Kā top nākamie Porziņģi un Bertāni? Ieteikumi vecākiem, ja bērns vēlas apgūt basketbola spēli

Uzsākot galvu reibinošu karjeru Latvijas basketbola zvaigznēm Nacionālajā basketbola asociācijā (NBA), šis sporta veids ir kļuvis aizvien populārāks. Skolēni raujas būt par nākamajiem ''porziņģiem vai bertāniem''. Labā ziņa – vismaz sākumā šis sporta veids vecākiem neprasīs lielus finansiālus ieguldījumus, it īpaši, ja ir iespēja nodarboties savas pilsētas vai valsts sporta skolā.

LSM.lv uzsāk rakstu sēriju, kurā apskatīs dažādus sporta veidus, vētīs iespējas un izmaksas, lai palīdzētu vecākiem un bērniem atrast labāko pieejamo fiziskās aktivitātes nodarbi, kas veicinās attīstību un pasargās no veselības problēmām.

 

ĪSUMĀ:

  • Treniņi – jau sākot no 1. klases.
  • Uz auguma centimetriem nav jāiespringst.
  • Pozitīva tendence – jaunie basketbolisti veselīgi un ar labu stāju.
  • Traumas mazā vecumā nav bieži sastopamas.
  • Ekipējums – kā fizkultūras stundā.
  • Maciņam draudzīgāk – valsts vai pašvaldību sporta skolas.
  • Sporta veids, kas pieejams visur; lielākās problēmas tieši Rīgā.

Treniņus labāk uzsākt jau no 1. klases

“Parasti vecāki savus bērnus uz basketbolu sāk vest jau 1. klasē. Viņi iet skolā, un kaut kā ir jāaizpilda launaga laiks,” LSM.lv atklāj Bērnu un jauniešu basketbola skolas “Rīga” treneris, Andra Biedriņa un Artūra Žagara treneris Raivo Otersons. Arī basketbola skolas labprāt dalās informācija ar skolām, uzrunājot mazos. Šajā vecumā bērni ir aktīvi un vēlas izskrieties.

Var treniņus uzsākt arī vēlāk, piemēram, 4. kasē, bet tad jau audzēknim ir jābūt apveltītam ar specifiskām īpašībām – jābūt atlētiskam, jābūt tendētam uz sportu – tādam, kuram sports padodas visos līmeņos, atklāj Otersons.

Auguma centimetri nav noteicošais parametrs

Basketbols ir sporta spēle. Tātad vēlams, lai bērnam patiktu spēlēt – bērnudārzā, skolā, pagalmā. Būt cilvēku lokā. Ja bērns ir īpatnis, kurš ilgi ir gatavs viens pats kaut ko darīt – no viņa iznāks, iespējams, gargabalu skrējējs vai distanču slēpotājs. Basketbolā bērnam ir jābūt arī ātram un koordinētam, pauž Otersons.

Pēdējā laikā auguma centimetri vairs nav būtiskākais faktors – mode uz augumā raženiem sportistiem bijusi iepriekš, bet tagad tik daudz uz garumu nekoncentrējas. Protams, garajiem spēlētājiem ir savas priekšrocības, bet pietrūkst arī mazo, kvalitatīvo spēlētāju. “Tā kā par centimetriem nevajadzētu iespringt. Loģiski, tas palīdz, bet tas nav noteicošais,” sarunā ar LSM.lv uzsver treneris.

Basketbols palīdz veselībai un māca komunicēt

Kādas īpašības basketbols bērnā attīsta? Vairāk uzmanība tiek pievērsta atlētismam, veiklībai, ātrumam. Un šobrīd uz šo sporta veidu skatās arī caur veselības prizmu. Kā norāda Otersons, pēdējā laikā basketbolisti ir atlētiski un ar labu stāju – fiziski labi sagatavoti. Jo pēdējos gados papildus basketbola treniņiem tiek strādāts arī pie fiziskās sagatavotības.

Basketbols attīsta arī garīgās īpašības. Tas ir sporta veids, kurā bērns iemācās komunicēt, sadzīvot komandā, iet uz kopēju mērķi – uz uzvaru vai iekļūšanu finālā kopīgiem spēkiem. Tiek attīstītas arī tādas īpašības kā mērķtiecība un pašdisciplīna – īpašības, kas ļoti noderēs turpmākajai dzīvei.

Traumas mazā vecumā – salīdzinoši reti

Basketbols ir sports, un reizumis gadās arī traumas – sastiepta potīte vai sasitums. Taču basketbolā mazā vecumā traumas gadās reti, jo mazie ir viegli, un viņi arī nav tik ātri. Vēlāk, vidusskolas laikā, traumas mēdz būt jau biežāk. Pārejot uz profesionālo sportu – tas notiek 17–18 gadu vecumā –, tad vājais punkts, līdzīgi kā tas ir bijis Kristapam Porziņģim un Dāvim Bertānam, ir ceļi. Arī potītes traumas – lēciens drūzmā, viens otru stumda, gadās uzkāpt uz kājas, stāsta Otersons.

Ekipējuma izmaksas – pēc finansiālajām iespējām un bērna vēlmēm

Ekipējuma ziņā basketbols ir gana demokrātisks sporta veids. Kā uzsver Otersons, vismaz sākumā bērnam nav nepieciešams nekas vairāk kā tas, ko viņš izmanto fizkultūras stundās.

Cita lieta, ja bērns seko līdzi savam elkam un vēlas īpašus basketbola apavus. Taču, kā izrādās, pat profesionāli basketbolisti saviem bērniem mazā vecumā pērk zemās kedas, atstājot potītes brīvas. “Sākumposmā nevajag ar augstajām kedām aizrauties – mazajiem bērniem nav tik liels svars, ātrums. Ja potītes ir brīvas, nevis žņaugos, tās nostiprinās,” pieredzē dalās treneris, piebilstot, ka tagad modē nāk pusaugstie basketbola apavi.

Cita lieta – ja bērns sāk nopietni aizrauties ar basketbolu, viņš var atnākt mājās un vecākiem paģērēt, piemēram, Porziņģa kreklu. Taču tā nav prasība, kas nepieciešama treniņam.

Valsts vai pašvaldības sporta skolas – ģimenes budžetam draudzīgākas

Sākumā kopējie tēriņi jaunajam basketbolistam ir gauži niecīgi. Jau mācoties 3. klasē, pamazām sākas sacensības un turnīri. Tas ir brīdis, kad vecākiem ir jāiegādājas savām atvasēm formas. Taču, kā norāda Otersons, bērni tik ātri aug, ka sporta skolas tikai atbalsta, ja forma tiek vilkta arī fizkultūras stundā vai ikdienā – to var izmantot plaši.

Vēlāk nāk starptautiski turnīri – došanās uz tuvākām vai tālākām ārzemēm. Otersons norāda, ka izdevumi par ārzemju braucieniem nereti pilnībā vai daļēji gulstas uz vecāku pleciem, taču tad arī tiek kopā izrunāts un izlemts – braukt vai nebraukt. Ir sporta skolas, kas finansiāli nosedz visu braucienu vai daļu no tā.

Basketbola skolā “Rīga” mēneša maksa par audzēkni ir 12 eiro – šī nauda ir jāpārskaita Rīgas pilsētas domes kasē. Šajā summā ir iekļauta gan zāles izmantošana, gan trenera darbs. Bet, ja audzēknis ir pievienojies kādam privātam klubam vai biedrībai, tad izmaksas var būt krietni augstākas – iespējams, vecākiem jāsedz zāles īre un arī treneru alga. Otersons uzsver – valsts vai pašvaldību sporta skolās izdevumi nav tik lieli, kā sūtot trenēties bērnu uz privātu klubu.

Infrastruktūra – sporta veids, kas pieejams gandrīz visās Latvijas pilsētās

Sporta skolu līmenī basketbols ir plaši pieejams teju vai visā Latvijā – vismaz lielajās pilsētās noteikti. Izņēmums varētu būt Ludza, kas ir tipiska rokasbumbas pilsēta. Bet, kā novērojis Otersons, dodoties uz dāžādām sacensībām ar saviem audzēkņiem pa visu Latviju – teju vai visur ir pieejamas labas, mūsdienīgas basketbola zāles, un mazie audzēkņi var brīvi tikt pie treniņu iespējām. Arī tuvējā Pierīgā – Berģos, Mārupē un citur.

Kā izrādās, lielākās problēmas ir tieši Rīgā, kur trūkst basketbola zāļu, un esošajās nereti bērniem pat tiek atteikts, jo nav vietu. Zāles ir tik noslogotas, ka ļoti grūti atrast laiku, lai aizvadītu treniņus.

UZZIŅA PAR SPORTA NODARBĪBU FINANSĒŠANU:

Bērnu un jauniešu sporta finansējums pēc likuma burta

Likums nosaka interešu izglītības programmu finansēšanas kārtību, kā arī nosaka kārtību, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes izglītības programmas (Izglītības likuma 14. pants).

Pašvaldība nodrošina bērnu un jauniešu interešu izglītību, izsniedz licences interešu izglītības programmu īstenošanai, atbalsta izglītojamo piedalīšanos mācību priekšmetu olimpiādēs, konkursos, skatēs, projektos un sporta sacensībās (Izglītības likuma 17. pants).

Līdzekļus akreditētajās profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādēs sporta izglītības programmu īstenošanā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no valsts budžeta piešķir atbilstoši šo noteikumu kritērijiem un nosacījumiem (noteikumu 1. pielikums). Kritēriji noteikti atsevišķi katram sporta veidam, un tie ir 75% nodarbību apmeklējums iepriekšējā mācību gadā un/vai kontrolnormatīvu izpilde, dalība noteikta skaita un ranga sacensībās, dalība Latvijas izlasēs utt. (Saskaņā ar 2017. gada 29. augusta MK noteikumu Nr. 508 "Kārtība, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas" 2. punktu) .

IZM 50 % no dotācijas kopējā apmēra sadala, pamatojoties uz izglītojamo skaitu izglītības iestādē, bet 50 % no dotācijas kopējā apmēra sadala mācību treniņu ceturtā, piektā, sestā un septītā apmācības gada grupām, sporta meistarības pilnveidošanas pirmā, otrā un trešā apmācības gada grupām un augstākās sporta meistarības grupām, pamatojoties uz programmas īstenošanas kritēriju un nosacījumu izpildi (Saskaņā ar 2017. gada 29. augusta MK noteikumu Nr. 508 "Kārtība, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas" 6. punktu).

Izglītības likums nosaka, ka katrai pašvaldībai ir pienākums savā administratīvajā teritorijā dzīvojošajiem bērniem nodrošināt iespēju īstenot interešu izglītību. No valsts budžeta tiek piešķirta mērķdotācija daļējai interešu izglītības pedagogu darba samaksai.

Interešu izglītības programmas tiek daļēji finansētas no valsts budžeta mērķdotācijas (pedagogu algas), dibinātāju ‒ pašvaldību un juridisko personu, kā arī fizisko personu līdzekļiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt