kamaniņu sporta sacensības, reizumis, it īpaši sarežģītākajās trasēs, redzami nopietni kritieni, kas vecākiem var likt saķert galvu, – redz, cik traumatisks sports. Protams, neviens sports, izņemot, iespējams, šahu vai dambreti, nav pasargāts no traumām.
“Kamaniņu sports ir sports ar paaugstinātām drošības prasībām, tādēļ specializētos ledus treniņus bērns uzsāk tikai tad, kad ir spējīgs precīzi izpildīt trenera uzdevumus un ievērot drošības prasības,” uzsver Ābeltiņa.
Viņa norāda: kā jebkurā sporta veidā, arī kamaniņu sportā ir iespējamas traumas, parasti tās ir pēc kritieniem, veicot nobraucienus trasē.
Ekipējumu sporta veikalā nevar nopirkt
Kamaniņu sportam ir speciāls individuālais ekipējums – aizsargķivere, maska, apavi (kalipši), cimdi (“pingvīni”).
Tiesa gan, uzsākot treniņus kamaniņu sportā, šis ekipējums nav nepieciešams – pietiek ar parasto sporta tērpu un apaviem. Ledus treniņos šo ekipējumu un arī kamanas nodrošina sporta skola, uzsver sporta skolas vadītāja.
“Vecāki var iegādāties treniņa kombinezonus, cimdus un maskas. Vēlāk, pieaugot meistarībai, iespējams visu individuālo ekipējumu pasūtīt caur Kamaniņu sporta federāciju, jo ne aizsargķiveres, ne apavi nav nopērkami sporta veikalos,” norāda Ābeltiņa.
Ceļa izdevumi un vēlāk arī ekipējums
“Lai uzsāktu treniņus kamaniņu sportā, vecākiem īpaši izdevumu nav – Bērnu un jauniešu kamaniņu sporta skola ir Izglītības un zinātnes ministrijas finansēta profesionālās ievirzes sporta skola,” teic Ābeltiņa.
Kā papildu izdevumus viņa min nepieciešamību iegādāties nelaimes gadījumu apdrošināšanu. Tāpat var rasties izdevumi, lai nogādātu bērnu Siguldā uz trases treniņiem, kā arī vasarā uz divām nometnēm.
Lielāki izdevumi var sākt rasties vēlāk, kad nepieciešams individuālais ekipējums. Tāpat, sasniedzot atbilstošu meistarību, nepieciešams līdzfinansējums dalībai starptautiskajās bērnu un jauniešu sacensībās, kas parasti notiek Austrijā un Vācijā.
Ģeogrāfija gana ierobežota
Diemžēl kamaniņu sports nav pieejams visā Latvijā. Bērnu un jauniešu kamaniņu sporta skolas grupu treniņi notiek Rīgā, Siguldā, Ropažos un Ulbrokā. Bet sezonā specializētie ledus treniņi tikai vienā vietā Latvijā – Siguldas kamaniņu un bobsleja trasē, norāda Ābeltiņa.
UZZIŅA PAR SPORTA NODARBĪBU FINANSĒŠANU
Bērnu un jauniešu sporta finansējums pēc likuma burta
Likums nosaka interešu izglītības programmu finansēšanas kārtību, kā arī nosaka kārtību, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes izglītības programmas (Izglītības likuma 14. pants).
Pašvaldība nodrošina bērnu un jauniešu interešu izglītību, izsniedz licences interešu izglītības programmu īstenošanai, atbalsta izglītojamo piedalīšanos mācību priekšmetu olimpiādēs, konkursos, skatēs, projektos un sporta sacensībās (Izglītības likuma 17. pants).
Līdzekļus akreditētajās profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādēs sporta izglītības programmu īstenošanā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no valsts budžeta piešķir atbilstoši šo noteikumu kritērijiem un nosacījumiem (noteikumu 1. pielikums). Kritēriji noteikti atsevišķi katram sporta veidam, un tie ir 75% nodarbību apmeklējums iepriekšējā mācību gadā un/vai kontrolnormatīvu izpilde, dalība noteikta skaita un ranga sacensībās, dalība Latvijas izlasēs utt. (Saskaņā ar 2017. gada 29. augusta MK noteikumu Nr. 508 "Kārtība, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas" 2. punktu) .
IZM 50 % no dotācijas kopējā apmēra sadala, pamatojoties uz izglītojamo skaitu izglītības iestādē, bet 50 % no dotācijas kopējā apmēra sadala mācību treniņu ceturtā, piektā, sestā un septītā apmācības gada grupām, sporta meistarības pilnveidošanas pirmā, otrā un trešā apmācības gada grupām un augstākās sporta meistarības grupām, pamatojoties uz programmas īstenošanas kritēriju un nosacījumu izpildi (Saskaņā ar 2017. gada 29. augusta MK noteikumu Nr. 508 "Kārtība, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas" 6. punktu).
Izglītības likums nosaka, ka katrai pašvaldībai ir pienākums savā administratīvajā teritorijā dzīvojošajiem bērniem nodrošināt iespēju īstenot interešu izglītību. No valsts budžeta tiek piešķirta mērķdotācija daļējai interešu izglītības pedagogu darba samaksai.
Interešu izglītības programmas tiek daļēji finansētas no valsts budžeta mērķdotācijas (pedagogu algas), dibinātāju ‒ pašvaldību un juridisko personu, kā arī fizisko personu līdzekļiem.
