Cukura diabētu mēdz arī saukt par mūsdienu mēri. LU Medicīnas fakultātē Jeļizaveta Sokolovska un Valdis Pīrāgs kopā ar kolēģiem un Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centru pēta pirmā tipa cukura diabētu un ģenētiskos faktors, kas ietekmē šīs slimības norisi.
"Ja ir pacientam diabēts, tad tā ir dzīvesveida maiņa. It īpaši, ja ir pirmā tipa cukura diabēts, kas saistīts ar intensīvu ārstēšanu, ar insulīna injekcijām, un labo cukura līmeni dabūt nav nemaz tik viegli. Diemžēl diabēts nav tikai paaugstināts cukura līmenis. Diabēts ir galvenais akluma un terminālās nieru mazspējas iemesls," stāstīja LU Medicīnas fakultātes vadošā pētniece Jeļizaveta Sokolovska.
Tieši ģenētiskie, iedzimtie faktori ir iemesls, kāpēc vieniem pirmā tipa cukura diabēta pacientiem rodas nopietnas problēmas ar nierēm, bet citiem ne.
"Tas ir pirmais pētījums pasaulē, kas parāda, kāda ir ģenētisko variāciju nozīme diabētiskās nieru slimības progresēšanā," teica LU Medicīnas fakultātes profesors Valdis Pīrāgs.
"Mums izdevās atrast, ka viens no vainīgajiem ģenētiskajiem faktoriem ir mutācija ceturtā tipa kologēna sastāvā. Kologēns ir proteīns, kas ir visos, kas uztur olbaltuma struktūras mūsu organismā. Šis kologēns ir arī nierēs," piebilda Sokolovska.
Šo atklājumu izdevās veikt, vairākus gadus kopā strādājot zinātniekiem no 17 dažādām valstīm, kopā ievācot datus par 19 000 pirmā tipa cukura diabēta pacientiem.
"Ģenētiku nevar pētīt mazā populācijā. Latvijā pirmā tipa cukura diabēta skaita pacients ir tikai 4000. Tas ir par maz. Ģenētika ir jāpēta kopā ar citiem zinātniekiem no visas pasaules," klāstīja pētniece.
Iegūtie dati nākotnē varēs palīdzēt attīstīt jaunus diabētiskās nieru slimības ārstēšanas un profilakses veidus.
"Mēs domājam, ka tas izglābs daudzus tūkstošos pacientu visā pasaulē, ja viņiem pievērsīs īpašu uzmanību viņu paaugstinātā riska dēļ," piebilda LU profesors.
