Skola ir katra bērna attīstībai būtiska vide, kurā viņš apgūst gan dažādus mācību priekšmetus, gan arī komunicēt ar vienaudžiem un pieaugušajiem. Un tieši mācību iestādē visvieglāk pamanīt to, kas bērnam sagādā grūtības, kurā jomā un kāda palīdzība nepieciešama.
Taču Latvijā 80% gadījumu bērni priekšlaicīgi mācības pamet tieši izglītības iestādes vai mācību satura dēļ, liecina Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) projekta "PuMPuRS" dati. Savukārt 40% skolēnu saskaras ar sistemātisku vardarbību, apliecina Valsts kancelejas 2023. gadā veikts pētījums.
Bulings būtiski ietekmē bērnu sekmes
Bērni, kas saskaras ar vardarbību, dzīvo nemitīgā stresā, un tas būtiski ietekmē arī viņu sekmes, sarunā ar Lsm.lv stāstīja Uzvediba.lv un Latvijas Autisma apvienības vadītāja Līga Bērziņa.
"Tas bērns, kas ir piedzīvojis bulingu, ir traumēts. Faktiski šiem bērniem, kas ilgstoši bijuši upura lomā, viņiem ir attīstījušies "trauksmes radari". Viņi visur telpā saskata iespējamu vardarbību – viņiem liekas, ka varbūt kāds par viņiem domā kādas riebeklības," teica Bērziņa.
Turklāt bulingā ne vienmēr vainojami skolēni vien.
"Ļoti daudzi, ja nemaldos, ap 60% atzina, ka iepriekšējās skolās ir piedzīvojuši bulingu gan no vienaudžu, gan no pedagogu puses. Viņu stāsti ir sirdi plosoši," stāstīja Rīgas Komercskolas tālmācības vidusskolas angļu valodas skolotāja Agnese Gromova-Ķūrena.
"Ļoti daudz pie mums ir atnākuši tādi bērni, kas ir vīlušies un piedzīvojuši nepatīkamas situācijas skolās. Audzēkņi ir teikuši, ka skolotāji smējās kopā ar visu klasi – lika klases priekšā un par kļūdām smējās.
Var jau būt, ka ne tāda ir bijusi tā situācija un bērns un jaunietis to lietu uztvēris citādāk. Bet viņš baidās, ka tas skolotājs kādā brīdī varētu nodot, ka atkal prasīs kaut ko, ko viņš nevar," turpināja skolotāja.
Bērniem, kas ilgstoši cietuši no bulinga, ir vajadzīgs ārkārtīgi daudz apliecinājumu, ka viņš ir drošībā, ka viss ir kārtībā un apkārtējiem – skolotājiem, ģimenei un vienaudžiem – viņš rūp, stāstīja Bērziņa.
Gandrīz visus skolēnus ietekmē arī nepiemērota mācību vide
"Dažkārt mēs bērnus vienkārši novietojam vidē, kur viņi ar savu nenobriedušo psihi un vēl neapgūtajām spējām mācīties vienkārši nespēj šo mācību vielu fiziski uztvert. Tie apstākļi nav paredzēti maziem bērniem, lai viņi mācītos," sacīja Bērziņa.
Uzskatāmākais piemērs tam esot akustika vidusmēra mācību klasēs. Skolotāja teikto šādā telpā parasti labi dzird vien pirmās četras rindas, savukārt aizmugurē sēdošie pedagogā dažkārt neklausās nevis tāpēc, ka to negrib, bet tāpēc, ka to nav iespējams izdarīt.
"Ja atceramies savu bērnību, bieži [skolotāji] teica, ka tas bērns neklausa, tāpēc jāpārsēdina pirmajā rindā. Un viņš sāk labi mācīties, bet nevis tāpēc, ka vienkārši ir skolotājam tuvāk, bet tāpēc, ka beidzot sāk dzirdēt viņa teikto."
"Slinkie bērni" – ērts un izdevīgs veids, kā izvairīties no problēmas risināšanas
Daļu audzēkņu vēl pirms vairākiem gadiem "norakstīja" tādēļ, ka viņi esot slinki vai nepietiekami motivēti mācīties. Taču mūsdienās šādu slaistīšanos daļā gadījumu skaidro ar disleksiju vai disgrāfiju.
Disleksija ir nespēja lasīt vai saprast izlasīto, kā arī ātra noguršana lasot. Disgrāfija ir traucēta pareiza rakstīšana, kas parasti sastopama vienlaikus ar artikulācijas traucējumiem un nepilnībām fonemātiskajā dzirdē jeb spējā saklausīt, atšķirt un izdalīt no vārda dažādas valodas skaņas.
Statistika par to, cik daudz šādu bērnu ir pasaulē un arī Latvijā, ir šokējoša, sacīja Bērziņa.
Disleksija Latvijā konstatēta 75% bērnu ar mācīšanās traucējumiem, turklāt 20–25% gadījumu diagnosticēta reizē ar uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu (UDHS) un citiem uzvedības traucējumiem.
"Līdz ar to mēs it kā redzam slinku, nemotivētu bērnu, kurš, slēpjot problēmu, īsteno izvairīšanās uzvedību, piemēram, sāk tēlot klases jokdari vai atteiksies iet pie tāfeles. Tā ir viegla un ļoti relaksējoša izvairīšanās no atbildības – pateikt, ka bērns vienkārši ir slinks," vērtēja Bērziņa.
Tāpēc svarīgi pēc iespējas ātrāk šīs problēmas konstatēt un risināt atbilstoši bērna vajadzībām.
Dažkārt par slinkiem, mācību procesā neieinteresētiem un līdz ar to izglītības sistēmā "norakstītiem" bērniem kļūst arī skolēni ar izteikti augstu intelektu.
"Bērnam ar ļoti augstu intelektu arī būs īpašas izglītības vajadzības, tikai tās būs citādas nekā tiem ar zemu vai vidēju intelektu. Bērnam ar augstu intelektu vajag vairāk izaicinājumu. Ja viņam to nebūs, arī viņš "izkritīs" no izglītības, jo viņam vienkārši ir garlaicīgi," sacīja bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs.
Latvijas izglītībā aizvien nepamanīti tā dēvētie "problēmbērni"
Tie bērni, kas ir pametuši skolas – viņu patiesībā ir daudz vairāk, nekā izskatās, norādīja Uzvediba.lv vadītāja:
"Tas, ko mēs redzam no savas puses, ka katru gadu ir sauja vecāku, kuri saviem bērniem ir dabūjuši atbrīvojumu no eksāmeniem, bet faktiski šie bērni skolās nav bijuši jau gadiem."
Viņa stāstīja, ka parasti skolu vadība 5. vai 8. klasi sasniegušu bērnu, kuriem ir speciālas vajadzības, piemēram, autisms vai UDHS, vecākus mudina savas atvases turpmāk mācīt attālināti jeb mājās.
"Skaitās, ka bērns ir skolā, bet patiesībā viņš skolu apmeklē tikai dažas reizes nedēļā. Faktiski viņš pat neapmeklē skolu – tikai, piemēram, ceturtdienās piedalās kādās atsevišķās konsultācijās," stāstīja Bērziņa.
Par šo problēmu tiek runāts maz, jo, kā uzsvēra apvienības vadītāji – skolas dokumentos šie skolēni ir uzskaitīti, tos nekā nenošķirot no pārējiem audzēkņiem.
Pērn 30 nevalstisko organizāciju pārstāvji Latvijā nosūtīja vēstuli Saeimai, kurā aicināja atteikties no plānotajiem Izglītības likuma grozījumiem, kas ļautu bērnus, kuriem ir kāda veida uzvedības grūtības nosūtīt mājmācībā.
Taču problēma aktuāla arī šobrīd, atzina bērnu psihiatrs. Viņš uzsvēra, ka bērnus ar uzvedības traucējumiem piespiest mācības apgūt no mājām ir sliktākais, ko viņiem var nodarīt.
"Mājmācība nekad nebija domāta, lai ilgstoši bērns tādā veidā mācītos. Mājmācība ir mehānisms, kas ir domāts, ja bērnam, piemēram, ir abas kājas lauztas un viņš fiziski nevar tikt līdz skolai, sacīja Bezborodovs.
Ar šiem bērniem ir jāstrādā, jāmeklē tiem piemērotākā pieeja mācību apguvei un komunikācijai ar apkārtējiem. Mājmācība nav domāta kā ilgtermiņa risinājums, taču "problemātiskajiem" jauniešiem un bērniem, ar kuriem saskaras psihiatrs, tā nu ir kļuvusi par ikdienu.
Tāpat vēl viena valstī nepamanīta bērnu grupa ir ar smagiem attīstības traucējumiem, sacīja Bezborodovs.
"Tā Latvijā nemācās vispār, kaut citās valstīs varētu mācīties. Tie ir bērni ar ļoti smagiem traucējumiem – smagiem, kombinētiem veselības traucējumiem," stāstīja psihiatrs.
Pašreizējā sekmju vērtēšanas sistēma bērnus demotivē un pat biedē
Latvijā bērnu sasniegumus vērtē pēc valstī noteiktiem standartiem – katrai vecuma grupai un klasei noteikts zināšanu līmenis, kas jādemonstrē dažādos pārbaudes darbos.
Taču šī sistēma daļā gadījumu bērnus ne vien demotivē, bet tos, kuriem ir zems intelekts, pakļauj nesekmībai un priekšlaicīgai mācību pamešanai.
Liela daļa cilvēku ir ar vidēju, bet tad neliela daļa ar ļoti zemu vai ļoti augstu intelektu. Vidējais intelekts IQ skalā ir 100. Savukārt novirze par divām standartnovirzēm, jeb rādītājs, kas ir zem 70, var liecināt par garīgu atpalicību vai intelekta traucējumiem, skaidroja psihiatrs Ņikita Bezborodovs.
"Latvijā ir bērnu grupa kā jebkurā sabiedrībā – ap 12–13%, kuru intelekts ir robežās no mīnus vienas līdz divām standartnovirzēm. Tas ir zems, bet normāls intelekts.
Taču ar pastāvošo izglītības un vērtēšanas sistēmu tiem bērniem ir lielas grūtibas. Viņiem ir lielāka varbūtība izkrist eksāmenos," brīdināja Bezborodovs. "Jo īpaši, ja uzstādīta augsta latiņa – piemēram, apskatot matemātikas eksāmenu [jautājumus], jau otrais vai trešais uzdevums ir tāds, kurā bērns ar normālu, bet zemu intelektu vienkārši iestrēgst un neko tālāk nerisinās un izkritīs eksāmenā."
Tāpēc, viņaprāt, šie pārbaudījumi jāveido ar progresējoši aizvien sarežģītākiem jautājumiem.
"Tad bērni atrisinātu uzdevumus līdz tādam līmenim, kas objektīvi ir atbilstošs viņa zināšanām un arī viņa intelekta līmenim," vērtēja Bezborodovs.
Mācību iestāžu dzīšanās pēc labiem sasniegumiem kopējā skolu reitingā bērnos var iedzīt arī bailes kļūdīties un līdz ar to – arī mācīties.
"Pie mums, sevišķi pirms eksāmeniem, pēkšņi palielinās skolēnu skaits, jo no ļoti labām skolām pirms pārbaudes darbiem pārnāk pie mums tie, kuriem ir pateikts – meklē citu skolu, tavi rezultāti nebūs pietiekami un traucēs skolas reitingam. Un tiem bērniem atkal ir bail kļūdīties, nedabūt to 8 vai 9, vai 10. Nu štrunts par to! Ja tas audzēknis ir spējis no nesekmīga sasniegt 5, tas ir daudz lielāks progress, nekā pakāpties no astotnieka uz desmitnieku," sacīja Gromova-Ķūrena.
Pasniedzēja stāstīja, ka viņas pārstāvētajā skolā pedagogi ar bērniem no vairākām Latvijas klātienes skolām ilglaicīgi strādā, lai mainītu uztveri par skolotāja un skolēna sadarbību – ka pasniedzējs ir nevis soģis, bet gan atbalsts zinību apguvē un ka kļūdīšanās ir neatņemama mācību procesa daļa.
"Nenormāli baidās kļūdīties bērni, it sevišķi no klātienes skolām pārnākuši," stāstīja Gromova-Ķūrena. Baiļu vadīti, skolēni izvairās no darbu pildīšanas, arī mānās par to, kā veicies, darbu pildot. Taču, kad šīs bailes pazūd, arī bērnos parādās pilnīgi cita attieksme un prieks mācīties, vērtēja skolotāja.
Problēmas risināšanā svarīga trīsvienība – bērns, skola un ģimene
"Būtiskais slieksnis [priekšlaicīgā mācību pamešanā] ir sasniegts tad, kad bērns paiet skolai garām. Un nekas nenotiek, un viņš saprot, ka patiesībā var neiet uz skolu, ka paiet skolai garām ir daudz vieglāk," norādīja Uzvediba.lv vadītāja Līga Bērziņa.
Tāpēc katra bērna situācija jāvērtē individuāli, piesaistot tieši konkrētajam skolēnam pielāgotus atbalsta mehānismus, un svarīgi šajā procesā iesaistīt arī pašu bērnu.
Tieši tas nereti motivē skolēnu turpināt mācīties un uzlabot savas sekmes, vērtēja IKVD projekta "PuMPuRS" vecākā eksperte Kristīne Liepiņa.
Turklāt pārrunās, kur risinājums tiek meklēts, jāiesaista tādi mācībspēki – skolotāji vai atbalsta personāls –, kuram bērns uzticas.
"Ir ārkārtīgi svarīgi, lai personāls, kas ir iesaistīts atbalsta nodrošināšanā atbilstošajam bērnam, būtu ar bērnu izveidojis uzticības pilnas attiecības," sacīja Liepiņa. "Piemēram, ja mēs konstatējam, ka bērns konfliktē ar matemātikas skolotāju un viņam ir zemi mācību sasniegumi matemātikā, tad skaidrs, ka viens no atbalsta mehānismiem ir, ka jāstiprina skolēna zināšanas matemātikā, jānodrošina papildu konsultācijas. Taču visneveiksmīgākais, kas var būt, ka mēs šim bērnam, kuram jau ir konfliktējošas attiecības ar šo matemātikas skolotāju, piešķiram vēl 20 mācībstundas jeb konsultācijas ar šo cilvēku."
Daļā skolu, jo īpaši privātajās mācībiestādēs, kāda ir arī Rīgas Komercskolas tālmācības vidusskola, šāda individuāli katram skolēnam pielāgota mācību apguve jau ir ieviesta.
"Tā ir mūsu priekšrocība vai, kā mēs paši to dēvējam – ilgtspējība. Jo mēs esam tik dažādi, šajā gadījumā – audzēkņi vienas klases ietvaros un skolā," sacīja skolas direktore Ilze Beļinska.
Vienlaikus skolēnu atbalsta mehānismus un papildu resursus līdz šim spējušas piesaistīt dažādas skolas – kā lielas, tā arī mazas, valsts un arī privātās skolas, liecina projekta "PuMPuRS" dati.
Atbalstu priekšlaicīgu mācību pamešanas riska mazināšanai, kā arī nepieciešamos mehānismus šī riska samazināšanai līdz 2022. gada decembra beigām bija saņēmušas 599 mācību iestādes visā Latvijā.
Viss ir atkarīgs no skolas iekšējās kultūras un vēlmes atbalsta sistēmu ieviest, vērtēja Liepiņa.
"Nokaitētas situācijas ir daudz sarežģītāk risināt, nekā ieguldīt resursu vienmērīgā, preventīvā darbā – daudz agrīnāku un patiesībā vērstu uz ikvienu bērnu. Jo sociālemocionāli labvēlīgāka būs mācību iestādes iekšējā vide, jo emocionāli atvērtākas attiecības būs katrā klasē, jo mazāk būs krīzes situāciju," vērtēja eksperte.
KUR PIETEIKT PALĪDZĪBU? VAIRĀK INFORMĀCIJAS "DOD PIECI!" MĀJASLAPĀ
Ārkārtas tūlītēja palīdzība:
- OPEN Radošais Centrs Ja esi nonācis grūtībās un tev ir nepieciešama palīdzība, tostarp droša apmešanās vieta un atbalsts, tad zvani vai raksti jebkurā diennakts laikā.
- YOU+ Ja tev nepieciešams tūlītējs emocionālais atbalsts, sazinies ar YOU+ Pieejama arī droša apmešanās vieta Liepājā.
- SAIF Sociālā atbalsta un izglītības fonds Ja tev ir nepieciešams emocionāls un praktisks mentoru atbalsts, ģimenes asistenta atbalsts vai speciālistu (psihologs, bērnu psihiatrs u. c.) konsultācijas, sazinies.
- Laiks jauniešiem Ja tev ir nepieciešama droša apmešanās vieta un atbalsts Bauskā / Zemgalē, tad zvani vai raksti jebkurā diennakts laikā.
Ja nepieciešama ilgtermiņa kompleksa palīdzība:
- Palīdzēsim Viens Otram Sazinies ar organizāciju, ja nepieciešams praktisks sociālais un materiālais atbalsts, kā arī atbalsta persona, kura palīdzēs atrast un pierakstīties uz vizīti pie psihologa vai cita speciālista.
- Latvijas Samariešu apvienība Ja ir nepieciešams ilgstošs psihosociāls atbalsts un dalība Jauniešu atbalsta programmā "Palēciens", sazinies.
- Resiliences centrs Ja tev nepieciešama palīdzība atrisināt akūtus jautājumus un emocionāls atbalsts, sazinies.
- House of Hope Ja esi 15-21 gadus vecs jaunietis un tev nepieciešams praktisks vai emocionāls atbalsts Liepājā un Dienvidkurzemē, sazinies.
- Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija Ja esi vecumā līdz 24 gadiem un tev nepieciešami dažāda atbalsta un sociāli pakalpojumi, sazinies.
- Palīdzēsim.lv Ja tev ir nepieciešams emocionāls un praktisks atbalsts, mentors un/vai atbalsta persona dažādu problēmsituāciju risināšanā, sazinies.
Par labdarības maratonu "Dod pieci!"
Ik gadu labdarības maratons aktualizē kādu sabiedrībā nozīmīgu tēmu un atbalsta tās sabiedrības grupas, kurām tas ir patiesi nepieciešams. Ziedojumi līdz šim ir novirzīti vientuļiem senioriem, bērniem ar īpašām vajadzībām, vēža slimnieku sociālajai rehabilitācijai, atbalsta programmai ģimenēm, kuras vēlas audzināt bērnus no bērnu namiem, jauno vecāku mācību programmas izveidei un veselīgas piesaistes veidošanai, neārstējami slimu cilvēku aprūpei un speciālās pārtikas iegādei, vardarbības mazināšanai ģimenēs, vides uzlabošanai cilvēkiem ar redzes, dzirdes un kustību traucējumiem, kā arī Latvijā nonākušo Ukrainas kara bēgļu bērnu atbalstam. Kopā šo gadu laikā ir saziedoti vairāk nekā 3 miljoni eiro.
Labdarības maratons "Dod pieci!" ir daļa no starptautiska projekta "Serious Request", kurā dažādās Eiropas valstīs radio dīdžeji nedēļu raida no īpašas stikla studijas, pievēršot uzmanību konkrētai labdarības maratona izraudzītai grupai vai sabiedriski nozīmīgai tēmai. Ikviens tiek aicināts ziedot līdzekļus apmaiņā pret mīļāko dziesmu radio ēterā. Latvijā šo tradīciju iedzīvināja Latvijas Radio 5 radošā komanda.
"Dod pieci!" organizē Latvijas Radio sadarbībā ar Latvijas Televīziju un sabiedrisko mediju portālu LSM.lv. Savu atbalstu labdarības maratona "Dod pieci!" norisē sniedz arī vairāk nekā 20 uzņēmumi.
